Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv
2024. gads ir Rēzeknes Centrālās bibliotēkas jubilejas gads – šogad aprit 80 gadi kopš pilsētā darbu uzsāka Rēzeknes apriņķa bibliotēka. Ciklā “Latviešu grāmatai 500” šim gadam ir piešķirta tēma “Bibliotēkas un lasīšana”. Aicinām kopā svinēt bibliotēkas un iepazīt Rēzeknes Centrālo bibliotēku tuvāk, šoreiz ielūkojoties filiālbibliotēku – Rēzeknes 2. bibliotēkas un Rēzeknes Bērnu bibliotēkas – vēstures lappusēs, kā arī uzzinot par RCB jaunākās filiāles – Rēzeknes Pielāgotās literatūras bibliotēkas-informācijas centra veidošanos un darbību.
Rēzeknes 2. bibliotēka
Rēzeknes 2. bibliotēka pilsētā sāka darboties 1965. gadā, taču par Rēzeknes Centrālās bibliotēkas filiāli tā kļuva 1977. gadā. Tā atradās tagadējā Atbrīvošanas alejā 106 (toreiz Ļenina iela), aizņemot divas telpas ēkas pirmajā stāvā – vienā atradās abonements, bet otrajā glabājās bibliotēkas krājums, vēlāk ēkā tika atvēlēta telpa arī lasītavai. Sākotnēji bibliotēkas telpu platība bija tikai 43,75 m². Bibliotēka vairākas reizes mainījusi atrašanās vietu. 1973. gadā tā pārcēlās uz Krišjāņa Barona ielu 3\5 (2. stāvā), kur darbojās līdz 1987. gadam. Sakarā ar ēkas remontu 1987. gadā bibliotēka tika pārcelta uz platības ziņā daudz mazākām telpām V. Čkalova ielā 3 (tagad Bukmuižas iela), kur atradās kādreizējais Latvijas PSR Centrālās statistikas pārvaldes Informācijas un skaitļošanas centrs. Šajā laikā bibliotēkā nebija nedz lasītavas, nedz bērnu nodaļas. Tika samazināts arī darbinieku skaits. Kopš 1993. gada rudens Rēzeknes 2. bibliotēka darbojas pilsētas Ziemeļu mikrorajonā, Atbrīvošanas alejā 166, ēkas otrajā stāvā.
Sākotnēji bibliotēkas krājums sastāvēja no 1246 vienībām, bibliotēkā bija reģistrēti 64 lasītāji. Veidot krājumu un organizēt bibliotekāro darbu savulaik uzsāka Lidija Dementjeva, kas bija pirmā bibliotēkas vadītāja. No 1966. līdz 1969. gadam bibliotēku vadīja Klaudija Krilova, vēlāk Lidija Streļča, 1974. gadā – Olga Rassohina, kas šajā amatā darbojusies visilgāk – 22 gadus. Nozīmīgu devumu bibliotēkas attīstībā sniegusi kādreizējā bibliotēka vadītāja Broņislava Selecka, kas vadīja bibliotēku no 1996. līdz 2013. gadam. No 2013. gada no 23. augusta līdz 21. oktobrim to vadīja Renāte Bauska, savukārt kopš 2013. gada 1. decembra Rēzeknes 2. bibliotēkas vadītāja ir Inta Anspoka.
Rēzeknes pilsētas 2. bibliotēkas vadītāja Olga Rassohina (1988)
2003. gadā ar Rēzeknes pilsētas domes Kultūras centra, Centrālās bibliotēkas un KKF atbalstu īstenojot projektu „Bērnam draudzīga ģimenes bibliotēka”, Rēzeknes 2. bibliotēkā tika veikts telpu remonts, izveidots bērnu abonements, iegādātas mēbeles un jaunākās grāmatas. Bibliotēkā uzsāka darbu vēl viens darbinieks. Šajā laikā bibliotēkā parādījās arī pirmais dators ar interneta pieslēgumu. 2004. gadā tika uzsākts darbs ar bibliotēku informācijas sistēmu (BIS) ALISE, savukārt 2006. gadā uzsākta krājuma rekataloģizācija. 2007. gada nogalē tika uzsākta automatizēta bibliotēkas lietotāju apkalpošana BIS ALISE, paverot iespēju lasītājiem rezervēt grāmatas attālināti.
