Nemanot mācību gads tuvojas noslēgumam, un klāt ir patīkamais un satraucošais brīdis – pēdējais zvans, kam seko skaistais izlaidumu laiks... Svētku noskaņojumam – dzejoļu citāti no bibliotēkas grāmatu plaukta.
O. Gailums
“Atspulgs”
Skolu beidzot“Ir bērzu meiju elpa svētku zālēUn svinīgums tāds valda neparasts,Jo skola jāatstāj, lai dotos tālē,Kur savu laimes taku katram rast.(..)Šis brīdis vienreizējs un skaists bez gala,Ko gribas paņemt visai dzīvei līdz,Lai veldzes būtu gana ceļam tālam,Lai tā kā avots cauri mūžam stīdz... Ir skola jāatstāj un jāiet tālāk,Kur sabangota laika upe trauc.Nekad šo gadu mirdzums neizbālēs;Lai kur tu būtu, pirmā skola sauks.”(56. lpp.)
I. Driķe
“Dienu ritējums”
Ardievas manai skolai“Mana skola, mana pirmā skola(..)Aiziet gadi, dzīve daudz ko sola,Tikai atmiņas vēl gaišās lapas šķir.(..)Diena pēdējā, vēl visi kopā,Vārdus sirsnīgākos gribas pateikt man:– Nesanāksim vairs kā bites stropā,Tomēr mīlam tevi! – skolai dziesma skan.”(88. lpp.)
R. Urtāne
“Kastaņu sniegs”
“(..)Varbūt var aizmirst mīlestību pirmo,Bet skolu pirmo aizmirst nespēšu nekad.(..)Tu, skola, izauklēji manus sapņus,Tu līdzi izraudāji manas asaras.No pirmās rudens dienas cēli kāpnes,Līdz dzīvē izvadīji izlaiduma vakarā. (..) Paldies par tavu, skola, plašo sirdi, Par drošu soli, dziesmām, zinībām!Un, mīļie skolotāji, ko lai vairāk saku!Es Jūsu priekšā zemu paklanos.Paldies, ka ierādījāt īsto dzīves taku,Kas ved uz priekšu dzīves pakalnos!”(12. lpp.)
“Saullēkti”
No skolas aizejot“(..)Tās pēdas, kas, nemierā mītas,Līdz skolai reiz atveda mani,Kur saulainā septembra rītāMan skanēja pirmie zvani.Ik rītus uz skolu skrejot,Ar kļavām es biju draugos,Un šovakar, projām ejot,Vēl ilgi atpakaļ raugos…(..)”(O. Vācietis, 396. lpp.)
L. Liepdruviete
“Baltos mākoņos sapņi mīt”
“Skola, skola, Kā pateikties tevPar to, ko dzīve sola,Par to, ko guvām sev?Par visu, visu, ko devi.Par zināšanu alkām,Par jaunu sapņu takāmTev paldies sakām mēs.(..)”(27. lpp.)
Manai skolai“Par skolu dziedāsim, draugs,Par liepām, kas jūnijā san,Par bērnu priecīgām čalām,Kas ziemā un vasarā skan.(..)”
(31. lpp.)
“(..)Varbūt pēc gadiem Kāds manu dziesmu turpinās,No manas akas grodiemKāds mūža slāpes remdinās. Bet tagad Vēl pienācis nav brīdis tas. Vēl tava dziesma, skolotāj, Man sirdī maigi skan. (..)”
(33. lpp.)
“(..)Ar gaismas vilni, vēja pūsmuPie tevis atnāk viņa balss.Vai skolotājs spēj aiziet?Nē! Tam neticiet!”
(37. lpp.)
L. Liepdruviete
“Viss paliek debesīs”
“Skola – tas nav nams.Skola – gaišais debess jums.Šodien mums,Rītdien jums,Un pēc gadiemVisiem, visiem mums.(..)”(64. lpp.)
J. Osmanis
“Piesnidzis zars”
Pēdējais zvans“(..)Gribu iet atkal skolā,Gribu mācīties visu no gala.Gribu, lai dzīve vēl daudz ko man solaUn lai noslēpumaina šķiet debess mala. (..) dzeļ mani laiks, kas steidzas tik ātri, Tuvojas beigām skolas laiks mans Drīz būs zvans.Bet līdz zvanam,Līdz pēdējam zvanamEs lieku vēl skanētSirds nemieram manam.”(113. lpp.)
