Izzini Latvijas monētās iekaltās kultūrzīmes un balso par gada monētu

     No 2019. gada 25. marta līdz 7. aprīlim Kultūras informācijas sistēmu centrs un latvisko zinību resurss Letonika.lv aicina Latvijas iedzīvotājus iesaistīties Latvijas Bankas tradicionāli rīkotajā sabiedrības aptaujā “Latvijas gada monēta 2018”, kā arī doties uz sev tuvāko bibliotēku un piedalīties erudīcijas spēlē „Izzini Latvijas monētās iekaltās kultūrzīmes!” vietnē www.letonika.lv/spele.

     Spēles uzvarētāji savā īpašumā saņems vērtīgas balvas no Latvijas Bankas – 2018. gadā izlaistās kolekcijas monētas.

     Pagājušajā gadā klajā laistas sešas kolekcijas monētas, kas stāsta par Latvijas kultūru, vēsturi un cilvēkiem: "Mana Latvija" (videostāsts), "Medus monēta" (videostāsts), "Likteņdārzs" (videostāsts), "Kuršu ķoniņi" (videostāsts), "Ģerboņu monēta" (videostāsts) un "Zelta saktas. Burbuļsakta" (videostāsts).

     Erudīcijas spēlē tiks uzdoti jautājumi par monētu tapšanu un to māksliniekiem, dalībnieki tiks rosināti meklēt informāciju par monētās atspoguļotajām kultūrvēsturiskajām vērtībām. Atbildes būs atrodamas latvisko zinību krātuves Letonika.lv resursos un Latvijas Bankas interneta vietnē. Sīkāka informācija par spēles noteikumiem iegūstama spēles nolikumā vai arī jautājot bibliotekāram. Par balvām cīnīsies bibliotēku reģistrētie lietotāji, taču spēlē pārbaudīt savas zināšanas aicināts ikviens interesents.

     Spēlē “Izzini Latvijas monētās iekaltās kultūrzīmes!” var sacensties gan individuāli, piedaloties erudīcijas spēlē, gan bibliotēku līmenī, kurā tiks izvērtēta bibliotekāru aktivitāte. Bibliotēku sacensība, kā ierasts, notiks trijās kategorijās – pagastu bibliotēkas, mazpilsētu bibliotēkas un reģionu galvenās bibliotēkas, kuras tiks vērtētas pēc aktivitātes, popularizējot "Latvijas gada monēta 2018" Gada monētas aptauju sociālajos tīklos, kā arī rosinot bibliotēku apmeklētājus nobalsot par sev tīkamāko 2018. gada kolekcijas monētu un piedalīties erudīcijas spēlē. Aktīvāko bibliotēku pārstāvji tiks aicināti uz "Latvijas gada monēta 2018" noslēguma pasākumu 26. aprīlī Latvijas Bankā.

     Bibliotekāri un bibliotēku lasītāji tiek aicināti balsot portālā "Delfi.lv" https://www.delfi.lv/latvijas-gada-moneta-2018/, kas ir ērti izdarāms arī ikvienā Latvijas pašvaldību publiskajā bibliotēkā.

Par Latvijas monētu vēsturi

Latvija var lepoties ar naudas mākslu, ar sasniegto šajā jomā 25 gadu laikā. Vairāk nekā 50 izcilāko Latvijas mākslinieku ir darinājuši Latvijas naudas zīmes – monētas un banknotes. Latvijas nauda ir iekļauta Latvijas Kultūras kanonā. Latvijas naudas dizains ir augstu novērtēts visā pasaulē, ir saņemtas vairākas starptautiskas godalgas, tostarp 2010. gadā ASV numismātikas publikāciju izdevniecības Krause Publications un tās izdotā žurnāla World Coin News organizētajā konkursā "Gada monēta" (Coin of the Year) "Latvijas monēta" saņēma galveno balvu nominācijā "Gada monēta".

Par zinību resursu Letonika.lv

Sabiedrība Tilde veidotais zinību un mācību resurss Letonika.lv (www.letonika.lv) ir uzticams avots ar plašu informāciju par Latviju, viena no apjomīgākajām un kvalitatīvākajām digitālās informācijas krātuvēm latviešu valodā. Sadarbojoties ar autoriem, radītas digitālās enciklopēdijas, daudzvalodu tulkojošās, skaidrojošās un terminu vārdnīcas, audiovizuālā krātuve, latviešu literatūras pilnteksta bibliotēka un mācību materiāli. Letonika.lv vērtība ir iespēja ātri un precīzi saņemt kvalitatīvu informāciju.

Par Kultūras informācijas sistēmu centru

Kultūras informācijas sistēmu centrs (www.kis.gov.lv) nodrošina datu bāzes Letonika.lv bezmaksas pieeju visās Latvijas pašvaldību publiskajās bibliotēkās programmas “Elektroniskās publikācijas Latvijas bibliotēkām” ietvaros, kā arī saistībā ar šo projektu jau vairāk nekā desmit gadus rīko dažādus erudīcijas konkursus Latvijas pašvaldību publiskajās bibliotēkās, rosinot iedzīvotājus izmantot bibliotēkās pieejamos daudzveidīgos informācijas resursus, kuri, pateicoties valsts un pašvaldību finansējumam, bibliotēku apmeklētājiem ir pieejami bez maksas.

Informāciju sagatavoja

Ilma Elsberga (Kultūras informācijas sistēmu centrs)