Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv
2019. gada 1. martā Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonements lasītājiem piedāvās 37 jaunas grāmatas. Turpinājumā neliels ieskats jaunumos.
Kolektīvā monogrāfija „Dziesmu un deju svētki. Tradīcijas anatomija” veltīta mēroga ziņā plašākajai, simboliem un emocijām bagātajai, daudzu apbrīnotajai Latvijas tautas tradīcijai. Tajā raksturotas Dziesmu un deju svētku un ar tiem saistītās tautas mākslas kustības dinamiskās izpausmes mūsdienu Latvijas mainīgajā kultūrvidē, analizēti tradīcijas pārmantošanas tiesiskie, finansiālie, sociālie, izglītības un citi priekšnosacījumi. Izdevuma satura rādītāju skatieties šeit.
Grāmata „Latgales pēdējie mohikāņi” ir tapusi vairāku ekspedīciju rezultātā, kurās folkloriste un Ziedoņa muzeja pētniece R. Šmite kopā ar antropoloģi un fotogrāfi E. Kursīti vākušas cilvēku stāstus un iemūžinājušas Latgales mazo ciemu iedzīvotājus fotogrāfijās. Grāmatu veido 52 stāsti, tās satura rādītājs – šeit.
U. Neiburga grāmatā „Grēka un ienaida liesmās! Latvijas Otrā pasaules kara stāsti” apkopoti 33 stāsti (satura rādītājs) – raksti, kas savulaik publicēti laikrakstā „Latvijas Avīze” un žurnālā „Mājas Viesis”. Tie ir pārstrādāti un papildināti ar pēdējos gados apzinātiem jauniem vēstures dokumentiem un pētījumiem, aculiecinieku liecībām un atziņām, kas diskusijās par Latvijas Otrā pasaules kara vēsturi izskanējušas publiskajā telpā. Nacionālie partizāni 1941. gada vasarā, nacistu organizētā ebreju un romu iznīcināšana, Sarkanās armijas veiktā Rēzeknes bombardēšana un Jelgavas nopostīšana, latviešu leģionāri 1944. gada cīņās pie Mores un Ziemassvētku kaujās Kurzemē ir tikai daļa no tēmām, kas atklātas grāmatā. Šis izdevums ir 2014. gadā klajā laistā darba “Dievs, Tava zeme deg! Latvijas Otrā pasaules kara stāsti” turpinājums.
Jaunumos arī A. Slišānes grāmata “#100dečiLatvijai”, kas apraksta katru autores Latvijas simtgades tekstilmākslas projekta segu. Pirmā sega tapusi 2016. gada augustā, bet pēdējā – 2018. gada 30. septembrī. Segu apraksti (vērtējami vairāk kā literāri darbi) veidoti kā nu kurš – latviešu vai latgaliešu valodā.
Daiļliteratūras klāstā Ē. Kūļa romāns „Ervīna Krīva mīlestības”, kurš stāsta par puisi, kas iedomājās, ka savu likteni izvēlēsies pats un tas būs gaišs kā ejot pretī saullēktam. Taču liktenim piedurknē ir allaž kāds dūzis...
L. Šmites romāns „Aizved mani uz Hiršenhofu!” veltīts Iršu vācu kolonijai (1766-1939) un Latvijai simtgadē. Stāsta priekšplānā ir vienas ģimenes trīs sievietes – katra no savas paaudzes. Dzīvojot dažādos laikos, viņu ikdiena un pasaules uztvere krasi atšķiras, tāpat kā viņu glabātie noslēpumi. Taču mīlestība, pienākums un vēlme atrast savu piederību vietai, kultūrai un ģimenei ir katrā no viņām.
Vācu rakstnieka B. Velsa romāna „Vientulības gals” galvenais varonis Žils kopā ar vecāko brāli un māsu izbauda mīlestības piepildītu un bezrūpīgu bērnību, bet tad viņu vecāki iet bojā autoavārijā. Bērni nonāk internātā, atsvešinās un pazaudē cits citu no redzesloka. Trauslais un jūtīgais Žils patvērumu meklē sapņu un iztēles pasaulē, ceļu uz viņa dvēseli izdodas atrast vien noslēpumainajai meitenei Alvai. Tikai pēc daudziem gadiem abi saprot, ko viens otram patiesībā nozīmē, un mēģina atgūt zudušo laiku. Tomēr pagātne arī viņiem seko pa pēdām…
Savukārt krievu rakstnieka un dzejnieka V. Šalamova „Kolimas stāsti” vēsta par padomju represijās cietušajiem un pārbaudījumiem, ko viņi piedzīvoja nometnēs.
Pilnu jauno grāmatu sarakstu skatieties šeit.
Nākamā jauno grāmatu diena abonementā – 16. martā.
Līdzīgi raksti
