Foto nu: www.nfc.lv
26. septembrī iz sovys dzeivis 75 godim atsavērs vīns nu tautys vysvairuok mīļuotajim i popularuokajim Latvejis kinorežisorim – Juoņs Streičs. Nu 23. septembra leidz 7. oktobram Rēzeknis Centraluos bibliotekys skaiteitovā apsaverama izcyluo nūvodnīka jaubilejai veļteita izstuode.
Īskots J. Streiča biografejā i daiļradī
Dzims 1936. godā Preiļu pogosta Anspokūs. Vacuokais nu 4 bārnim saimī. Par bierneibu i tāvu atmiņu sasaglobuojs moz – tāvs kai bejušais legionars palics iz dzeivi Anglejā, bet muote myruse, kod puikam bejs tik 11 godu. Juoni, juo bruoļus i muosys izaudzynuojuse baba i muotis muosa.
Piec vītejuos Gaileišu školys beigšonys J. Streičs turpynuoja vuiceišonūs Rēzeknis Pedagogiskajā školā. Pyrmuo dorba vīta – Alūksnis bārnunoms, kur jis struoduoja par audzynuotuoju, itam dorbam sekuoja dīnasts padūmju armejā.
Preiļu 2. vydusškolu, kur struoduoja par pedagogu, J. Streičs pamete vuiceibu goda vydā, partū ka piec izcyla lūmys tāluojuma A. Upeiša vīncielīnī „Rogona” Latgolys Kulturys nedeļā Reigā jam roduos īspieja suokt vuiceitīs Latvejis Vaļsts konservatorejis Teatra fakultatī. Kai diplomdorbu jis Rēzeknis Tautys teatrī īstudieja lugu „Jaunuokuo bruoļa vosora”. 1963. godā J. Streičs kai režisors suoka dorbu Reigys kinostudejā.
Pavysam režisors ir nūjiems 22 spēļfilmys, leluokuo daļa nu tom veidoj Latvejis kino zalta fondu. 1981. godā nūjimtuo filma „Limuzins Juoņu nakts kruosā” īvede Latgolu Latvejis kino muokslā, bet 1991. godā topušuo filma „Cylvāka bārns” Latvejis i Latgolys vuordu iznese pasaulī, sajamūt vairuoku storptautisku festivalu bolvys. „Cylvāka bārns” ir J. Streiča personiskuokuo filma, kurā mozuo Boņuka bierneibys gaitys sasasauc ar poša režisora Latgolā pavadeituos bierneibys atmiņom.
J. Streiča filmu varūni ir apveļteiti ar lelu pozitivismu, par ciļvieceibu kinomuokslā režisors ir sajiems ari Vatikana premeju.
Ūtrs J. Streiča talants ir gleznuošona. Juo gleznys ir bejušys izstuodeitys Preiļūs, Reigā i cytur Latvejā. 2006. godā tyka izdūta J. Streiča atmiņu gruomota „Lāga dvēseļu straumei”, kurā sovpus varam puorsalīcynuot par J. Streiča raksteituoja dūteibom.
Par sovu dorbu J. Streičs ir sajiems vairuokus nūzeimeigus apbolvuojumus (Treju Zvaigžņu ordeni, Vatikana premeju, Zynuotņu Akademejis Gūda lūcekļa nūsaukumu, LZA Raiņa bolvu i premeju „Siejiejs”), jis ir atzeits ari par vīnu nu 100 izcyluokajom Latvejis personeibom.
Izmontuotuo literatura:
1. Latgales kultūras darbinieki : biogrāfiska vārdnīca . – Rīga : Jumava, 2008. 2. sēj. – 448 lpp.
2. Landorfa S. Streiča Latgales mistērijas. // Privātā Dzīve. – Nr.49 (2000), 28.–29.lpp.
Nūdereigys saitis
