Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv 

    2024. gada 16. martā Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonementa krājums papildināts ar 34 jaunām grāmatām. Turpinājumā neliels ieskats daļā no jaunumiem.

     Mišelas Obamas grāmata “Gaisma, ko nesam. Kā tikt pāri nedrošiem laikiem” ir plašu atzinību guvušo memuāru “Izaugt” turpinājums. Bijusī Amerikas pirmā lēdija tajā sniedz praktiskus padomus un stratēģiskus ieteikumus, kā šodienas ārkārtīgi nedrošajā pasaulē saglabāt cerību un līdzsvaru. Viņa pauž pārliecību, ka, dodot savu gaismu citiem, mēs izgaismojam iespējas, ko slēpj apkārtējā pasaule, atklājam dziļāku patiesību un rodam ceļu uz nākotnei.

     Publicistes Tatjanas Žagares-Vītiņas grāmatā “Brāļi Žagari” runa ir par divām spilgtām un Latvijā ļoti daudz paveikušām personībām – Andreju un Juri Žagariem. Spēcīgiem līderiem, māksliniekiem, uzņēmējiem, kuriem daudz kas kopīgs, bet daudz arī atšķirīgu šķautņu, ko labi atklāj grāmatas stāsts. Lai arī brāļi ir grāmatas centrālās personas, tā tomēr ir daudz plašāka par viņu dzīvesstāstu izklāstu. Būtībā grāmata kaut kādā ziņā ir visas Latvijas vēstures stāsts. Tā sākas ar laiku, kad brāļu Žagaru senči pirms vairākām paaudzēm uzcēla Kalna Žagarus, tad nāca padomju laiks, kas ģimeni skāra ļoti skaudri, abu brāļu mamma Vija izsūtījumu uz Sibīriju piedzīvoja pat divas reizes, 60. gados atgriezās Latvijā, Sibīrijā jau bija piedzimis Andrejs, bet Juris tieši tobrīd bija mammai zem sirds…

     Klaudijas un Dāvida Arpu grāmata “Un pēkšņi viņiem ir 13 jeb Māksla apskaut kaktusu” ir viens no labākajiem ceļvežiem, kādu varētu ieteikt pusaudžu vecākiem. Tajā ir gan piemēri no dzīves, gan citu vecāku pieredzes, gan jaunākās pētniecības atziņas. Autori arī piedāvā veselīgu skatījumu uz tādiem mūsdienu izaicinošiem jautājumiem kā digitālo tehnoloģiju lietošana, atkarības, seksualitāte un uzvedības robežas. Šeit sniegtās metodes un ieteikumi palīdzēs vecākiem kļūt par drošiem, zinošiem un pozitīviem savu bērnu pavadoņiem pusaudzībā – izšķirošajā, bet tādēļ arī tik sarežģītajā cilvēka attīstības ceļa posmā.

     Nora Ikstena par savu jaunāko romānu “Jōna” raksta: “Mēs nereti sakām – dzīvot ar joni. Skaisti, plaši, ar prieku un vērienu. Tomēr līdzās neredzama, itin bieži tikko manāma, bet citreiz gluži acu priekšā materializējoties, plīvo kāda acumirklī pat vārdā nenosaucama sajūta. Es to iedēvēju par jōnu. Kas ir šī jōna? Vai tā vada? Vai ir iespējams izvēlēties: ļauties tai vai neļauties? Ko darīt, kad dzīve, kuru tu dzīvo, vairs it kā nemaz nav tava un viss, kas iepriekš šķitis nereāls, kļūst biedējoši reāls? Ūdeņu milzis Valis un sauszemes gājējs Jona, katrs sava iekšējā dzinuļa vadīts, dodas cauri jōnas miglai, un dzīvei jākļūst par mākslu — mākslu izdzīvot.”

     Amerikāņu rakstnieces Donnas Tartas romānā “Ciglītis” ir spriedzes pilns ceļojums ne vien pa Ameriku un Eiropu, bet arī pa likteņa līkločiem, kur jāpiedzīvo zaudējumi un apsēstība, kur nepieciešams izdzīvot un izgudrot sevi no jauna, jāsastop mīlestība un nolemtība. Tā ir valdzinoša un spēcīga drāma, kurā apvienojas neaizmirstami, spilgti tēli un aizraujoši sižeta pavērsieni.

     Šoreiz jaunieguvumos vairāki ārzemju rakstnieku detektīvromāni: norvēģu rakstnieka Samuela Bjorka trešā grāmata par Munka un Krīgeres izmeklētajām lietām “Zēns, kuram patika brieži”, zviedru rakstnieces Kamillas Lekbergas lasītāju iemīļotās Flelbakas sērijas vienpadsmitā grāmata “Dzeguzēns”, vācu rakstnieces Šarlotes Linkas ceturtā grāmata kriminālromānu sērijā par izmeklētāju Keitu Linvilu “Vientuļā nakts” un zviedru rakstnieces Emēlijas Šepas detektīvromāns “Lācis miegā”.