Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv
Piedāvājam ieskatīties plašajā bibliotēkas novadpētniecības krājumā un uzzināt par kādu personībai, tēmai vai objektam veltītu izzinošu materiālu, kurš pieejams bibliotēkā.
Leonards Vincevičs dzimis 1944. gada 9. martā Rēzeknes apriņķa Sakstagala pagasta “Vorkaļos”. Ar keramiku iepazinies 1962. gadā, strādādams “Latvijas keramikas” Tūmužu cehā. 1980. gadā viņš ieguva Tautas daiļamata meistara titulu. Mākslinieks nodarbojas gan ar glezniecību, gan keramiku - viņš veido krāšņus šķīvjus, svečturus, medaļas. Dzīves laikā piedalījies daudzās izstādēs gan Latvijā, gan ārvalstīs. Zīmīga ir L. Vinceviča loma Rēzeknes Kultūras darbinieku parka izveidē. Mākslinieks ir parka dibinātājs, uzturētājs. Parkā tiek stādīti koki par godu radošiem strādājošiem vai mūžībā aizgājušiem novadniekiem un personām par ieguldījumu Latgales un Latvijas kultūras, mākslas, zinātnes un sabiedriskajā jomā. Vairāk par mākslinieku un viņa veikumiem aicinām uzzināt novadpētniecības mapē “Leonards Vincevičs”.
Biedrība “Uzņēmīgo sieviešu klubs “SENTIO”” un tās organizētais konkurss "Gada sieviete Rēzeknē" dibināti 2005. gadā un ik gadu turpina godināt Rēzeknes sievietes, kuras ar savu darbu un piemēru ir pelnījušas īpašu atzinību. Konkursa mērķis ir iepazīstināt ar rēzeknietēm, kurām ir aktīva dzīves pozīcija un kuras aizvadītajā gadā paveikušas kaut ko sabiedriski nozīmīgu uzņēmējdarbības, kultūras, izglītības, sociālajā vai kādā citā darbības jomā. Pirmā balva "Gada sieviete Rēzeknē" tika pasniegta 2006. gadā, tās saņēmēja bija ilggadējā Rēzeknes Valsts Poļu ģimnāzijas direktore Valentīna Šidlovska. Šogad balvu ieguva Rēzeknes uzņēmuma SIA “Poligrāfserviss” vadītāja Liāna Černecova. Vairāk par konkursu un biedrību aicinām uzzināt vienā no “Organizācijas. Biedrības. Centri” novadpētniecības mapēm.
“Noteikumos par Rēzeknes pilsētas robežu paplašināšanu” (1919) tika noteikts pievienot Rēzeknes pilsētas administratīvajām robežām visu Kovševas ezeru. Pievienots tas tika 1927. gadā notikušajā pilsētas teritorijas paplašināšanā. Savukārt 1937. gadā Rēzeknes valde pieņēma lēmumu pārdēvēt Kovševas ezeru par Rēzeknes ezeru. Šodien Kovšu ezers kļuvis par iecienītu atpūtas vietu Rēzeknē, teritorija ap ezeru ir labiekārtota, blakus ezeram uzceltas vērienīgas būves. Vairāk par Kovšu ezeru laiku lokos aicinām uzzināt novadpētniecības mapē “Ezeri: Kovšu ezers”.
Latgales iela Rēzeknē ir viena no pilsētas senākajām ielām. Sākot ar 18. gadsimtu, daudzus gadus tā pildīja galvenās ielas funkciju, nodrošinot gan transporta kustības, gan tirdzniecības, gan arī sakaru sistēmas attīstību Rēzeknē 18. gadsimtā pilsētas laukumos aizsākās akmens un koka celtņu būvniecība, kuras izcēlās ar unikālu fasādi. 19.-20. gadsimta mijā tapa būves no sarkanajiem ķieģeļiem. Laiku lokos ielas nosaukumi vairākkārt mainījušies: Lielā iela, Lielā Ludzas iela, Stolipina prospekts, Hauptštrāse (no vācu val. Hauptstraße – galvenā iela), 15. maija iela, 17. jūnija iela. Ielas garumā rindojas nozīmīgi arhitektūras objekti ‒ vairākas celtnes ir kļuvušas par valsts vai pilsētas mēroga aizsargājamajiem arhitektūras pieminekļiem. Vairāk par Latgales ielu Rēzeknē aicinām uzzināt novadpētniecības mapē “Rēzeknes ielas: Latgales iela”, kā arī virtuālajā izstādē “Veltījums Latgales ielai Rēzeknē” RCB mājaslapā https://ej.uz/veltijums-
Materiāli pieejami Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā (trešajā stāvā). Laipni gaidīti!