J. Osmanis
“Vilkuvāle jeb vaļasprieks”
Eksāmenu laiks“Man uz sola priekšā papīrs balts,Un aiz loga pavasaris šalc.Priekšā divas zelta bizes viz.Un aiz loga lido dzeltens taurenis.Ko es varu mācīties no Raiņa?Cīņa... Cīņa... nemitīgā maiņa...Rainis... Rainis... Pavasara laiks...Balta, balta lapa. Sirdī zelta tvaiks.(..)”(15. lpp.)
“Spārni 2013”
Skolas flokši“(..)Vai zinību alkas, vai meitene jaukaSpēja te ciešāki sirdi man siet?Sirmajā skolā tur mīla mums plauka,Kas mulsina prātu, kad flokši vēl zied. Tur jaunību sveicām kā gadskārtu miju, Kā svētkus, kas steidzas uz darbdienu iet, Un atmiņā ieaudām zeltītu dziju Par skolu, kur flokši tik tvanīgi zied.”(J. Rapša, 235. lpp.)
L. Apšeniece
“Es nāku no bērnības”
“(..)Tu esi jauna, skola,Jo jauni jūtamies mēs,Un zinību alkas vienmērSlinkumu uzvarēt spēs. Ik gadu ar cerībām sirdī Vērs durvis pirmklasnieks, Tam rokās smaržos ziedi, Un acīs mirdzēs prieks.(..)”(64. lpp.)
H. Migliniece-Nīcmane
“Rasas pilienā es būšu”
“Visi skaistākie vārdiLai pieder tev, mana skola;Sapnī vai nomodā sūrāEs bieži sēžu uz tava sola.(..)”(49. lpp.)
A. Svikša-Šīrone
“Mīlas pavadā”
“(..)Skola – Tevī daļa no manas sirdsapziņas.Tevī ik dienas dzīvīgums,bērnu čalas un actiņas virmo,un jauniešiem sapņu tik trauslu ir daudz;Tāpēc tu esi man dārga.Skola – caur tevi gaisma no mums mūsu Latvijaivakar, šodien un rīt,Tāpēc tu esi mums balta.(..)”(17. lpp.)
A. Rode
“Dzejoļi”
Skolas zvans(..)Lai bērnu dienu sapņiTāpat kā skolas zvans – Ved mūs pa dzīves kāpnēm,Kur saulains pavasars.(..)”(50. lpp.)
L. Brīdaka
“Naktsvijole”
Skolotājs“It visā, kas ir iemīlams un nīstams, ik vārdā, kas ar sirdi jāizjūt,ir skolotājam vienmēr jābūt īstam un vienmēr patiesam, cik patiess vien var būt jo viņu jaunas, modras acis vēro – tām nedrīkst melot, nedrīkst slēpt neko –,ar viņa dzīvi daudzas dzīves mēro, no viņa ņem, bet devējs bagāts top.(..)”(20. lpp.)
J. Osmanis
“Labu garu!”
Skolotājs Noriņš“Kad nogrimstu bērnības dienu atcerēs,Es nokļūstu sirmu uzacu pacerēs.Mans pirmais skolotājs manī skatāsUn tur manu burtnīcu plaukstās platās.(..) Lūk, paceļas tās, un skolotājs smaidot Man pavaicā, kādu tad atzīmi gaidot. Un piepeši krūtīs silst vilnis kluss – Es burtnīcā pamanu: četri ar plus!(..)”(23. lpp.)
R. Urtāne
“Kā smaržo zeme...”
Paldies tev, skolotāja“(..)Piedod, mīļā skolotāja,Man par vārdu skarbu.Simtu paldies atcerotiesSaku Tev par darbu. Vai bez Tevis, skolotāja, Pavērtos man tāles? Visi vēji izlocītu Tā kā sausu zāli.(..)”(17. lpp.)
“Skani, dziesma, skani vārds!”
“Un tagad, skolotāj, tu mazliet apsēdies,Jo tava steiga aizsteigusies. KlusuKā circenis tikšķ vecais pulkstenis,Un bargais skolas zvans ir nolicies uz dusu.(..)”(E. Vēveris, 162. lpp.)
J. Stulpāns
“Mana pļava”
Plauksmes drosme“Tu, skolas durvis aizvēris,uz lielās dzīves sliekšņa apstājies, – Par ko tu sapņo brīdī šajāun ko šai mirklī atceries?(..)”(40. lpp.)
S. Kaldupe
“Sauja kviešu”
“(..)Nu, mīļā skola, tu raugies man acīsTā, it kā no jauna man jāmāca būtu,Ka dzīve daudz vairāk par ievziediem prasīs,Cik tulznainas rokas, cik patiesas jūtas. Lūk, tādēļ es atgriežos vēlreiz pie tevis, Tu kalnā, pret kalnu es raudzīties varu, Es sacīšu paldies par visu, ko devi, Par bērnības dienām, par ievas zaru.”(25. lpp.)
