Tuvojoties iecienītākajam kāzu laikam, bibliotēkas plauktos esam sameklējuši grāmatas, kurās rodamas dzejas rindas, skaisti vārdi un aforismi kāzu svinībām. Piedāvājam citātus iedvesmai. Lai jauki svētki!
DZEJOĻI UN TAUTASDZIESMAS
“Dzīvīte, dzīvīte, šūpojos tevī…”
“Un tas vislielākais guvumsKopīgā mūžā tavā un manā Ir divu cilvēku tuvums,Uzticība un saprašanās.”(18. lpp.)
“Tiem, kas mīl, ir jāprot sevi ziedot,Jāspēj augstprātību projām mest,Jāvar atsacīties, otram arī piedot,Un tā dzīvi pretī laimei vest.”
(20. lpp.)
“Par mūsu mīlestību:Tu esi droša, un esmu drošs,Pārējais viss ir pārejošs,Pārējais viss no dzīves šīsTā kā mākonis izzudīs.(..)”
(23. lpp.)
“Uzaust saule rītiņā,Zelta starus zarodama.Dievs jums dod tā zarot, Visu mūžu dzīvojot.”
(29. lpp.)
“No zieda uz ziedu, no sirds uz sirdi...”
“Pa ceļu šodien divi aiziet,Un sākas tūkstošgadīgs stāstsPar to, kā vienā mirklī raizesSpēj aizdzīt mīļu roku glāsts.(..)Ar gadiem mainās viss uz zemes,Daudz lielāks un daudz skaistāks kļūst.Vērš visu apkārt laika lemess,Tik mīlestība ir un būs.”(A. Auziņš, 82. lpp.)
“Dzīvē vieglu ceļu nav, nedz taku.Katram laimes brīdim ir savs rūgtums klāt.Vēja laikā ejiet cieši blakus,Lai līdz galam varat nostaigāt!”
(85. lpp.)
“To mīlas dzirksteli, kas sirdī krita,No dzīves aukstiem vējiem sargājiet.Lai nedziest tā, lai neiedegas cita, –Ceļš, kopā sākts, līdz galam jānoiet.”
(86. lpp.)
“Dzīve, mana dzīvīte”
“To mīlas uguni, kas sirdīs mīt,No visām vētrām jāprot pasargāt.Lai nedziest tā un neiedegas cita.Ja ceļš ir sākts, tas kopā jāstaigā.”(50. lpp.)
“Griežaties, dzirnaviņas,Daudz laimītes piemaliet!Lai pietika visu mūžuMīļu vārdu, labu darbu!”
(53. lpp.)
“Es vēlos tava mīlestība būt,Tavs spēks un spirgtais vējš,Kas baltās burās pūš –Mums mūsu mūžu kopā būt.”
(60. lpp.)
“Kad gredzenus mijam”
“Šī var būt skaistākā no dienām,Kas mūžā bijušas un būs:Tā upes kopā satek vienāUn viena straume tālāk plūst. Un straumi šo, ko krasti vieno, Nekādas duļķes nesajauks, Ja, otru saprotot un cienot, Sev līdzās darugu jutīs draugs. (..)”(Z. Purvs, 64. lpp.)
“Kas tev ir dārgs, man pieder arīUn, kas ir mans, tas arī tavs,Jo vienu dvēseli mēs nesam,Kaut katram ķermenis ir savs. No pusvārdiem mēs saprotamies, Un viena doma galvās dzimst. Ja vienam gadīsies reiz paklupt, Būs arī otram jāsaļimst.”
(A. Auziņš, 80. lpp.)
“Un neaizmirsīsim, ka mīlestības māsasGan laipnība, gan pacietība ir.Bez viņām mīlestība iztikt nevarUn, nebrīnieties, aiziet meklēt tās.”
(Ā. Elksne, 117. lpp.)
Gundega Sēja
“Kāzas”
“es tev atdošu savu spēkusavu miegu un bezmiegu došulai tikai tu redzētu logāmēnesi nesāpošu lai tikai tu justu ka tevī maigums kā upe kūpēs lai apaugtu zaļiem zariem tās rūpes ko nenorūpēs (..)”(K. Skujenieks, 97. lpp.)
“(..)Nav nekā lielāka, nav nekā svētāka,kad, kopā sakusušas,debesis un zeme ziedun tur pa vidujūsu mīlestība nāk. (..)”
(O. Vācietis, 101. lpp.)
