Foto nu žurn. „Dzeive” 1961, Nr. 46

     Leidz 14. majam Rēzeknis Centraluos bibliotekys skaiteitovā apsaverama īvārojamajam katuoļu goreidznīkam, goreiguos literaturys autoram, latgalīšu volūdys gramatikys i pareizraksteibys vuordneicys sastuodeituojam, dramaturgam i filozofam Pīteram Strodam veļteita jubilejis izstuode.

 

     1. majā apritēja 120. godskuorta, kūpš Pīters Strods īguoja pasaulī Varakļuonu pogosta Lelūs Strodu cīma Eisākūs zemnīku Ontona i Teklis saimī.

 

     Veiskups P. Strods ir daudz struoduojs pi katuoļu lyugšonu gruomotu latvyskuošonys, sastuodejs gon katuoļu katehismu pamatškolom, gon novennys (9 dīnu lyugšonys) Svātajam Jezupam i Svātuo Gora gūdam, ari dorbus, kuri nu dobyszynuotnis vīdūkļa pamatoj Dīva asameibu. Atzeimejams ir fakts, ka P. Strods beja pyrmais Latvejis katuoļu prīsters, kurs īgiva filozofejis zynuotņu doktora gradu. Sovā laikā bejs vīns nu lobuokajim muoceibu saceituojim Latvejā.

 

     Kai daudzi citi latgalīšu goreidznīceibys puorstuovi, ari P. Strods beja aktivs sabīdriskais darbinīks i deve lelu īguļdejumu na vīn teologiskajā dorbā, bet ari volūdnīceibā i literaturā.

 

     P. Strods ir bejs gon Latvejis Tautys padūmis lūceklis, dorbuojīs vysaiduos organizacejuos, gon skaitejs lekcejis tūpūšajim pedagogim, pietejs latgalīšu volūdu, vuocs folkloru i etnografiskūs materialus i Rēzeknī nūdybynuojs latgalīšu literaturys i senejūs lītu muzejbiblioteku, kura 1925. godā gon dīmžāl guojuse būjā guņsgrākā.

 

     Struoduodams žurnalā „Zīdūnis”, P. Strods ir daudz darejs Pītera Miglinīka i Andriva Jūrdža pīminis saglobuošonys lobā i jūs dorba populariziešonā ari kūpejuos latvīšu literaturys kontekstā. Latgolys skaiteituoju sovukuort ir ceņtīs īpazeistynuot ar puorejuos Latvejis i vysa pasauļa slavonajim rakstnīkim.

 

     Lugys, kurys sarakstejs pats P. Strods, atspūguļoj sadzeivi Latgolys laukūs, tur dzeivojūšūs ļaužu psihologeju i aktualizej sova laika sabīdreibai svareigys problemys. Izmontuojs pseidonimus Latgalāns i Strods-Eisāks.

 

    Cīš nūzeimeigs ir P. Stroda davums latgalīšu volūdnīceibā, tīši jis ar sovu aktivitati ir panuocs tū, ka 1927. godā tyka sastuodeita Latgalīšu volūdys pareizraksteibys komiseja, kurys izstruoduotū ortografejis projektu Izgleiteibys ministreja apstyprynuoja 1929. goda 19. junī. Storp cytu, divskani [uo] apzeimēt na ar garumzeimi iz burta o, bet ar „uo”, beja jau ituos komisejis īcere.

 

 

P. Stroda sastuodeituo „Pareizraksteibas vōrdneica”

(atkuortuotais izdavums)

 

Pītera Stroda dzeive i dorbi goda skaitļūs

 

1892 Dzims Varakļuonu pogosta Lelūs Strodu cīma Eisākūs

1909 Beidzs Rēzeknis Piļsātys školu (pyrms tuo vuicejīs Varakļuonu pogostškolā)

1911 Beidzs pīaugušūs kursus Gadčinā

1911–1916 Vuicejīs Pīterpiļs katuoļu Goreigajā seminarā

1916 Īsvieteits par prīsteri

1917 Suocs prīstera dorbu (Kombuļi, Stiernīne)

1920–1923 Struoduojs par školu kapelanu Rēzeknī, īsasaistejs sabīdriskajā dorbā

1921 Vīns nu žurnala „Zīdūnis” organizātuojim

1922–1923, 1927–1930 Žurnala „Zīdūnis” redaktors

1923 Rūsynuojs Latgolys rakstnīku i žurnalistu bīdreibys dybynuošonys vaicuojumu

        Devīs iz Austreju, lai papyldynuotu zynuošonys

1924 Insbrukys universitatī īgivs licenciata gradu

1926 Vīnis universitatī īgivs filozofejis doktora gradu (disertaceja „Par dzeiveibu i tuos pyrmsuokumim”)

         Aglyunys gimnazejis školuotuojs, tautškolu direktora bīdrs

         Īcalts par Reigys Goreiguo seminara profesoru

1927 Nūdybynuojs Latvīšu katuoļu akademiku bīdreibu

         Nūdybynuojs Pītera Kanīzija literarū bīdreibu Reigys Goreigajā seminarā

1928 Īcalts par Latgalīšu volūdys pareizraksteibys komisejis prīkšsādātuoju

1938 Īcalts par LU Ruomys katuoļu teologejis fakultatis profesoru i katedrys vadeituoju

1938 Apbolvuots ar Treju Zvaigžņu ordeni

1940 Īvālāts par LU Ruomys katuoļu teologejis fakultatis dekanu

1946 Īcalts par Goreiguo seminara rektoru

1947 Īsvieteits par veiskupu

1948 Īcalts par Reigys arhidiecezis i Līpuojis diecezis apustuliskū administratoru

1960 Mirs Jiurmolā, pagluobuots Reigā pi Kristus Karaļa bazneicys

 

 

1922 Izdevs latgalīšu gramatiku „Latvīšu volūdas gramatika latgalīšim”

         Izdevs filozofiski religisku dorbu „Patīseibas maklātōjim”

1924 Žurnalā „Zīdūnis” publiciejs lugu „Aizdzereibas”

1926 Izdevs lugu „Dzeives viļņūs”

1928 Žurnalā „Zīdūnis” publiciejs lugu „Pōvuleņš”

1929 Izdevs monografeju „Sv. Tāva Piusa XI Prīstereibas Jubileja” (papyldynuots izdavums latvīšu literarajā volūdā – 1939)

1933 Izdevs „Pareizraksteibas vōrdneicu” (ap 18000 vuordu, izdūta atkuortuoti 1990)

        Sastuodejs lyugšonu gruomotu „Svātō goda dōvona”

1934 Sastuodejs „Katōļu ticeibas katehismu”

1936 Sarakstejs filozofisku dorbu „Sv. Augustins un Sv. Akvinas Toms”

        Sarakstejs dobyszynuotnisku apceriejumu „Kas ir pasaule?”

1938 Sarakstejs Dīva asameibu pīruodūšu dorbu „Kāpēc jātic?”

 

Informaceja sagataveita,

izmontojūt bibliotekys nūvodpietnīceibys materialus