I. Lasmanis
“Ievas zars”
Jaunība“Bērzi māj ar zaļām rokām,Vējā tāšu bārkstis krīt,Birze gabaliņu nokāpjCeļa jūtīs pavadīt. Vēl jau kājas man kā briedim, Vēl jau naktīs noreibt drīkst, Kad es eju pāri ziediem, Pļavā zaļa zāle līkst.(..)Vēl jau neizteiktas jūtasJaunās krūtis skaudri plēš,Vēl jau vēstules man sūtaČetru debespušu vējš...”(76.-77. lpp.)
I. Bērza
“Latvija cerību vainagā”
Skolas dziesma sirdī skan“(..)Vēl par to, ka skolotājiZināšanas sniedza man,Un par to, ka skolas dziesmaVisu mūžu sirdī skan.Pamatskolas stiprais pamats – Dzīvas ēkas dižais balsts.(..)”(233. lpp.)
A. Celma, E. Bičevska, M. Bikovska
“Novadu sasaukšanās”
“Skolotājs…Diagnoze vai profesija – Kā nu katrs grib…Bet viegli navKalpam būt un valdniekam…Patiesību teikt un atklāt melus…Viegli navSlēpt asaras un smaidīt pretī…(..)”(M. Bikovska, 42. lpp.)
“Skola – mana māja, darbavieta, sirds...Tur manas rokas Veido cilvēciņu prātus,Tur manas kājas izdejo un izlec Meistarības trikus,Lai bērni domātuUn zināšanas gūtu...(..)Tur mana sirdsKā sārta saule mirdz,Jo mīlestībuSniedzu esUn mīlestībuŅemu pretī...Skola – mana dzīve, māja, sirds...”
(M. Bikovska, 45. lpp.)
A. Kūkojs
“Kur ņemies, spēks”
Trīs kalni augstākie“(..)Starp bērzu baltumiemUn ezersudrabiemTrīs spēka avotiIr mūsu Latgalei – Tā mūsu pagātne,Tā šepat šodiena,Bet visusātākais – Tā mūsu augstskola!(..)”(198. lpp.)
J. Kaplinskis
“No putekļiem un krāsām”
“(..)Izziņa ir gandrīz zināšana,izpratne, jautājums – atbilde.Es uzskatu – Kas ir mācījies, tas nevar nezināt.”(180. lpp.)
K. Priedītis
“Ledus rozes”
Vecais zvans“(..)Vecais zvans atkal skan mūsu skolā,Vecais zvans liek savā solā.Laimīgs viņš, laimīgs es, klusē tu, klusē tu,Sapņu takās tālāk staigā.Laimīgs viņš, laimīgs es, klusē tu, klusē tu, Sapņu blāzma tev vaigā.”(18. lpp.)
“Man vārds ir uz mēles”
Kā var aizmirst?“(..)Bērnus skolā mācīt vajag prast, –Katram būt par draugu, dialogu rast…Pateicoties skolotāju sīkstam darbam, –Daudzi audzēkņi pat tiek līdz valdībai.(..)”( Ē. Klujs, 195. lpp.)
“(..)Mēs izlaidumu gaidījām tik ļoti,Ka pratām sevi darbam iedvesmot.Tad šķīrāmies kā zibens apgaismoti,Sev gaismas lāpu līdzi paņemot.(..)”
(A. V. Oša, 333. lpp.)
“(..)Spēka maize,Avots ceļā,Lāpa visās krustcelēs – Skola, mana skola,Tu biji, esi un būsi.”
(S. Kaņepe, 370. lpp.)
K. Mednis
“Uobeles stuosts”
Pyrmais un pādejais zvons“(..)Zvoni vēļ skanēs, zvoni vēļ sauks,Voi lūgūs byus saule voi rudiņa leits.Kod dobā un sirdī byus zīdūņs jauks,Byus pādejuo zvona pādejais reits.(..)”(20. lpp.)
A. Egluojs
“Varaveiksna”
Sveicynuojums dzimtenes skūlas skūlānim“(..)Lai sapni zīd kai pavasarūs kļovi,Kai kluonūs puryni, kai vyzbuleites pyrmōs,Nu sapnim vīnmār lely dorbi dzymst.Tik muocitēs un zynuošonas kruojit,Un kaldynojit dzeives atslāgu,Bet dorba mīlesteiba ir tys styprais burvis,Kas paleidz kaldynuot šū atslāgu.(..)”(175. lpp.)
Apskatieties arī virtuālo izstādi DZEJOĻI 1. SEPTEMBRIM