Rēzeknes pilsētas 2. bibliotēkas kolektīvs (2005)
Pateicoties Rēzeknes pilsētas pašvaldības finansiālajam atbalstam, 2020. gada rudenī 2. bibliotēkā tika veikts telpu kosmētiskais remonts. Bibliotēka kļuva gaišāka, plašāka un modernāka. Bibliotēkā iekārtoti atpūtas stūrīši, kur var lasīt grāmatas un žurnālus vai lietot WiFi savās viedierīcēs. Iekārtota arī telpa jauniešiem, kur var izvēlēties jaunāko literatūru, atpūsties un pavadīt brīvo laiku. Mazākajiem bibliotēkas apmeklētājiem izveidota atpūtas vieta bērnu literatūras nodaļā. 2021. gadā sadarbībā ar vietējo mākslinieci Viktoriju Grappu uz vienas sienas bērnu literatūras zālē tapa gleznojums ar nosaukumu “Mana pasaule”. Uz tā attēloti krāšņi pasaku tēli un Rēzeknes pilsētas ainas. Pati māksliniece teic, ka tas ir sava veida vēstījums katram pilsētas iedzīvotājam ar aicinājumu cienīt sevi, saudzēt vidi un novērtēt jebkuras profesijas pārstāvi.
Māksliniece Viktorija Grappa zīmē sienas gleznojumu Bērnu literatūras nodaļā (2021)
Šodien bibliotēkā tiek sniegti bibliotekārie pakalpojumi, veidotas radošās un literatūras izstādes, realizētas dažādas lasītveicināšanas un grāmatas popularizējošas aktivitātes. Ziemeļu mikrorajona iedzīvotājiem bibliotēka piedāvā iespēju grāmatas piegādāt arī uz mājām. Bibliotēka ir svarīga ne tikai kā kultūras iestāde, tā nodrošina saviem apmeklētājiem pieeju informācijai, tehnoloģijām, kā arī spēlē kopienas centra lomu.
Rēzeknes Bērnu bibliotēka
1951. gada 1. oktobra lēmums noteica veidot pilsētā bērnu bibliotēku. No Rēzeknes rajona bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas tika izveidota patstāvīga Bērnu bibliotēka. Klaudija Krilova, Rēzeknes rajona bibliotēkas vadītāja, Bērnu bibliotēkai iesākumam izdalīja 727 grāmatas, plauktu un kartotēkai nepieciešamo. Bērnu bibliotēkai tika atvēlēta viena telpa Tautas pils otrajā stāvā. Vēlāk bibliotēka atradās Dārzu ielā 10, pēc tam – Dārzu ielā 37. 2014. gada novembrī pašvaldības aģentūras “Rēzeknes Kultūras un tūrisma centrs” bilancē tika nodotas agrāk pilsētas Dzimtsarakstu nodaļai piederošās telpas, kuras tā nodevusi Bērnu bibliotēkas rīcībā. Kā Rēzeknes pilsētas bibliotēkas filiāle Rēzeknes Bērnu bibliotēka darbojas kopš 1977. gada jūnija.
Bibliotekāre Magnolija Movšoviča lasa priekša mazākajiem bibliotēkas apmeklētājiem (1979)
Darja Sedova bija Bērnu bibliotēkas pirmā vadītāja. 1956. gadā par vadītāju kļuva E. Gleizde, vēlāk – Antoņina Dreimane, Irina Ponedeļnikova, Aija Mačukāne, Vija Logina, Lāsma Leiņa-Sviridenko.
Vija Logina ir ilggadēja bibliotēku sistēmas darbiniece. Darbu Rēzeknes bibliotēkā viņa uzsāka 1977. gadā, vēlāk kļūstot par Rēzeknes Centrālās bibliotēkas Lasītāju apkalpošanas nodaļas vadītāju, bet 1995. gadā – par Bērnu bibliotēkas vadītāju. Kādā intervijā Vija Logina atklāj “Man ļoti patīk strādāt ar bērniem, – tā ir vislabākā auditorija. Bērns tikko atklāj pasauli. Tā gribās iedegt viņā interesi par grāmatām un lasīšanu, jo laba grāmata arī ir vesela pasaule un dzīves skola jaunam prātam. Ļoti gribētos, lai visi bērni atklātu un iemīlētu šo brīnišķīgo nodarbi – grāmatu lasīšanu, jo tad, tāpat kā Žila Verna “Kapteiņa Granta bērni”, pat paliekot mājās varētu apceļot visu pasauli.”
Rēzeknes apriņķa bibliotēkas pirmā bibliotekāre un Bērnu bibliotēkas pirmā vadītāja Darja Pilinska (Sedova)
Kopš 2001. gada Rēzekne Bērnu bibliotēka iesaistās Latvijas Nacionālās bibliotēkas organizētajā projektā “Bērnu žūrija”, kas mazajiem apmeklētājiem sniedz iespēju lasīt jaunākās grāmatas un sniegt par tām savu vērtējumu. Tas uzskatāms par veiksmīgāko ilgtermiņa lasīšanas veicināšanas pasākumu. 2003. gadā vasaras periodā Bērnu bibliotēku vidēji apmeklēja 100 līdz 200 lasītgribētāji. Aktīvākie bija 1.-5. klases skolēni.
