24. junī Bazneica sviņ Juoņa Kristeituoja dzimšonys dīnu. Koč i ruoduos, ka laiceigais pasauļs i Bazneica Juoņadīnā atzeimej divys atškireigys lītys, byuteibā tys tai nav. Cylvāki itymā dīnā sviņ gaismu, gaismu, kas speid tymseibā, i Juoņs Kristeituojs ir līcinīks par patīsū gaismu, kas ir Kristus.

Juoņs Kristeituojs – prīceigais pravīts

     Juoņs Kristeituojs pīdzyma natuoļ nu Jeruzalemis prīstera Zahareja i juo sīvys Elizabetis saimī. Juo vacuoki jau beja godūs i jim nabeja bārnu, bet, kai raksteits Bībelī, eņģeļs Zaharejam paviesteja, ka Elizabete pīdzemdēs dālu i jis tiks nūsauks par Juoni, tai ari nūtyka.

     Sovā dzeivī Juoņs Kristeituojs beja pravīts, sludynuoja par Kristu i aicynuoja cylvākus nūžāluot grākus, suokt dzievuot taisneigu dzeivi i atsagrīzt pi Dīva lykumim. Jis beja Kristus publiskuo dorba prīkšguojiejs – sagataveja Kungam ceļu, vuicūt cylvākus, lai jūs dvēselis byutu gotovys pījimt Kristus vuordus.

     Juoņs Kristeituojs ir ari prīceiguokais nu Svātajūs Rokstūs mynātajim svātajim, juo prīks beja dzierdēt Kunga bolsu. I vēļ agruok, byudams muotis mīsā, Juoņs Kristeituojs aplīcynoj sovu prīcu, sasakustādams, kod Elizabeti apcīmuoja Mareja, kura sovuos mīsuos nese Kristu. Prīcu Juoņs deve ari citim – juo tāvam eņģeļs parvītuoja, ka gaidamais bārns ness prīcu i līksmeibu gon Zaharejam, gon daudzim citim, kuri prīcuosīs par juo dzimšonu.

     Sludynuošonys dorbs, kuru veice Juoņs Kristeituojs, nabeja vīgls, bet jis tū drūsmeigi dareja leidz pat nūlyktajai stuņdei, kod piec kieneņa Heroda pavēlis jam tyka nūciersta golva. Prīca, drūšsirdeiba, naatsakuopšona nu patīseibys, pazemeiba, dedzeiba, Dīva mīlesteiba, spieja saredzēt patīsū gaismu i paruodeit ceļu iz tū citim – tuos ir nagaistūšys vierteibys, kurys cylvāki var vuiceitīs nu Juoņa Kristeituoja šudiņ i vysod.