“Saņem, mīļais, manu roku ciešākUn pa liepu lapu laipu ved!Es tev nešauboties līdzi iešu,Kaut visapkārt zibens blāzmu met. (..)”
(Ā. Elksne, 102. lpp.)
“Zied balta, balta kāzu dienas rota,un domas tikai laimes vārtos steidz.Tur ticība un cerība tiek dota –Tik stipra un tik tīra – vienu reiz. (..)”
(L. Brīdaka, 104. lpp.)
Benedikata Mežale
“Apdzīduošona kuozuos vai patīsa grāku atlaisšona”
“Nūsaszvīdze kumeleņš,Ka palaižu duobulā;Atsaškir niu, māmeņ,Ka pajimšu ļaudaveņu.”(L.t.dz., 27. lpp.)
“Nūstu, nūstu, rutku bļūda,Še atnese pīna bļūdu;Nūstu, nūstu, tāvs ar muoti,Es paņēmu ļaudaveni.”
(L.t.dz., 27. lpp.)
“Kuo, Aneit, tu siedieji,Nem nazeiti, grīz maizeiti,Nem nazeiti grīz maizeiti,Mīloj sovu oruojeņu!”
(L.t.dz., 33. lpp.)
“Visi soka, visi soka,Borga dāla muomuleņa.Kad as guoju, as dzeivuojuKuo ar sovu muomuleņu.”
(L.t.dz., 59. lpp.)
N. Liepiņa
“Laimes putna paspārnē”
“Ne jau katram lemts reiz zaudēt savu sirdiUn ne katram ļauts reiz cita sirdi rast,Tomēr, jau jau kāda mīļa gadās ceļā, –Pažēlot to tomēr vajag prast. Ieklausīties viņas dejas ritmā, Dziedāt līdz, ja reizēm aizsmok mīļā balss. Pieturēt pie rokas, ejot kalnā stāvā, Sasildīt, kad novakarā salst.(..)”(38. lpp.)
“Apliec maigi rokas man ap pleciem,Turi stingri ne vien šovakar.Cauri dzīves lokiem droši vadi,Kamēr matus sudrabsarma skars. Gribu pieglaust savu sirdi tavai, Klausīties, cik laimes pilna sit. Noslīkt tavu zilo acu dzelmē, Lūpām maigi tavas lūpas dzert.(..)Paņem manu plaukstu vēlreiz savā,Vai tu jūti, kā tā sildīt spēj?Tāpēc sargā savu laimi cieši,Neļauj prom kā putnam aizlidot!”
(84. lpp.)
“(..)Kur slēpjas kopā dzīvošanas prieks un sāls?Kur brīdis tas, kad sirdis divas sakūst vienā?Vai tiešām tas ir zemes stiprais, labais māls,Kas neļauj skriet ar kailu pieri sienā? Ne daudz ir to, kam likten's sniedz šo velti, Ne daudz ir to, kas saņemt viņu prot, Un tāpēc goda vārtus, kas jums celti, Lai ilgus gadus prastu kopā izmantot!”
(95. lpp.)
K. Apškrūma
“Zemes balss”
“Par vienu veseluno divām būtnēm topam,šo brīnumu mums mīlestība dod.(..)”(117. lpp.)
“No savas dvēseles akas es gatavasmelt un smelt,lai iedotu izturībuvissmagākās nastas celt.(..)”
(121. lpp.)
Lija Brīdaka
“Magoņu mākoņi”
“Pat zem koka stāvot pērkonlaikā,es tev līdzās jūtos droši,ticu – zibens neiespers šai mūsu eglē slaikā,tu pār manu mūžu roka sargājošā.(..)”(32. lpp.)
“(..)Tev ir vara pār manu laimi,un tavā nenosedzamā saulētā sapņo nomoda sapņustuksneša krāsā.”
(35. lpp.)
Maija Laukmane
“Sarkans magoņu lauks”
“še mana roka –esmu blakus ne tikai tādēļlai kāptu kalnābet dziļumos arī še mana roka ja iespēj par nieka sprīdi tev gaitu drošāku darītše mana roka –esmu blakus ne tikai tādēļlai lidotu priekābet tad kad ir grūti(..)”(79. lpp.)
Ingrida Vīksna
“Kad jāsadeg”
“Nāk dienas pretī pilnām rokām ziedu,nāk gadi, mīlestībā starojot.Lai palīdz Dievs iet gaismas pilnu ceļu,viens otram spēku dzīvei dāvinot.(..)”(95. lpp.)
