{source}
<script type="text/javascript">

function DraugiemSay( title, url, titlePrefix ){
 window.open(
  'http://www.draugiem.lv/say/ext/add.php?title=' + encodeURIComponent( title ) +
  '&link=' + encodeURIComponent( url ) +
  ( titlePrefix ? '&titlePrefix=' + encodeURIComponent( titlePrefix ) : '' ),
  '',
  'location=1,status=1,scrollbars=0,resizable=0,width=530,height=400'
 );
 return false;
}
</script>

<a href="#" mce_href="#" onclick="DraugiemSay('Johans Heinrihs Pestalocijs. Dzīvot mīlestībai',
'http://www.rezeknesbiblioteka.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=525:johans-heinrihs-pestalocijs&catid=163:par-izstadem-cb&Itemid=104', 'Rezeknesbiblioteka.lv');">
<img src="../images/dr.gif" mce_src="../images/dr.gif" border="0" /><font color="#666666" size="2"><u>Pasaki draugiem</u></font></a>

{/source}
Foto no: www.literatur-im-foyer.de 

     Līdz 26. janvārim Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā aplūkojama šveiciešu pedagogam, izcilajam pedagoģijas teorētiķim J. H. Pestalocijam veltīta izstāde. 


 

Johana Heinriha Pestalocija dzīve un darbība

 


     J. H. Pestalocijs dzimis 1746. gada 12. janvārī Cīrihē. Pēc pamatskolas beigšanas viņš iestājās latīņu skolā, bet tur valdošā autoritārā disciplīna un arī šaurā mācību programma zēnu neapmierināja. Pēc kāda laika viņš iestājās augstākajā mācību iestādē, pabeidza divus kursus (filoloģijas un filozofijas), iesāka studēt tieslietas, bet nepabeidza.



     1769. gadā J. H. Pestalocijs nopirka lauku īpašumu Biterfeldē un izveidoja paraugsaimniecību, lai no tās varētu mācīties zemnieki. Diemžēl šajā jomā J. H. Pestalocijs cieta neveiksmi. 1774. gadā viņš atklāja nabadzīgo bērnu patversmi Neihofā. J. H. Pestalocijs iedomājās, ka bērni paši varēs nopelnīt līdzekļus patversmes uzturēšanai. Viņš mācīja bērniem lasīt, rakstīt un rēķināt, bet amatnieki apmācīja bērnus savā arodā. Tā bija utopiska iecere, un 1780. gadā J. H. Pestalocijs bija spiests patversmes darbību pārtraukt.



     Tad sekoja censoņa nodošanās literatūrai. 1780. gadā iznāca darbs „Vientuļnieka vakarstunda”, 1781. gadā – romāns „Lingards un Ģertrūde”, 1797.– „Pētījumi par dabiskuma cilvēku dzimuma attīstībā”.



     J. H. Pestalocijs atbalstīja Lielo franču revolūciju, un viņam tika piešķirts Francijas republikas goda pilsoņa nosaukums.



     1799. gadā Štansas pilsētiņā Šveicē atklāja patversmi bērniem bezpajumtniekiem vecumā no 5 līdz 10 gadiem. Te J. H. Pestalocijs mēģināja realizēt ideju par mājas audzināšanu, apvienojot mācības ar ražīgu darbu. Diemžēl labā ideja atkal cieta neveiksmi, jo pēc dažiem mēnešiem telpās ierīkoja lauku lazareti karavīriem un patversmi slēdza.



     1800. gadā J. H. Pestalocijs pārcēlās uz Burgdorfu, kur viņam atļāva strādāt par skolotāju un izmēģināt savas mācību metodes. 1801. gadā iznāca grāmata „Kā Ģertrūde māca savus bērnus”, kurai bija lieliski panākumi. Iverdonā J. H. Pestalocijs atvēra institūtu, kurā darbojās vidusskola ar internātu un arī iestāde skolotāju sagatavošanai, kur viņš izmēģināja un pārstrādāja savas metodiskās un pedagoģiskās pamatatziņas. Iverdonas laiks J. H. Pestalocijam atnesa slavu visas Eiropas mērogā, un viņš kļuva par vispāratzītu autoritāti pedagoģijas jautājumos. Tomēr 1825. gadā Iverdonas mācību iestāde pārtrauca savu darbību, bet 1827. gada 17. februārī J. H. Pestalocijs mira.



     J. H. Pestalocijs bija izcils pedagoģijas teorētiķis, viņš kardināli paplašināja tālaika elementārās izglītības saturu, ietverdams tajā lasīšanu, rakstīšanu, aritmētiku un ģeometrijas pamatus, mērīšanu, zīmēšanu, dziedāšanu, vingrošanu, nepieciešamākās zināšanas ģeogrāfijā, vēsturē, dabaszinātnēs.



     Audzināšanai J. H. Pestalocijs izvirzīja progresīvu uzdevumu – harmoniski attīstīt visus cilvēka dabiskos spēkus un spējas. Viņš radīja elementārās izglītības teoriju, kam bija liela loma cīņā ar dogmatisko mācīšanu un mehānisko iegaumēšanu. Lasīt mācīšanā viņš aizstāvēja skaņu metodi, rakstīt mācīšanu saistīja ar priekšmetu mērīšanu un zīmēšanu, viņš ieteica savu skaitļu mācīšanas metodi, sākot ar katra vesela skaitļa elementu – vieninieku.



     Mūsdienās J. H. Pestalocija darbi izdoti ļoti daudzās valodās, tostarp arī japāņu un ķīniešu.

 

 


 

Johana Heinriha Pestalocija uzskati:

  • audzināšana un izglītība ir jāsaņem visiem cilvēkiem;
  • cilvēka tieksmi fiziski un garīgi darboties no dzimšanas devis pats radītājs, un audzināšanai jāpalīdz šai tieksmei īstenoties;
  • visas audzināšanas centrā ir cilvēka morālā veidošana;
  • dabai atbilstoša audzināšana, kas obligāti sākta ģimenē, vēlāk jāturpina skolā;
  • dažādu jomu audzināšana un intelektuālā izglītība realizējama mijiedarbībā, lai nodrošinātu harmonisku cilvēka attīstību;
  • par bērna fizisko attīstīšanu mātei jāgādā jau bērna barošanas un kopšanas laikā, atbalstot bērna dabisko tieksmi kustēties;
  • darbs palīdz izveidot tādas īpašības, kā precizitāti un taisnīgumu, veicina pareizu attiecību rašanos bērnu un pieaugušo, kā arī pašu bērnu starpā;
  • morāle bērnā veidojas, pastāvīgi vingrinoties darbos, kas nes citiem labumu;
  • skolotājam patiesi jāmīl bērni, jājūtas kā viņu tēvam un jāuzskata, ka viņa pienākumos ietilpst viss, kas nepieciešams bērnu audzināšanai un attīstīšanai;
  • pedagogam bērni jāpēta un visa sava darba pamatā jāliek šo pētījumu rezultāti.

 

 

 


Izmantotā literatūra

·          H. Gudjons Pedagoģijas pamatziņas. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2007. - 395 lpp.

·          N. Konstantinovs, J. Medinskis, M. Šabajeva Pedagoģijas vēsture. - Rīga: Zvaigzne, 1968. - 393 lpp.

·          Vidusskolas didaktika. - Rīga: Zvaigzne, 1984. - 290 lpp.

·          L. Žukovs Pedagoģijas vēsture. - Rīga: RaKa, 1999. - 303 lpp.