Piedāvājam skaistāko rudens krāsainā lapkriša un pārdomu laika un citātu izlasi no bibliotēkas dzejas plaukta. (Izlase tiks papildināta, sekojiet līdzi!)
“Ar vasaras vaiņagu galvā Pa dārzu dālija iet, Pat koki jau piekusuši, Bet viņa vēl plaukst un zied, Viņa vēl pierūgusi Ar pumpuriem pilna līdz malām, Bet nežēlojas nevienam, Ka vasara galā… (..) Stāv dālija septembra vārtos Un vasaras vaiņagā smej… Man liekas – no tādām kā viņa Kļūst vieglāk šai pasaulei.” *** “Lielais koku draugs – rudens – Mežā ir ienācis, Raisa lapas no zariem Un ļauj viņām zemē krist. (..) Koki ir piekusuši, Kokiem atpūsties gribas, Gribas, tāpat kā mums, Drusciņ bezrūpības.” (Ā. Elksne.)
Dzejoļus meklējiet grāmatā
“Līdz saulei aizdomāt” (81., 63. lpp.)
“Atnāc ciemos pie asterēm, Ja pie manis tev viesoties netīk. Tevi sagaidīs zeltains septembra vējš, Arī daži putni ies pretī. (..) Varbūt pret mijkrēsli izliksies tev – Pasaule visa plaukst asteru ziedos, Bet es teikšu: cik laba, laba ir sirds, Kas spēj klusēt, starot un piedot.” (S. Kaldupe.)
Dzejoli meklējiet grāmatā
“Vēstules rīta un vakara blāzmai” (46. lpp.)
Rudens valsis “Jau dzeltenais virpulis griežas Un dvēsele savādi trīs, Kad aizdegas rūkošās dienas Pīlādžu ugunīs. Sāk nobirt skumjas kā lapas, Lai sadegt to atspīdumos, Bet rudens ar krāsainu otu Vēl paspēj tās apgleznot. (..)” (J. Keičs.)
Dzejoli meklējiet grāmatā
“Kad saules loks” (64. lpp.)
“Turos un ziedu starp pienenēm, Te vēl ir atvasara – Te balti mākoņi rindiņā skrien, Krīt lapas no kokiem un staro – Skatos, ka bērzs rītam paklanās – Kā puika, pievilkdams kāju, Es viņam ticu, viņš drošību dos – Sasildīs sirdi un māju, Mierinot migla pa tīrumu brien, Gājputniem līdzina ceļu, Aizstumj prom dusmu mākoņus – Zilos un tumši mēļos. (..)” (I. Aizupe.)
Dzejoli meklējiet grāmatā
“Latgales sirdspuksti” (172. lpp.)
“Sarkanas lapas šūpojas zaros, Gaida, kad balti vēji tās nesīs. Gaida, kad dzērves pacelsies baros, Piekliegts kļūs padebesis. Rudens lapām nav vienalga, Kad un kur viņas kritīs – Vai uz zāles, kas rasas valga, Vai kad pērkoņi sitīs. Rudens lapas grib sarkanas kvēlot, Palikt cilvēkam plaukstā, Rudens lapas grib nenovēlot – Sadegt vai pacelties augstāk. (..)” (I. Lasmanis.)
Dzejoli meklējiet grāmatā
“Ievas zars” (43. lpp.)
“Sudraba tīmekļi lido pa gaisu, Rudens, rudens ir klāt. Ak, kā gribētos vēl ko skaistu Izjust vai izdomāt! (..)” (J. Osmanis.)
Dzejoli meklējiet grāmatā
“Vienmēr ceļā” (69. lpp.)
Rudens elēģija “Tik krāsaini kā pati dzīve Mirdz saulē rudens lapu zelts, Ir raža ienākusies laukos, Nav mūsu dzīves gājums velts. Bij pavasars ar strautu čalām, Bij Līgo nakts un Jāņu siers, Bij meitene ar ziediem matos, Kad apkārt valdīja mums miers. Un mīla bij zem kastaņsvecēm, Kad manas lūpas tavas skar, Un sirdī dega mīlas liesmas – Tā jaunībā tik mīlēt var. (..)” (L. Apšeniece.)
Dzejoli meklējiet grāmatā
“Rēzekne 2015” (7. lpp.)
