Dzejoļi par ziemu
Ziemas ikdienai un svētku priekam piedāvājam baltās sniegpārsliņu gaismas apmirdzētus citātus no bibliotēkas dzejas plaukta. (Izlase tiks papildināta, sekojiet līdzi!)
“Pa logu skatos. Baltas pārslas krīt, Jau zāle piekūst kausēt agro sniegu, Un liepas nespēj to vairs nokratīt – Dārzs lēni mīkstā, baltā sniegā iegrimst. Vēl snieg! Vēl pārslas krīt un krīt. Es atkal esmu klusā lauku ciemā. Un manas domas viegli tālē slīd Kā smailas slēpes sudrabainā ziemā. (..)” *** Sniega mūžs “Atnāca tā kā mazs bērns Viegliem un zibošiem soļiem, Krita un krita vienmēr Uz stigām un lielceļu oļiem; Steidzās kā nebēdnis tas Pasaules pašā vidū, Visi – vai liels vai mazs – Priecājās: paskat, kā lido! (..)” *** “Lauki balti, Meži balti, klusi. Sirds sit gaiši, viegli: ziema atnākusi. Šajā dziļā mierā tu kā lazdas zars Ļauj, lai tevi noliec sarmots sniega svars. (..)” (J. Osmanis.)
Dzejoļus meklējiet grāmatā
“Piesnidzis zars” (121., 129., 132. lpp.)
“Sniegputenis sniegu nes, Viņam daudz vēl jāsanes. Ziemcietīši gaida segas, Gaida katrs jumts un dzega. Kad būs āres silti segtas, Svētku eglēs sveces degtas, Ziemas svētku godi būs, Svētku Brīnums svētīs mūs. (..)” (I. Bērza.)
Dzejoli meklējiet grāmatā
“Gadalaiku gaisma” (129. lpp.)
“Tas baltais ziemas miers, kas iespīd istabā No sniega laukiem rīta klusumā, Ir tā kā Dieva miers tur, augstībā, Kur, baltos spārnus klusi saglauduši, Uz ceļiem eņģeļi stāv, galvas noliekuši. (..)” (K. Skalbe.) ***
“Nāk ziema saltajā gadskārtā –
Sniegbalti mirdzošā uzvalkā, Man ziema patīk, man viņa laba, Vai tiešām tik barga ir viņas daba? Gan sniegi snieg un putina, Gan sals aiz ausīm plucina, Bet skatat, cik skaista nāk ziema pa āri, Vai paļājot tai nedarāt pāri? (..)” (Rainis.)Dzejoļus meklējiet grāmatā
“Baltais ziemas miers” (5., 23. lpp.)
“Sniegi snieg! Sniegi snieg! Zeme ziemas miegā mieg. Koki balti stāv kā gari; Zemu, zemu liecas zari. (..)” (V. Plūdons.) *** “Nāk vaļā ziemai vārti: Nāk vecā māmiņa Ar sniega segu rokā Un zemei to dāvina. Top melnā zeme balta, Tā uzvelk dimanta rotu, Mirdzošām zelta zvaigznēm Naktī izgreznotu. (..)” (A. Austriņš.) *** “Šī ziema pasakainā! Vējš laikam iemidzis. Kā vieglā burvju ainā Mežs rāmi piesnidzis. (..)” (A. Austriņš.) *** “Kur skaista tāda ziemas diena, Kad sniegs mirdz tālu klajumā; Bet debeši kā zila siena Guļ nekustoši pamalā. Tur puteņi un vēji sīvi, Vēl neraisīti, rāmi dus, Kamēr tiem pūšot, dejot brīvi Būs ļauts skart zemes tālumus. (V. Plūdons.)
Dzejoļus meklējiet grāmatā
“Četri vēji” (73., 80., 86., 92. lpp.)
“To ziema pastāsta mums pati: Zem kājām sniegs tik dziļš un mīksts, Ka atgādina kuplu vati Un ejot spēks ir vajadzīgs. (..) Cik balti mežā tinas koki, Cik balts visgarām rudzu lauks! Un balts ir ticis ne pa jokam Mans mīļais, kulsais, labais draugs. Tev tūkstoš veidu, aukstā māsa, Tev pārslu bezgalīgi daudz, Bet krāsa – tikai viena krāsa, Un te nekādu šaubu nav.” (A. Skalbe.)
Dzejoli meklējiet grāmatā
“Gaismiņa” (156. lpp.)
“Saule spulgo, Egļu zaros Sarmas brīnumdzirkstis viz. Ziemas dienai Pāri staro Sniegu baltais apvārsnis. Mākoņi Mirdz saules krāsām, Pļavās sniega pārslu spiets. Raisās brīnums Neaprakstāms – Tālē iekvēlojas riets. (..)” (J. Keičs.)
Dzejoli meklējiet grāmatā
“Kad saules loks” (77. lpp.)
Mana ziema “Apsnieg zeme, apsnieg meži, Apsnieg mūsu mūža pēdas, Balti sniegi, klusi zvanot, Pārklāj visas mūsu bēdas. Kā lai sirdī nejūt prieku, Redzot zvaigžņu mirgu kvēlo, Dziesmu skaņas vieno sirdis, Kas pār draudzību vien kvēlo. (..)” (M. Krole.)
