Jubileja rakstniecei Regīnai Ezerai

     No 2020. gada 8. līdz  22. decembrim Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonementā skatāma grāmatu izstāde “Psiholoģiskās prozas meistarei Regīnai Ezerai – 90”.

     Regīna Ezera (dzimusi Šamreto, precējusies Lasenberga, vēlāk Kindzule) (dzimusi 1930. gada 20. decembrī Rīgā, mirusi 2002. gada 11. jūnijā savās mājās Ķeguma novada Briežos)  tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajām 20. gadsimta latviešu psiholoģiskās prozas autorēm, sarakstījusi vairāk nekā 20 grāmatas.

     Ar sudraba medaļu beigusi Natālijas Draudziņas 7. vidusskolu, studējusi Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļā. Rakstniece līdztekus mācībām strādājusi žurnālā “Bērnība” un laikrakstā “Pionieris”.

     R.Ezeras pirmā publikācija ir stāsts “Pat īkšķis nelīdzēja” žurnālā “Bērnība” 1955. gadā, 1961. gadā pirmā īsprozas grāmata “Un ceļš vēl kūp”, kurā lasāmi karalaika stāsti ar autobiogrāfiskām epizodēm.

     1961.gadā jau kā R. Ezeru viņu uzņēma Rakstnieku savienībā. Tajā paša gadā tika izdots viņas romāns “Zem pavasara debesīm”, pēc diviem gadiem romāns “Viņas bija trīs”. Kopš 20. gs. 60. gadiem viņa nodarbojās tikai ar rakstniecību.

     Romāns “Aka” ir viens no populārākajiem rakstnieces darbiem, kuru 1976. gadā ekranizēja G. Cilinskis un V. Brasla. Filmas nosaukums  – “Ezera sonāte”. Romāns “Zemdegas” tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem mūslaiku latviešu romāniem, kurā tēlotas smalkas dvēseles vibrācijas, atklājot cilvēcisko traģēdiju slēptākos cēloņus. 

     R.Ezeras īsprozas krājumi “Daugavas stāsti”, “Aiztek Gaujas ūdeņi, aiztek”, “Pavasara pērkons”, “Cilvēkam vajag suni”, “Baraviku laika dullums”, “Pie klusiem ūdeņiem”, “Pūķa ola”, “Varbūt tā nebūs vairs nekad” pēc stila un žanra ir ļoti atšķirīgi. Krājumā “Pūķa ola” apkopotas sešas noveles, kas sarakstītas laikā no 1992. līdz 1995. gadam. Pēc šī krājuma stāstu motīviem 1996. gadā tika uzņemta televīzijas filma, kurai Ezera uzrakstīja scenāriju un tajā piedalījās arī kā aktrise. Viņas pēdējā grāmata ir “Oda skumjām”, kura izdota 2003. gadā.

     1968.gadā rakstniece apbalvota ar Eduarda Veidenbauma prēmiju, 1972. gadā apbalvota ar LPSR Valsts prēmiju, 1974. gadā – kā LPSR Nopelniem bagātā kultūras darbiniece, 1981. gadā – LPSR Tautas rakstniece, 1995. gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni. Kopš 2003. gada R. Ezeras mājās Ķeguma Briežos atklātas rakstnieces memoriālās istabas.

     2007.gadā izdota Noras Ikstenas sarakstītā Regīnas Ezeras radošā biogrāfija “Esamība ar Regīnu”, pēc kuras motīviem 2010. gadā Dailes teātrī tapusi Lilitas Ozoliņas monoizrāde “Regīna”. Par rakstnieci 1984. gadā uzņemta dokumentāla filma “Sieviete starp diviem romāniem”, kuru veidojuši T. Margēvičs un I. Seleckis.

     Ievērojot epidemioloģisko situāciju, klātienē ar izstādēm aicinām iepazīties individuāli!