Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv
Jānis Trūps bija mākslinieks, literāts, publicists, redaktors, kultūras darbinieks un mūsu novadnieks – dzimis 1924. gada 27. jūnijā Sakstagala pagasta Dzeņugola ciema Lejīšos Aloiza un Martas Trūpu ģimenē.
Mātes tēvs bija Francis Šķesters (1847–1913) – latgaliešu dziesminieks, kurš pašmācības ceļā apguvis rakstību un Drukas aizlieguma laikā pārrakstījis vairākas grāmatas. Tēvs nācis no Vydsmuižas (šodien – Galēni). Dzīvojot netālu no Dricānu miesta, 1932. gadā J. Trūps uzsāka mācības Dricānu 6-gadīgajā skolā. Skolas laikā viņš darbojās mazpulkā “Vārpa”, kur zīmēja mazpulka žurnāla vākus. Pēc skolas J. Trūps turpināja mācības Rēzeknes Valsts ģimnāzijā. Šajā laikā viņš darbojas kā literārā žurnāla “Liesmiņa” redaktors un mākslinieciskais noformētājs. Otrā pasaules kara dēļ nepabeidzis mācības, J. Trūps pameta dzimto pusi un devās bēgļu gaitās, bet vēlāk tika iesaukts Latvijas leģionā un nosūtīts uz Pomeranijas fronti. Pēc ievainojuma J. Trūps ārstējās kara slimnīcā Bavārijā un pēc tam tika aizvests uz amerikāņu kara gūstekņu nometni. Tur viņš sagaidīja kara beigas un kā pārvietotā persona nokļuva Vircburgā, Vācijā. 1948. gadā viņš tomēr pabeidza mācības latviešu ģimnāzijā un iestājās Vircburgas Universitātes Klasiskās filozofijas fakultātē, taču 1951. gadā nolēma pamest Vāciju, lai dotos uz ASV.
Amerikā J. Trūps uzsāka darbu kādā fabrikā Virdžīnijas štata pilsētā Laukasterā. Brīvajā laikā viņš apmeklēja tehniskās zīmēšanas kursus. Vēlāk J. Trūps uzsāka stādāt Virdžīnijas astronautikas pētniecības uzņēmumā. Jaunajā darba vietā tika saskatīts un novērtēts J. Trūpa mākslinieciskais potenciāls – ar uzņēmuma finansiālu atbalstu viņš iestājās Vašingtonas mākslas skolā, kuru veiksmīgi pabeidza. Tas pavēra durvis jauniem panākumiem – 1987. gadā J. Trūps kļuva par inženieri komerciālo publikāciju nodaļā. No darba brīvajā laikā viņš darbojās Latvijas un Latgales kultūras un sabiedrības labā: vadīja Lankasteras latviešu biedrību, darbojās Amerikas latviešu palīdzības fondā, kādā dzīves posmā vadīja arī Andryva Jūrdža fondu Amerikā un darbojās Latgales Pētniecības institūtā.
Latgaliešu literatūrā J. Trūps devis īpašu pienesumu. Viņa pirmie sacerējumi atrodami Vladislava Loča izdotā laikraksta “Latgolas Bolss” lappusēs 1944. gadā. 1960. gados J. Trūps sāka sadarboties ar pašu Vl. Loci. Sekoja publikācijas gadagrāmatā “Tāvu zemes kalendars” un žurnālā “Dzeive”. J. Trūps ir redaktors dažādiem Latgales literatūrzinātniskajiem darbiem, kā arī dzejoļu, satīru un karikatūru krājuma “Lapsines” autors. Savos darbos viņš nereti izmantoja pseidonīmus: Jerums Osvejs, Dzeņupeits, Salimons Pyurs, J. Sylagaiļs, Sylagaiļu Broņķels, Joņs Smyldzāns, Bukarogs, Kacarāgs. Pēc Vl. Loča aiziešanas mūžībā un latgaliešu rakstniecības pieklušanas, J. Trūps pirmais mēģināja turpināt Vladislava Loča iesākto darbu Latgales tautas vērtību un rakstīta vārda saglabāšanā un izdeva žurnālu “Latgaļu Ziņnesis” (1985). Klajā nāca seši numuri.
Latgaliešu literatūrā J. Trūpa devumu saskatām ne tikai rakstītajā vārdā, bet arī zīmējumos. Viņš zīmēja grāmatu vākus daudziem latgaliešu literatūras darbiem (Čenču Jezupa “Pīters Vylāns”, Dektera “Dorvas cīma ļaudis” u.c.), ilustrēja žurnālu “Dzeive”, zīmēja Andyva Jūrdža fonda piemiņas markas. Sākot ar 1963. gadu J. Trūps bijis teju katra izdevuma “Tāvu zemes kalendars” vāka mākslinieks. Viņa darbus caurvij Latgales motīvi, tajos saskatāmas dzimtās puses ainavas, cilvēki, vērtības.
J. Trūps mūžībā devās 1989. gada 7. jūnijā. Šogad novadniekam apritētu 100 gadi. Viņu atceramies kā aktīvu Latgales kultūras un sabiedrisko darbinieku. Piecdesmit gadu jubilejai veltītājā intervijā (1974) Jānis Trūps par latgalisko identitāti teicis: “Taida latgaļu identitate ir un tei bolstōs uz latgaliskū goru, latgaliskū dvēseles montōjumu un tūs ōrejom izpausmem – volūdu, tradicijom, mōkslu un mentalitati.” (Latgolas Bolss. - Nr. 898 (26.10.1974)).
No 17. līdz 30. jūnijam Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā skatāma Jāņa Trūpa jubilejas atcerei veltīta izstāde “Māksliniekam, literātam, kultūras darbiniekam Jānim Trūpam – 100”, kurā eksponēti novadpētniecības krājuma materiāli par šo personību. Aicinām ielūkoties!