Arvis Degums
“Es esmu atvars, nebaidies”
“(..)ar tevi man daudz savādāk viss sokaspat vētra apklust vilnī apseglotā,vien varbūt sirds kā negausīga rīmagrib medus dzirā itin visu likt ar tevi manī ienāk svētvakars un pulkstenī daudz rāmāk stundas rit, un vecais leijerkastnieks spēlē lēno valsi, bet cīruļputenis un sirds met kūleņus(..)”(26. lpp.)
“laimīgie pulksteņos neskatās, –tādam tuvumam robežu nav.viss, par ko vakar vēl sapņojām,šodien par puķi plaukst uzplaukst un sazied caur vasarām, tevi un mani sauc vārdā: tu – mana nesen satiktā, tu – mana sudraba stīgaskani caur mani, vērp likteni.koklēs un vijolēs skani,laimīgie pulksteņos neskatās,un man šķiet – pat neskaita gadus”(95. lpp.)
“raksti manu vārdu blakus savam,arī tad, ja rīt būs pirmais sals,kāda kuram daļa, ja es ejudāvāt deviņvīru spēku tev kāda kuram daļa, ja es steidzu lāstekas par rasas lāsēm vērst, – raksti manu vārdu blakus savam, tikai lūdzu, lūdzu, – nestrīpo(..)es uz brīdi apstāšos un klusuputna balsī teikšu tev paldies,ka tu esi liktenīgi tuva,ka tu esi piepildījums mans raksti manu vārdu blakus savam, – visiem tas nebūt nav jāsaprot. Paies mirkļi, mūžības un gadi, bet tu būsi vienmēr blakus man”(103. lpp.)
A. Līce
“Un pārvēršas putnos vārdi...”
“Mīlestība – lielā pieskaršanās.Kā saule pūpolam,Kā ziedputeksnis drīksnai.(..)Ir mīlestība visu notikšanu sākums.”(154. lpp.)
J. Grots
“Cimdu pāris”
Mīlestības elpa“Tā nav vien kāzu nakts, nedz ātru vēju pūtums,Kas ziedus izbārsta, pirms ļauj tiek uzziedēt,Tās arī sāpes ir un smagu sāpju grūtums,Ko tikai īsta sirds spēj ciest un pārvarēt. Tā nav, kas nāk ar zvārgulīšiem rokā Un jauki skan, bet nespēj modināt, Tā verd caur saknēm galotnē tai kokā, Kas arī puteņos zin sauli saglabāt.Tā plūst kā divas straumes vienā krastā,Kur abām kopējs kļūst ikkatrs vilns,Kas varvīksnā grib mirdzēt neparastāKā vienmēr jauns un jūras alku pilns.(..)”(179. lpp.)
Vēsma Kokle-Līviņa
“Dzīves baltai un nebaltai dienai”
“(..)Tu mana saules gaisma, mana pasaule.Ar Tevi kopā ritēs mana mūža dienas ar laimes jūtāmPiepildītā dvēselē.”(156. lpp.)
“(..)Es ticu – nepievilsi mani,Tu tici – abiem kopā jāzied mums.No zieda uzplauks ziedu zvani,Un ziedošs dārzs būs mūsu ieguvums.”
(162. lpp.)
A. Ziemele
“Ielejās sauli prast gaidīt”
Lūgšana par jauno pāri“Tētīt, mēs par Taviem bērniemMīlestībā lūdzamies,Lai tie, šodien ceļu sākot,Ilgi, ilgi blakus iet. Sargi viņu ābeļziedus, Lai tos salnas nenokož, Piešķir ēnu, piešķir sauli, Zvaigžņu mirdzu vakaros.Lai tie roku rokā spētuSavā druvā art un sētUn lai Tavam godam vērtuJaunu audzi izaudzēt.(..)”(35. lpp.)
I. Gailis
“Caur dzīvi”
“Lai mīlestība mūsosBūtu mūžam dzīva,Tai jāļauj caur mums elpotUn jāsaprot, kā mīlestība dzīvo.Un kad tā ievelk elpu.Vien tikai tad,Kad esi sapratisŠo dzīvas dzīves lomu,Kad saprati, cik dziļi,Patiesi caur mums tā elpo –Vien tikai tad tu variPrieku gūt.(..)”(33.-34. lpp.)
Jāzeps Osmanis
“Vilkuvāle”
Iejūtība“Sirsnīgi apsveicam kāzu dienā:Divas galvas gudrākas nekā viena!”(94. lpp.)
