Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv
Rēzeknē mūsdienās ir 20 ielas, kas nodēvētas vēsturisku personu vārdos. Vairākām no tām dots latviešu literatūras klasiķu, sabiedrisko darbinieku, garīdznieku, pedagogu, mākslinieku vārds, daudzas no šīm ielām nosauktas par godu izciliem latgaliešiem.
Pulkveža Fridriha Brieža ielas nosaukums dots par godu latviešu strēlniekam, pulkvedim, izcilam karavadonim, Pirmā pasaules kara dalībniekam un varonim Fridriham Briedim (1888-1918).
Ausekļa iela nosaukta par godu latviešu dzejniekam Auseklim (īstajā vārdā Miķelis Krogzems). Auseklis ir izcilākais nacionālā romantisma pārstāvis latviešu literatūrā. Dzejnieks, kas nodzīvojis īsu, taču ļoti piesātinātu un radošu mūžu. Auseklis sarakstījis vairākus dzejoļus, kam komponēta mūzika. Slavenākā dziesma ar Ausekļa vārdiem ir “Gaismas pils”, kurai mūziku komponējis Jāzeps Vītols.
Krišjāņa Barona iela ir nosaukta par godu latviešu dainu tēvam, ievērojamam latviešu tautasdziesmu vācējam un kultūras darbiniekam. Viņš ir slavens ar savu darbu “Latvju Dainas”, kurā apkopotas vairāk nekā 200 000 latviešu tautasdziesmas.
Blaumaņa iela ir nosaukta par godu ievērojamajam latviešu rakstniekam un dramaturgam. Viņš ir viens no nozīmīgākajiem latviešu literatūras klasiķiem, pazīstams ar saviem darbiem, kas attēlo latviešu tautas dzīvi un raksturu.
Franča Kempa ielai nosaukums dots par godu novadniekam, literātam, politiķim un kultūras darbiniekam, pirmās latgaliešu avīzes un pirmā latgaliešu žurnāla izdevējam, Satversmes un Saeimas deputātam Francim Kempam (1876-1952).
Mihaila Lermontova iela nosaukta par godu slavenajam 19. gadsimta krievu dzejniekam un rakstniekam.
Andreja Pumpura (1841-1902) iela nosaukta par godu vienam no ievērojamākajiem latviešu dzejniekiem un spilgtākajiem tautiskā romantisma pārstāvjiem. 1890. gadā iznāca dzejoļu krājums “Tēvijā un svešumā”. 1888. gadā, dzīvodams Tērbatā, Andrejs Pumpurs pabeidza eposu “Lāčplēsis”.
Vilhelma Purvīša iela Rēzeknē nosaukta izcilā latviešu gleznotāja – ainavista, Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Vilhelma Purvīša (1872-1945) vārdā.
Seimaņa Putāna iela Rēzeknē nosaukta par godu novadniekam, latgaliešu dzejniekam, kurš dzimis Daugavpils pusē, piedalījies Pilsoņu karā. Pēc atgriešanās 1921. gadā strādājis Rēzeknē un aktīvi publicējies vietējā presē.
Viena no Rēzeknes centra ielām nes latviešu dzejnieka, dramaturga un politiķa Jāņa Raiņa vārdu. Raiņa dzīve un darbs ievērojami ietekmēja latviešu kultūras un literatūras attīstību, viņa vārds ir cieši saistīts ar Latvijas nacionālo identitāti.
Nikodema Rancāna iela nosaukta par godu garīdzniekam, ievērojamajam sabiedriskajam un kultūras darbiniekam, Rēzeknes Valsts skolotāju institūta direktoram, daudzu grāmatu autoram.
Valerija Seile (1891-1970), kuras vārdā nosaukta iela Rēzeknē, bija ievērojama pedagoģe un sabiedriskā darbiniece. Izglītību ieguvusi Pēterburgā, strādājusi par tautskolu inspektori, 1917.gadā piedalījās Latgales kongresā Rēzeknē. Aktīvi darbojusies presē un sarakstījusi vairākas grāmatas. Rēzeknē ir saglabājies nams, kurā dzīvoja V. Seile.
Ivana Siņicina iela Rēzeknē nes ievērojamas vecticībnieku Siņicinu dinastijas pārstāvja vārdu.
Brāļu Skrindu iela Rēzeknē nosaukta par godu Kazimiram Skrindam (1875-1919) – aktīvam Latgales kultūras darbiniekam, Pēterburgas Garīgā semināra profesoram, avīzes ”|Drywa” izdevējam, valodas kursu organizētājam un Ontonam Skrindam (1881- 1918) – apdāvinātam dzejniekam, mūziķim un aktierim.
Jurija Tiņanova (1894-1943) iela Rēzeknē nes ievērojamā ebreju izcelsmes krievu rakstnieka, literatūrzinātnieka, Puškina daiļrades pētnieka vārdu.
Franča Trasuna iela Rēzeknē nosaukta par godu izcilajam Latgales apgaismotājam, garīdzniekam, valstsvīram, sabiedriskajam darbiniekam, rakstniekam un publicistam.
Andrejs Upītis (1877‒1970) bija rakstnieks, literatūrzinātnieks, literatūrkritiķis, viens no visražīgākajiem rakstniekiem latviešu literatūrā. Arī viņa vārdā nosaukta viena no pilsētas ielām.
Krišjāņa Valdemāra iela Rēzeknē nosaukta par godu izcilajam Latvijas sabiedriski politiskajam darbiniekam, publicistam un polemistam, “Pēterburgas Avīžu” izdevējam, kura idejām bija liela nozīme latviešu sabiedriskās domas vēsturē.
Franciska Varslavāna iela nosaukta izcilā mākslinieka, Rēzeknes mākslinieku kopas organizētāja un vadītāja Franciska Varslavāna (1899-1949) vārdā. Viņš bija mākslinieks (gleznotājs, dekorators un aktieris Latgales latviešu teātrī /1921-1925/), izglītības darbinieks (zīmēšanas skolotājs Rēzeknes latviešu ģimnāzijā un Valsts skolotāju institūtā /1921-1925/), kultūras darbinieks (Rēzeknes Novadpētniecības muzeja direktors /1940/, Mākslas lietu pārvaldes tēlotājas mākslas nodaļas inspektors.
Arī Ivana Zavoloko (1897-1984) vārdā ir nosaukta viena no mūsu pilsētas ielām. Viņš bija vecticībnieks, etnogrāfs, publicists, pedagogs un Latvijas vecticībnieku senatnes pētnieks.
Šīs ielas Rēzeknē, kurās atrodas dažādi dzīvojamie nami, veikali, uzņēmumi, ir daļa no pilsētas infrastruktūras un ikdienas dzīves. Šīs ielas, līdzīgi kā citas, atspoguļo Rēzeknes pilsētas attīstību un kultūras mantojumu, saistot to ar nozīmīgām personībām Latvijas un Latgales vēsturē.
Tematiskās izstādes materiāli no novadpētniecības nodaļas krājuma sniedz arī informāciju par Rēzeknes vēsturisko ielu nosaukumu maiņu uz šodienas nosaukumiem. Izstāde apskatāma bibliotēkas lasītavā līdz 14. augustam.