2006. gadā uzlabojies bibliotēkas materiāli tehniskais nodrošinājums. Šajā laikā bibliotēkā bija pieejami 6 datori (4 lasītāju rīcībā un 2 personālam), nodrošināta pieeja tiešsaistes datu bāzēm, apmeklētājiem pieejami interneta resursi mācību uzdevumu veikšanai un pašizglītībai, elektroniskie katalogi un kartotēkas. Lasītāji tika reģistrēti Rēzeknes CB elektroniskajā datu bāzē, savukārt 2007. gadā tika uzsākta grāmatu datorizēta izsniegšana un pieņemšana, vienlaikus turpinot bērnu bibliotēkas krājuma rekataloģizācijas darbu.
Pateicoties SIA “Rēzeknes namsaimnieks”, 2011. gadā notika Bērnu bibliotēkas sadzīves apstākļu uzlabošana – izremontēts bibliotēkas lievenis un izbūvēta uzbrauktuve, kas atvieglo iekļūšanu telpās gan cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, gan māmiņām ar bērnu ratiņiem. 2020. gada vasarā Bērnu bibliotēkā notika logu atjaunošanas darbi. 2022. un 2023. gadā notika telpu kosmētiskais remonts. Tika izremontēta krātuve un 1.-4. klašu abonementa telpa, uzlabots apgaismojums, pārkrāsoti plaukti utt. Māksliniece Viktorija Grappa veica 1.–4.klašu abonementa sienu māksliniecisko apdari, gleznojot populāru pasaku motīvus, kas priecē mazos lasītājus.
Mākslinieces Viktorijas Grappas sienu gleznojumi Bērnu bibliotēkā (2023)
Šodien Rēzeknes Bērnu bibliotēka saviem lasītājiem piedāvā bibliotekāros pakalpojumus, izzinošus, tematiskus pasākumus un aktivitātes, izstādes un ekskursijas. Notiek sadarbība skolu, pirmsskolu pedagogiem, pilsētas izglītības, interešu izglītības un kultūras iestādēm. Bibliotēka regulāri popularizē un iesaistās dažādos lasītveicināšanas pasākumos: “Bērnu un jauniešu žūrija”, “Grāmatons”, "Lasīšanas stafete" u.c, kur mazākie rēzeknieši nereti sasniedz labus rezultātus, savukārt Rēzeknes Bērnu bibliotēka ierindojas populārāko bibliotēku sarakstā lasītveicināšanas pasākumu dalībnieku vidū.
Rēzeknes Pielāgotās literatūras bibliotēka-informācijas centrs
Latvijas Neredzīgo bibliotēkas reorganizācijas rezultātā kopš 2023. gada 1. jūlija kā Rēzeknes Centrālās bibliotēkas filiāle darbojas Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Rēzeknes filiālbibliotēka, turpinot pastāvēt ar nosaukumu “Rēzeknes Pielāgotās literatūras bibliotēka-informācijas centrs” (RPLB-IC).
Bibliotēkas aizsākumi Rēzeknē meklējami 1980. gada 15. aprīlī, kad pilsētā sāka darboties LPSR Republikāniskās Neredzīgo Raksta Bibliotēkas Rēzeknes filiāle. Sākotnēji tā atradās Maskavas ielā 4, daudzīvokļu nama ratiņu telpā, bet 1984. gadā bibliotēka un Neredzīgo biedrības Rēzeknes starprajonu valde pārcēlās uz telpām Bukmuižas ielā 20 (toreiz V. Čkalova ielā), kur tā darbojas arī šodien.
Sākotnēji Rēzeknes un Rēzekne rajona lasītgribošos cilvēkus ar redzes traucējumiem apkalpoja LPSR Republikāniskās Neredzīgo Raksta Bibliotēkas Daugavpils filiāle, sūtot grāmatas pa pastu. Rēzeknes Neredzīgo bibliotēkas Rēzeknes filiālbibliotēkas atvēršanā daudz palīdzēja tā laika Neredzīgo Biedrības Rēzeknes pirmorganizācija un tās darbinieki: priekšsēdētājs Grigorijs Vaganovs, inspektore Veronika Ramza. Bibliotēkas telpa bija maza, apmērām 8 m2. Grāmatas glabājās pašdarinātos plauktos, kurus sagādāja Neredzīgo Biedrības Rēzeknes pirmorganizācijas priekšsēdētāja brālis Semjons Vaganovs. Grāmatas tika atvestas no Neredzīgo bibliotēkas Rīgā. Fonds nebija liels. Pārsvarā tas sastāvēja no magnetafona lentās ieskaņotām grāmatām, mazāk bija grāmatu redzīgo un Braila rakstā. Uzsākt vadītāja darbu tika uzaicināta Marija Ņikitina, kas pirms tam kādu laiku bija strādājusi par Neredzīgo Biedrības Rēzeknes pirmorganizācijas inspektori.