“(..) Dziest vasara savā skaistumā. Tās skūpsts kvēl sarkanā ābolā, bet asara – bērzlapā dzeltenā.” *** “Puteņo lapas. Ar zelta kalnu ceļš aizvilkts ciet. Viena vasara nomesta zemē. Viena vasara mūžībā iet. Raud rudens kailajos kokos. Vēji, vēl pagaidiet! Visu dzelteno prieku – vasaras saules mirkļus uzreiz nenoraujiet! (..)” (I. Gubiņa.)
Dzejoļus meklējiet grāmatā
“Dziesma – tevī esmu” (84., 85. lpp.)
Optimistiskais rudens “(..) Maija zaļums un jūlija tveicīgums Drīz būs aizstāts ar decembra puteni. Mīļais draugs, nav jau tādas varas mums, Lai mēs aizliegtu ziemu un rudeni. Zelta lapas, ko atstāja vasara, Norauj novembra vēju steidzīgums, Taču lāso ik bērza asarā Maija zaļums un jūlija tveicīgums.” (J. Osmanis.)
Dzejoli meklējiet grāmatā
“Piesnidzis zars” (55. lpp.)
“Vasara noraudājusies stāv pie pīlādžu koka – asaras sakrīt sarkanos ķekaros. Pārvērsties sēklās un zelta lapās, atdoties rudens vējam nav viegli. (..)” (L. Gulbe.)
Dzejoli meklējiet grāmatā
“Gājputns” (38. lpp.)
“Lai šī diena krāsainā Aizdzen skumjas drūmās! Paraugies, kā daba zied – Tik daudz krāsu rudens sniedz. Rudens elpas vieglumā Ļaujies ieviļņoties! Raibo lapu spārnus ņem Un lido pāri ikdienai! (..)” *** “(..) Raibās lapas skumjās trīs, Drīz, pavisam drīz Tās vējš no Koku zariem raus... Bet zemi sildīs paklājs jauks.” (M. Šnē.)
Dzejoli meklējiet grāmatā
“Tauriņa pieskāriens” (216., 218. lpp.)
“Nāk rudens ar kļavas zaru pār plecu Un uzpūš elpu. Kā autoinspektori Paostām gaisu: vai dzēris cik necik? Skaidrā! Bet nu aplam gan grīļīgs – No koka uz koku līkumlokiem! Un smaida tik aizkustinoši mīļi… Kas par jokiem?! Nē, joku nekādu – Termometram jau nav vairs to grādu! Bet lapu, kā liekas, ir kļuvis vairāk, Un cita par citu uguņo kairāk. (..)” (J. Osmanis.)
Dzejoli meklējiet grāmatā
“Vilkuvāle” (8. lpp.)
Rudiņa naktī “Tymst. Malni muokuli par zemi veļās smogi, kai satrokuots syls vieju gauduos ryuc, bet baigas, nažieleigas rūkas osi nogi nu duorza atlykušuos lopas, zīdus plyuc. Vaid leiki veitūli, kū lauze vātras skovas, un sausuos smylgas, vacainē kas treis; pat kūrmis nalīn uorā vairs nu olas sovas, suņs smylkstādams bāg dziļuok būdā dreiž. Bet vātra kauc un muokuļryndas klīdej. Kai nūsabeids, nu tymsa mieness kuop, bet baiguo nakts kai nuove mani bīdej, un sirds kai aizlyuzuse, klusi drabūt, suop... (..)” (F. Murāns.)
Dzejoli meklējiet grāmatā
“Ilgu zeme” (77. lpp.)
“Aiz lūga ir rudiņs... Mirdz zaltani kūki, – Dus mīreigi saulē tur puosokains syls, Un puori tam dzidri zylgst dabasu lūki, Un duorzā astrai plaukst pumpurs zyls. (..)” *** “Rudiņa vokors ap mani Stuojās ar sapnim kai samts; Skani nu, dzīsma, tu – skani! Tagad tev izskanēt lamts. Bārzim ir zaltpylni zori, Mikrieslī sapņuot tim ļauts; Prūjom nu dzīsmuotī bori, Rudiņa viejūs vyss skauts. (..)” *** “(..) Rudiņa zīdi uz golda... Vyss izneikst, izzyud un gaist, – Un dūma – vairs nabyut – te volda, Kod kryutīs moz cereibu kaist.” (A. Egluojs.)
Dzejoļus meklējiet grāmatā
“Varaveiksna” (8., 15., 18. lpp.)
