Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv
1941. gada 4. jūlijā pēc nacistu okupācijas varas pavēles tika nodedzināta Rīgas Lielā horālā sinagoga Gogoļa ielā un vēl četri citi galvaspilsētas ebreju dievnami. Otrā pasaules kara laikā uz Latvijas zemes savas tautības dēļ tika iznīcināti neskaitāmi cilvēki, un gandrīz 70 tūkstoši no tiem bija ebreji. Holokausta notikumi nav tikai vēstures tēma un darbības joma vēsturniekiem. Stāsti par holokaustu ir stāsti par noziegumu pret cilvēci, par dzīvības vērtību, konkrētu cilvēku likteņiem.
Holokausts Latvijā bija daļa no Otrā pasaules kara laikā notikušajām civiliedzīvotāju masu slepkavībām, kas bija vērsta uz veselu etnisko grupu, proti, Latvijas ebreju un Latvijas romu pilnīgu iznīcināšanu jeb holokaustu. Vācu okupācijas laikā tika nogalināti vairāk nekā 66 000 Latvijas ebreju, liela daļa jau līdz 1941. gada beigām. Papildus uz šejieni tika pārvietoti ap 20 000 Vācijas, Austrijas, Lietuvas, Ungārijas ebreji, kas arī tika nogalināti.
Kara sākumā uz PSRS aizbēga tikai apmēram 15 tūkstoši Latvijas ebreju, vairāk nekā 75 tūkstoši ebreju palika vācu okupācijas iestāžu izveidotajā Ostlandes reihskomisariātā. Pēc masu apšaušanām, ieslodzīšanas geto un koncentrācijas nometnēs un deportēšanas uz Aušvicas, Būhenvaldes un Treblinkas nometnēm Latvijā atgriezās tikai mazliet vairāk nekā tūkstotis no Latvijas ebrejiem.
Otrā pasaules kara laikā nacisti iznīcināja arī vairāk kā pusi Latvijas čigānu — apmēram 2000 personu. Tāpat kā ebreju gadījumā, bija latvieši, kuri glāba čigānus no iznīcināšanas.
Otrā pasaules kara laikā holokaustā aizgāja bojā desmitiem tūkstošu ebreju tautības Latvijas pilsoņu, to vidū daudzi veiksmīgi uzņēmēji un tirgotāji, kompetenti finansisti, kā arī mākslas un zinātnes darbinieki. Nogalināto vidū bija gandrīz tūkstotis Latvijas Brīvības cīņu dalībnieku.
1998. gada 13. novembrī pēc bijušā Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa iniciatīvas tika nodibināta Latvijas Vēsturnieku komisija, kura nodarbojās ar nacisma un padomju režīma politikas detalizētu izpēti, holokausta izvērtēšanu. Holokausta upuru piemiņai tiek celti vai atjaunoti pieminekļi, radīti mākslas darbi.
Par ebreju iznīcināšanas gaitu Rēzeknē zināms nav daudz. Daudzi jautājumi vēl joprojām ir neskaidri un gaida savus pētniekus. Historiogrāfija holokausta norises provinces pilsētās un ciemos ir visumā detalizēti atspoguļotas, tomēr holokaustu Rēzeknē pētnieki diemžēl atstājuši novārtā. Daļēji Rēzeknes gadījuma analīze notikusi Andrieva Ezergaiļa grāmatā “Holokausts vācu okupētajā Latvija 1941-1944”.
Aicinām pieminēt holokausta traģēdiju un vairāk uzzināt par šo tēmu izstādē “Holokausts – traģēdija, ko nedrīkst aizmirst”, kas skatāma Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā (3. stāvā) līdz 16. jūlijam.
Laipni gaidīti!
