Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv
Straujajā dzīves skrējienā pašlaik daudziem pietrūkst laika lasīt grāmatas, bet taču nāk garie rudens vakari un tad jau sanāks! 2024. gada 4. oktobrī Rēzeknes pilsētas 2. bibliotēkas – CB filiāles abonementa krājums tiek papildināts ar 27 jaunām grāmatām. Turpinājumā neliels ieskats jaunumos.
Mazie lasītāji aicināti doties līdzi Ričijam viņa lielajā ceļojumā. Grāmatā ”Ričijs Rū un lielais ceļojums” apkopotajos 12 stāstiņos cauri vijas draudzība, iejūtība un sirsnība. Šo pasaku autore - Līga Rozentāle bērniem grāmatā izstāsta, ka arī Ričiju Rū piemeklē bēdas, dusmas un satraukums. Kopā ar lācēnu bērni mācīsies saskatīt, ka ikvienai situācijai vienmēr ir risinājums.
Savukārt skolas vecuma bērni varēs sekot līdzi Vilo gaitām Sabīnes Bolmanes aizraujošajā darbā “Meitene vārdā Vilo”. Meitene no savas tantes Alvīnas ir saņēmusi neparastu mantojumu. Viņai mantojumā nonāk mežs, neliels vēja sašķiebts namiņš un arī tantes burvju spējas. Turklāt viņai ir jāizpilda nosacījums un jāatrod vēl trīs meitenes, kurām arī piemīt maģiskas spējas. Vai Vilo vēlas pieņemt šo mantojumu ar visu, kas pie tā piederas, to varēs uzzināt, izlasot šo grāmatu.
Grāmatā “Meitene ar pistoli uz jumta” Linda Mūrniece izstāsta savas politiskās nobriešanas un karjeras stāstu. Grāmata papildināta ar plašu fotomateriālu no ministriju, Valsts kancelejas, žurnālu arhīviem un privātiem foto. Kā arī pēcvārdā savās atsauksmēs par laiku, kad strādāts kopā, sniedz vairāki tā laika kolēģi, politiķi, partjas biedri. “Grāmata “Meitene ar pistoli uz jumta” ir kā emocionāls sprādziens, kurā esmu pateikusi savas sajūtas, taisnību par daudziem notikumiem, kur tiku nesaprasta vai pārprasta. Norakstīju to visu no sevis.”, tā autore komentē savu darbu.
Laimas Kotas tulkotais Ohrana Pamuka romāns "Mans vārds ir Sarkans" ļaus sajust 16. gadsimta elpu Stambulā. Četri neparasti talantīgi Osmaņu impērijas mākslinieki strādā pie slepena darba — zīmē ilustrācijas īpašai, sultāna pasūtītai grāmatai. Negaidīti viens no miniatūristiem tiek nogalināts — iespējams, tādēļ, ka neapdomīgi izpaudis kādam savas bažas par sultāna ieceres apgrēcīgo rietumnieciskumu. Kas ir šī grāmata, kāpēc tās zīmējumi būtu bīstami un kurš īsti nogalinājis Zarifu? Atbildes meklēšanai autors piedāvā visai neparastu paņēmienu — stāstījumā pamazām cits caur citu iesaistās it visi romāna varoņi.
Franču autores Annes Berestes romāns “Pastkarte” ir stāsts par ģimeni, kuru izpostīja holokausts, bet kuru autorei ar mīlestību un stāstīšanas prasmi izdevās paglābt no aizmirstības. Tas ir interesants ģimenes noslēpumu pētījums, emocionāls stāsts par mātēm un meitām un valdzinošs 20. gadsimta Parīzes intelektuāļu un mākslinieku dzīves portretējums. 2003. gada janvārī Annes ģimene saņem noslēpumainu pastkarti bez paraksta. Tās vienā pusē ir Garnjē operas fotogrāfija, bet otrā – cits zem cita uzrakstīti četri vārdi. Pēc vairākiem gadiem Anne nolemj noskaidrot pastkartes noslēpumu. Viņai nākas atgriezties simt gadu senā pagātnē, uzzināt par ģimenes senču bēgšanu no Krievijas pēc tur notikušās revolūcijas, par viņu ceļojumu uz Latviju, Palestīnu un Parīzi, dzīvi kara laikā un pēc tā.
Mika Koljera romāns “Stārks” atklās neierastu un pārsteidzošu vācbaltiskās Vidzemes ainavu. Romāna centrālais notikums risinās vienā konkrētā dienā — 1904. gada 9. jūlijā, kad barons fon Blanks muižas kalpotāju svītas pavadībā dodas gadskārtējā rituālā braucienā no Blankenhofas uz akmeņaino Vidzemes jūrmalu. Brauciena laikā notiek virkne dīvainu atgadījumu, kuros dabā un folklorā sakņoti simboliski tēli savijas ar notikumā iesaistīto personu pagātnes atspulgiem un draudīgām nākotnes priekšnojautām. Romāna kolorītie personāži un kinematogrāfiski spilgtais stāstījums, kas balstās ne tik daudz vēsturiskā faktoloģijā, cik autora dzīvajā iztēlē.
Laipni aicināti mūsu bibliotēkā!
Pilnu jauno grāmatu sarakstu skatieties šeit.
