Foto nu gruom. „Latvīšu rakstīceiba biografejuos”, 2003

     1927. goda 20. aprelī pasaulī nuoce romantiskais latgalīšu dzejnīks, ari prozaiks, kritiks i esejists, ilggadejais latvīšu literaturys žurnala „Karūgs” („Karogs”) golvonais redaktors Andris Viejāns, leidz 27. apreļam Rēzeknis Centraluos bibliotekys skaiteitovā apsaverama juo jubilejis izstuode.

 

Godi. Dorbi. Sasnīgumi

Īskots Andra Viejāna biografejā

 

Dzims – 1927. goda 20. aprelī Ludzys apriņča Nierzys pogosta Vuorslovā zemnīku giminī.

Eistais vuords – Donats Kalnačs

Citi pseidonimi – Jorģis Greizacis, Nērzōnīts, Pēteris Tālums, Jēkabs Smējējs, Jānis Zars.

Rakstnīku savīneibys i Latgolys Pietnīceibys instituta bīdrs. LPSR Nūpalnim boguotais kulturys darbinīks. 1997. godā apbolvuots ar Saeimys Gūda medaļu.

Mirs – 2005. goda 8. decembrī.

 

    --- Izgleiteiba

Nu 1934. leidz 1937. godam vuicejīs Dubuļu pamatškolā.

Nu 1937. leidz 1941. –  Nierzys pamatškolā.

 

Nu 1942. leidz 1944. – Ludzys gimnazejā. Beidzs školuotuoju sagataveišonys kursus Ludzā.

 

Nu 1945. leidz 1947. godam studiejs Reigys Školuotuoju institutā.

 

1950. godā beidzs Latvejis Vaļsts pedagogiskuo instituta Latvīšu volūdys i literaturys fakultati.

 

    --- Dorba gaitys

1945. godā struoduojs par školuotuoju Nierzys napylnajā vydusškolā.

 

Nu 1950. leidz 1967. godam bejs žurnala „Karūgs” („Karogs”) leidzstruodnīks i nūdalis vadeituojs, nu 1967. leidz 1989. – golvonais redaktors.

 

Nu 1981. leidz 1991. godam – Latvejis Mīra aizstuoviešonys komitejis prīkšsādātuojs.

 

    --- Literarais montuojums

Vairuok nakai 40 gruomotu autors.

Pyrmuo publikaceja – miniatura „Gaišais breids” laikroksta „Rēzeknis Zinis” („Rēzeknes Ziņas”) 1943. goda 3. janvara numurā.

 

Dzeja izteiksmeigi gleznaina, romantiskais skatejums iz pasauli styngri baļsteits realitatī.

Daudzuos gruomotuos skaņ pasaulis ceļuojumu īspaidi („Balts kuģis zilos ūdeņos”, „Ekvators ceļa vidū”, „Zaļā ķirzaciņa” i c.).

 

Rakstejs ari par rakstnīkim („Kalnu acis”, „Jūlijs Vanags”, atseviškys apceris par Raini, V. Luksu, B. Saulīti).

13 gruomotys adresātys bārnim.

 

    --- Latgola Andra Viejāna dorbūs

„Andra Viejāna dzeja ikvīnam latgalīšam (i latvīšam vyspuor) līk spieceiguok izjust identitati ar dzymtū pusi, sovu nūvodu, apsazyunuot, ka ari te ir Eiropa, ka „te vyss nūteik”.” (P. Zeile.)

 

  

 

Latgolys tematika īsaskaņ jau 1979. godā izdūtajā gruomotā „Un sākās viss no svilpaunieka”, bet vairuok Latgolai pīsavierss 80.–90. godu mejā, rokstūt dzeju i esejis par dzymtuos pusis viesturi i cylvākim.

 

1989. godā Rēzeknī atseviškā gruomotā teik izdūta apcere „Francim Trasunam 125”.

 

1992. godā izīt tāluojumu i eseju kruojums ar atseviškim dzejis īstorpynuojumim „Latgolas mozaika”.

1996. godā – apjūmeigs izdavums par Latgolys literaturys i presis tapšonu i atteisteibu „Latgales rakstu gaisma”.

 

Vysa myuža garumā latgalīšu volūdā raksteituo dzeja 1997. godā izdūta kruojumā „Rāznas krūze”, tys teik dāvāts par muokslinīciski lobuokū latgaliski publicātū dzejis kruojumu.

 

Latgalīšu volūdā skaitami ari A. Viejāna roksti periodikā.

 

Informaceja sagataveita,
izmontojūt bibliotekys nūvodpietnīceibys materialus