Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv
Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā veiksmīgi noritējuši četri Valsts kultūrkapitāla fonda projekta “Dzejas pietura “Rēzekne”” pasākumi, kas pulcēja literatūras cienītājus no dažādām paaudzēm un radīja sirsnīgu, saturīgu atmosfēru, ļaujot klausītājiem tuvāk iepazīt Latvijas literātus un viņu radošo pasauli. Šie pasākumi deva iespēju ne tikai klausīties dzeju un literāras pārdomas, bet arī veidot dzīvas sarunas ar pašiem autoriem, uzdodot jautājumus un iegūstot dziļāku izpratni par mūsdienu literatūras procesu un tās ietekmi.
Pirmais pasākums notika 13. septembrī, kad bibliotēkā viesojās rakstnieks un literatūrzinātnieks Valentīns Lukaševičs, kurš dalījās savās pārdomās par literatūru, atmiņām un nākotnes iecerēm. Viņš īpaši akcentēja literatūras mainīgo lomu mūsdienu sabiedrībā un savu personīgo pieredzi, kas ietekmē viņa radošo procesu. Klausītājiem bija iespēja uzzināt par rakstnieka darba aizkulisēm, kā arī uzdot jautājumus par viņa daiļradi un mūsdienu literāro klimatu.
V. Lukaševičs dalījās pārdomās par grāmatu veidošanas procesu un apsprieda Latgales tipogrāfijas darbības pārtraukšanu. Viņš atklāja interesantas nianses, piemēram, savu izvēli izmantot pelēkus burtus grāmatās, jo tie ir estētiski pievilcīgāki un mazāk nogurdina acis nekā melnie burti. Sarunas gaitā viņš arī atbildēja uz skolēnu jautājumiem, tostarp par sava neparastā pseidonīma izvēli un iemeslu, kāpēc izvēlējies nosaukumu “casnāgu mazeitis.”
Lukaševičs piebilda, ka nav nepieciešams lasīt visu pēc kārtas, bet jāievēro “lasīšanas higiēna,” jo šobrīd pieejama ir milzīga informācijas plūsma. Viņš uzsvēra, ka nevajag mācīt citus, kā dzīvot; labāk koncentrēties uz sevi un savu attīstību.
19. septembrī bibliotēkā viesojās literāte, publiciste un žurnāliste Ligija Purinaša, kura ļāvās atklātai un sirsnīgai sarunai, stāstot ne tikai literatūru, bet arī par dziļākiem dzīves jautājumiem. Klātesošie īpaši novērtēja viņas sirsnīgo un nesamāksloto izteiksmes veidu, kas spēja savaldzināt un iedvesmot.
Ligija uzsvēra, ka, uzskatot sevi par latgaliešu autori, bet nav obligāti jāraksta tikai latgaliešu valodā. Viņa pastāstīja, ka šobrīd strādā pie sava pirmā romāna un drīzumā izdos dzejprozas krājumu. Viņu interesē feminisma tēma un tās ietekme uz mūsdienu sabiedrību. Ligija atzina, ka, izlasot viņas dzeju, lasītājiem šķiet, ka to ir uzrakstījusi vecāka sieviete ar bagātīgu dzīves pieredzi.
20. septembra pēcpusdienā literatūras cienītājiem bija iespēja tikties ar literāti Ilzi Spergu. Šī tikšanās izcēlās ar īpašu emocionalitāti un atklātību – Spergas dzeja, kuru viņa lasīja, izcēlās ar trauslumu un dziļumu, atstājot spēcīgu iespaidu uz visiem klātesošajiem. Ilze Sperga atklātā sarunā dalījās ar savu autores ceļu un kritisko skatījumu uz saviem darbiem.
Viņa pastāstīja par ģimenes attiecībām ar latgaliešu valodu, uzsverot, ka to nevar aizmirst – gluži kā velosipēda braukšanas prasmes. Ar oriģinālo valodas lietojumu, neparastiem teicieniem un rūpīgu vārdu izvēli viņa atstāja spēcīgu iespaidu uz klātesošajiem, kas vēl ilgi atcerējās izteikumus, piemēram: “suns, kas piedzimis stallī, par zirgu nepaliek,” un “nikuo svareiga navarni nūkavēt, ni paspēt.”
Atbildot uz jautājumu, vai I. Sperga atceras savu pirmo rindu latgaliešu valodā, viņa atbildēja nē, taču atzina, ka pirmais dzejolis latviešu valodā tapa 4. klasē, un to viņa tiešām atceras. Sperga uzsvēra, ka latgaliešu valodas rakstītie darbi turpinās nodrošināt valodas dzīvotspēju vēl ilgi.
21. septembrī bibliotēkā norisinājās ceturtā un noslēdzošā tikšanās ar pazīstamo dzejnieci Annu Rancāni. Viņas dzejas lasījumi atklāja literatūras spēku un cilvēka dvēseles dziļumu, radot īpašu atmosfēru, kurā dalībnieki varēja pilnībā iejusties. Rancāne stāstīja par savu radošo ceļu un sadarbību ar mūziķiem, kuri izmanto viņas dzeju dziesmās, uzsverot, ka visi šie darbi viņai ir patikuši.
Klātesošie novērtēja dzejnieces valodu, kas rada mājas sajūtu un atgriež bērnībā. Viņa dalījās arī sirsnīgos stāstos par ģimeni, īpaši par meitu un mazdēlu, kā arī viņu kopīgajiem ceļojumiem. Sarunā, spēlējot asociāciju spēli, uzzinājām, ka viņas mīļākā krāsa ir zila. Rancāne ieteica izlasīt Valentīnas Freimanes “Antigones likums” un atzina, ka labāk raksta latgaliešu valodā.
Sirsnīgs paldies visiem apmeklētājiem, kuri piedalījās un ar savu klātbūtni bagātināja katru no šiem pasākumiem. Jūsu atsaucība, atvērtība un interese par literatūru veidoja šo īpašo, iedvesmojošo atmosfēru. Lai dzejas un literatūras spēks turpina iedvesmot ikdienā, sniedzot mierinājumu vai emocionālu pacēlumu, kad tas nepieciešams. Mēs ceram, ka katrs no jums no šiem pasākumiem aiznesa līdzi iedvesmu un jaunas domas, kas dzīvos tālāk gan jūsu prātos, gan sirdīs.
