„Kod Vosoryssvātku dīna beja pīnuokuse, vysi jī beja kūpā Jeruzalemī. I pīpeši nu debesim nuoce ryukūņa, it kai spieja vieja plyusma, i pīpiļdeja vysu muoju, kur jī sēdēja. Pasaruodeja mēlis it kai nu guņs, kas sasadaleja i nūsalaide iz ikvīna nu jim. I vysi tyka Svātuo Gora pīpiļdeiti i īsuoka runuot vysaiduos volūduos, kai Svātais Gors deve jim izrunuot.”

     (Apostoļu dorbi 2, 1-8.11)

     Vosoryssvātku dīnā apostoli, Jezus pyrmī muocekli, sajēme Svātuo Gora duovonu, kū Jezus jim beja apsūlejs jau pyrms sovys krystāsišonys. Ar Svātuo Gora duovonu i Vosoryssvātkim saisteits ari volūdu breinums – apostoli spēja runuot ar vysaidu tauteibu cylvākim jūs volūdā. Leidz ar tū Evaņgelijs vysom tautom varēja tikt sludynuots jūs dzymtajā volūdā. Misionari tautys naspīde runuot jūs volūdā, bet paleidzēja tom izkūpt vītejū volūdu i tom tautom, kurom nabeja sovys raksteibys, īdeve rokstu zeimis i nūdybynuoja rakstnīceibu.

     Laika gaitā Bazneicā ir īvīsta tradiceja Vosoryssvātkūs īstyprynuot cylvākus, kuri ir sajāmuši Pyrmū Svātū komuneju. Īstyprynuošonys sakramentu dūd veiskups. Veiskupa puor vysim īstyprynomajim izstīptuos rūkys ir žests, kas jau nu apostolu laikim ir Svātuo Gora duovonys zeime. Īstyprynojūt veiskups ari pīsauc Svātū Goru, lai Tys nūnuoktu puor īstyprynomajim, svaida kotra pīri ar hrizmu (svieteitu smaržeigu eļļu) i, izlīkūt rūkys, izrunoj vuordus: „Sajem Svātuo Gora duovonys zeimi!”

     Senejuos Latvejis laika Vosoryssvātku nūskaņā var īsajust, paskaitūt, pīmāram, „Latgolys Bolsa” 1958. goda 24. maja numeri: „Vosoryssvātki! Cik skaisti tī beja izteikti myusu dzimtinī. Cylvākus apgoruoja patīseiba par Dīva Svātuo Gora atīšonu i Kristus Bazneicys šyupeļa kuoršonu. Dobys skaistumus puorvērte pērlēs i simbolismā, ni muoja, ni sāta, ni pogolms, ni lūpeni nadreikstēja palikt māmā šymūs vysa atdzeivynuošonys svātkūs. „Teicit Kungu, vysa radeiba!”

    Kod reita sauleite suoka vyrbynuot vosorys gaisu, kustiejuos ari cylvāki gora pacyluoteibā, garom ryndom zirdzinīku i kuojinīku vierzūtīs iz bazneicys pusi. Tur, dīvnomā, jī vysam pīliks viersdabiskuo rakstura galeigū amen. Piec ticeibys aplīcynuojuma i styprynuoti lobā apjiemeibā, jī čaluodami devēs iz muojom voi vīseibuos. Vosoryssvātki!” (Dekters. Vosoryssvātki)