Dzejoli meklējiet grāmatā
“Latgales sirdspuksti” (56. lpp.)
“Aizsnieg ceļi, aizsnieg pļavas, ziema baltā sagšā iet un ik katrā egles zarā šonakt baltu sveci liek. (..)” (M. Nereta.)
Dzejoli meklējiet grāmatā
“Ziemas sapnis” (32. lpp.)
“(..) Sniegpārslas lēni laižas uz leju. Nav vairs pat ceļu, kur varētu iet. Baltajā spozmē aizsedzu seju. Ziemā ir visa pasaule ciet.” *** “Kad tu būsi nosalis, ziemas taku brienot, Atceries, ka manās mājās tev ir silta tēja. Kad tu būsi atnācis, mani necienot vai cienot, Durvis pievēršu vien tādēļ, ka par daudz tu biji vējā. (..)” (N. Dimants.)
Dzejoļus meklējiet grāmatā
“Vārti” (27., 28. lpp.)
“Ziemā pārgriežu ķirbi uz pusēm un man ir pussaules pie kuras sildīties otru pusi nolieku kaktusam blakus un kaktuss uzsmaida sarkanu ziedu. (..)” (L. Muceniece.)
Dzejoli meklējiet grāmatā
“Nenoticiet savām acīm” (50. lpp.)
“Ir oktobra beigas, jau gaisā jūt ziemu, Uz dienvidiem gājputni naktī pat steidz. Un pēkšņi – es satieku brīnumu vienu: Mani ceļmalā vārga saulīte sveic. Balts pīpenes ziediņš, tik maigs un tik maziņš, Kā nelaikā piedzimis bērziņš – tik vārgs! Nav nosalis pirmajā sniegā šis ziediņš. To paņemu plaukstā un jūtu – cik dārgs! (..)” (V. Kokina.) *** “Guļ baltais sniegs uz celiņiem un takām, Guļ balatais sniegs uz mūsu abu sirdīm. Un tas viss, ko mēs viens otram sakām, Liek aizmirst to, kas kādreiz sirdī bijis. Guļ baltais sniegs uz lūpām tavām sārtām, Tās mīlas vārdus neteiks man nekad. Un pa šīm sniega dziļi klātām takām Nav lemts vairs staigāt mums nekad. (..)” *** “Ir atkal ziema, sniegi snieg, Un skumjas iezogas man sirdī. Kā gribas man pie tevis iet, Pie tevis, mīļā, vai tu dzirdi? (..) Ak šī ziema, kas mūs šķir, Tā padarīs vēl mani traku. Kad sirdī mīlestība ir, Tad ko lai vēl tev, mīļā, saku?” (I. Vilks.)
Dzejoļus meklējiet grāmatā
“Mēs jau sen to gribējām jums pateikt...” (11., 154., 155. lpp.)
“Ziemas vakars baltā sniegā, Viss tik kluss kā dziļā miegā. Debess velvē, šalcot spēji, Atskrien draiskie ziemeļvēji. (..)” (M. Bērziņa.)
Dzejoli meklējiet grāmatā
“Sudrabiņa sniedziņš sniga” (147. lpp.)
“Putenis, šodien putenis virpuļo gaisā, Lielām sniegpārslām debesis raud. Varbūt tāpēc, ka ziema no ierastās ikdienas raisās, Varbūt tāpēc, ka tu vaigu vēsajam skatlogam glaud. Vēl jau puteņo... Ceļi balti un debesis tumšas, Sniega pārslas kūst skropstās, It kā asaras – vienkārši rit. Es vairs nebaidos ziemas, mana dvēsele droša, Jo šis pēdējais putenis trauksmi veltīgi sit. (..)” (R. Urtāne.)
Dzejoli meklējiet grāmatā
“Rēzekne 2012” (137. lpp.)
“Es dūdūs soltā zīmas naktī, kod laukus, mežus, sorma tyn, un klausūs zyrga sūļu taktī, kai slīces boltū ceļu tryn. Guļ zeme dziļā, styngā mīgā, kai sveces zvaigznes tuolē dag, un puori puorslom dziļā snīgā nu augšas storu straume tak. (..)” (F. Murāns.)
Dzejoli meklējiet grāmatā
“Ilgu zeme” (59. lpp.)
“Es zīmā laužu īvas zoru, Kas tevi reit un aizpareit jau sveicynuos ar saules storu. Es aizvakar tur snīgu oru, Lai soltī kolni ceļūs kreit Pret pumpuruotū īvas zoru, Kam naspēj zīdēšonas goru Pat Lauska cērvs nu kryuma dzeit – Taipat kai nūdzēst saules storu. (..)” (A. Vējāns.)
Dzejoli meklējiet grāmatā
“Rāznas krūze” (123. lpp.)
Apskatieties arī virtuālo izstādi ZIEMASSVĒTKU DZEJOĻI, DZIESMAS...