Laimīgais vecpuisis“Viņš izmakšķerējis zivi,Un nu viņi ir divi...”
(95. lpp.)
Jāzeps Osmanis
“Piesnidzis zars”
“Līgavas tērps ir balts kā sniegs,Kā sniegs, kas brīdi vien dzirkstī.Tikai vienu dienu to neaiztiekSaules steidzīgie pirksti.(..)Līgavas tērps ir kā ziedpārslas,Kā mākonis maija vējā,Un to noņemt drīkst tikai tas,Kam saule caur pirkstiem skrēja. ... Divpadsmit. Brīdis pienāk, Kad līgavas tērps jānoliek. Valkāts tas tiek vienu dienu, Mūžu tas glabāts tiek.”(51. lpp.)
Ārija Elksne
“Es visu mūžu mīlējusi esmu”
“Man uzticētie ļaudisMans pirmais pienākums –Vispirms es atbildīga šai pasaulei par jums.(..)Vispirms man tam, ko mīlu,Par patvērumu būt,Ar zelta pavedienuPie dzīves dzīvi šūt.Vispirms man savos bērnosLabs kodols jāieliek,Jo bērns ir māls un veidotsNo māla daudz kas tiek.(..)”(239. lpp.)
Jāzeps Osmanis
“Sarkanas rozes garos kātos”
“Ja cilvēks nosvin vienreiz kāzas, Tad tas ir kāzu prologs vien –Nāk dzintara un rožu kāzas,Tad sudraba un zelta kāzas…Ir dzirdēts, ka pat dimantkāzasNav mūžā pēdējās, nudien!Lai vēl ikviens tiek daudzkārt lūgts,Mēs šodien atkal saucam: rūgts!(..)”(88. lpp.)
AFORISMI, CITĀTI PAR ĢIMENI UN MĪLESTĪBU, VĪRU UN SIEVU, VECĀKIEM
Gundega Sēja
“Kāzas”
“Laulība ir akords, bet akords saturā ir bagātāks par atsevišķu skaņu pat tad, ja tajā kaut kas neskan.”(Fišers, 130. lpp.)
“Ceļa vārdi”
“Laulība ir garīgs savienības simbols starp debesīm un zemi, savienība starp Dievu un cilvēci.”(M. Baluckis., 69. lpp.)
“Ne skaistumā ir sievas vērtība vīram, bet viņas krietnumā, un tas izpaužas sievas spējā pilnīgi pieskaņoties vīram.”
(Eiripīds, 55. lpp.)
“Mīlētāja sieviete ir īstais vīrieša sargeņģelis.”
(F. Lists, 62. lpp.)
“Bērni sākumā atnes trūkumu, bet vēlāk – bagātību.”
(Arābu sakāmv., 70. lpp.)
“Aforismu enciklopēdija”
“Aiz katra panākumus guvuša vīrieša stāv lepna sieva un izbrīnīta sievasmāte.”(B. Heizs, 242. lpp.)
“Savu suni mēs mīlam un negribam, lai tas mainītos uz labāko pusi; bet cilvēkos, kurus mēs mīlam, daudzas lietas gribētos mainīt.”
(N. Rotšilda, 302. lpp.)
“Mīlestība, kas ik dienas neatdzimst, katru dienu mirst.”
(H. Džebrāns, 161. lpp.)
“Ja sildītājs traucē – tas nozīmē, ka tu jau esi sasildījies. Ja traucē sieva – tas nozīmē, ka tu jau esi atdzisis.”
(R. Baumvolts, 241, lpp.)
Nikijs un Sīla Lī
“Grāmata laulātajiem”
“Laulība – tas ir kaut kas unikāls. Tā dod iespēju dalīt katru savas dzīves aspektu ar otru cilvēku. Mēs esam apsolījuši turēties kopā gan tad, kad klājas labi, gan tad, kad ir slikti, un, pamatojoties uz drošību, ko dod šis abpusējais solījums, mēs uzdrīkstamies atklāt otram par sevi visu. Mūsu attieksme vienam pret otru balstās cilvēciskumā, kas mums ir kopīgs, – mēs jūtam viens otra sāpes un piesedzam viens otra trūkumus. Mēs priecājamies par otra stiprajām pusēm un izbaudām viens otra panākumus. Mums ir dots padomdevējs, ceļabiedrs, labākais draugs – partneris visai dzīvei.”
Apskaties arī...