Pēc Marijas Ņikitinas par bibliotēkas vadītāju 1984. gadā kļuva Valentīna Lansberga, kas pirms tam bija iesaistījusies Neredzīgo biedrības Rēzeknes pirmorganizācijas darbā. Paralēli savam darbam bibliotēkā viņa nodarbojās ar neredzīgo apmācību Braila rakstā, sniedzot bibliotēkai pirmos Braila raksta lasītājus. Šajā laikā bibliotēkā aizsākās rosība kultūras dzīvē – tika rīkoti tematiskie pasākumi, kuriem scenārijus rakstīja pati bibliotekāre, un organizētas daudzas izstādes (piemēram, 1983. gadā bibliotēka piedāvāja 15 izstādes). Plašu ievērību izpelnījās Valentīnas Lansbergas rīkotā bibliotēkas lasītāju, Latvijas Neredzīgo biedrības biedru adījumu, tamborējumu, leļļu un citu rokdarbu izstāde, kura bija skatāma Rēzeknes Piena konservu klubā. 1984. gadā Valentīna Lansberga tika ievēlēta Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Rēzeknes starprajonu valdes priekšsēdētājas amatā, tādēļ darbu bibliotēka viņai nācās pamest.
Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Rēzeknes filiāles otrā vadītāja Valentīna Lansberga (1988)
J. Kravčenko tamborējumi rokdarbu izstādē Rēzeknes Piena konservu klubā
1984. gadā bibliotēkas vadītājas pienākumus pārņēma Genoveva Vlasova. Šajā laikā tika pārkārtota bibliotēkas telpa. Grāmatu fonds bija ievērojami pieaudzis, tāpēc bija nepieciešami papildus plaukti. Literatūra bija ieskaņota magnetafona lentās un kasetēs, pēc pieprasījuma no Rīgas tika atvestas grāmatas Braila rakstā. Bibliotēka apkalpoja Rēzeknes pilsētas un rajona, kā arī Ludzas pilsētas un rajona un Preiļu pilsētas un rajona cilvēkus ar redzes traucējumiem, viņu ģimenes locekļus.
Neredzīgo bibliotēkā notika priekšlasījumi. Žurnālu “Rosme” lasa Genoveva Vlasova
Kopš 1992. gada bibliotēku vada Ināra Mačņeva (tagad Zeltiņa), kas LNB sistēmā darbojās vēl no 1984. gada, veicot rehabilitatores darbu. Laikrakstā “Rosme” par Ināru Zeltiņu raksta: “Bibliotekāre – rehabilitatore un psiholoģe vienā personā”. Atskatoties uz deviņiem darba gadiem, Ināra Zeltiņa rakstīja: “Uzsākot strādāt bibliotēkā, domāju, ka šeit galvenais būs darbs ar grāmatu, ar literatūras krājumu, ar katalogiem. Tagad redzu, ka kā prioritāte ir izvirzījies darbs ar cilvēku [..]. Bibliotēka šiem cilvēkiem palīdz acu gaismu aizstāt ar gara gaismu, tā ir dvēseles mierinājuma un veldzējuma vieta, kur tiek sanestas visdažādākās emocijas un jūtas.”
Ināra Mačņeva iepazīstina Rēzeknes domes deputātu A. Družiņinu ar Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Rēzeknes filiāli (2000)
Šodien RPLB-IC ir pielāgotās literatūras pakalpojuma galvenais sniedzējs reģionā, kā arī kultūras un izglītības vieta personām, kuras ir neredzīgas, ar redzes traucējumiem vai citādām lasīšanas grūtībām. Tā ir kļuvusi par konsultatīvo centru pašvaldību publiskajām bibliotēkām, valsts un pašvaldību sociālās aprūpes centriem, pansionātiem un biedrībām. Bibliotēkā darbojas lasītāju iemīļotas specialistes – vadītāja Ināra Zeltiņa, bibliotekāre Ina Sprūža. Bibliotēka saviem lietotājiem piedāvā grāmatas palielinātā drukā, Braila rakstā, taktilas grāmatas, audiogrāmatas, grāmatas vieglajā valodā, seriālizdevumus audio formātā, kā arī pielāgotos pakalpojumus, tematiskas izstādes, pasākumus, aktivitātes.
Līdz septembra beigām Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā skatāma izstāde “Par Rēzeknes Centrālās bibliotēkas filiālēm”, kas ļaus ielūkoties novadpētniecības materiālos par RCB filiālbibliotēkām. Laipni gaidīts ikviens interesents!
