{source}
<script type="text/javascript">

function DraugiemSay( title, url, titlePrefix ){
 window.open(
  'http://www.draugiem.lv/say/ext/add.php?title=' + encodeURIComponent( title ) +
  '&link=' + encodeURIComponent( url ) +
  ( titlePrefix ? '&titlePrefix=' + encodeURIComponent( titlePrefix ) : '' ),
  '',
  'location=1,status=1,scrollbars=0,resizable=0,width=530,height=400'
 );
 return false;
}
</script>

<a href="#" mce_href="#" onclick="DraugiemSay('Par adīšanu, tamborēšanu un citiem rokdarbiem',
'http://www.rezeknesbiblioteka.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=529:adisana-tamboresana-rokdarbi&catid=163:par-izstadem-cb&Itemid=104', 'Rezeknesbiblioteka.lv');">
<img src="../images/dr.gif" mce_src="../images/dr.gif" border="0" /><font color="#666666" size="2"><u>Pasaki draugiem</u></font></a>

{/source}

Foto no: www.sieviesuklubs.lv

Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā no 18. janvāra līdz 1. februārim apskatāma izstāde „Vērsim vaļā rokdarbu vācelīti”, savukārt abonementā joprojām aplūkojama grāmatu izlase „Rokdarbi gariem ziemas vakariem”.

     Lai kaut nedaudz īsinātu garos ziemas vakarus, latvieši allaž ir aizrāvušies ar dažādu rokdarbu darināšanu. Starp šādiem rokdarbu veidiem ir minama adīšana, kas ir viens no senākajiem tautas mākslas veidiem. Gadsimtu gaitā arvien bagātāks kļuvis adījuma rakstu pūrs. Adīšana allaž ir rosinājusi rokdarbnieču izdomu un fantāziju, liekot arvien jaunās krāsās iezaigoties tautiskajiem rakstiem.

     Arī tamborēšana ir sena rokdarbu tehnika, par to liecina arheoloģiskie izrakumi. Mūsu senči to izmantoja galvenokārt rotājumu elementu darināšanai. Zemnieku istabā goda vietā parasti atradās austi linu dvieļi ar tamborētām mežģīnēm. Sievu priekšautus un galvassegas greznoja tamborētas, smalkas mežģīnes. Sevišķi lielu popularitāti tamborēšana ir ieguvusi mūsdienās, kad modē ir rokdarbi. Ar tamborējumiem var veidot tērpu ansambļus un padarīt tos interesantākus ar tamborētajiem lakatiem, cepurēm, šallēm, vestēm, apkaklēm, apdarēm utt.

     Aušana arī ir visā pasaulē kopš seniem laikiem pazīstama tautas mākslas nozare. Līdz 19. gadsimta vidum lauku amatnieki galvenokārt auda apģērbu audumus un mājoklī nepieciešamos praktiskos audumus, bet gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā audēji sevišķu vērību sāka veltīt darinājumiem, kuriem ir rotājoša nozīme, sienas un grīdas segām, dekoratīviem spilveniem, aizkariem u. c.

     Arī mezglu siešanas mākslai ir vairākus tūkstošus gadu sena vēsture. Tāpēc var pamatoti domāt, ka tā ir senākā mežģīņu tehnika. Mezglošanas pamatā ir vairāki mezgli, kurus variējot un savstarpēji kombinējot, veidojas rokdarbs. Mezglu siešana ir viegli apgūstama un neprasa sarežģītas palīgierīces, tā ir pa spēkam jebkuram darboties gribošajam, jo katrs var izvēlēties pagatavojamu priekšmetu atbilstoši savām spējām.

   
     Aicinām visus interesentus smelties iedvesmu un zināšanas plašajā grāmatu un žurnālu klāstā, kuru piedāvā bibliotēka!