15. septembrī Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā notika otrā lekcija projektā “Lekciju cikls “Latgaliešu grāmatniecības pēdas””. Ar lekciju “Latgaliešu literatūra 20. gadsimtā” bibliotēkā viesojās literatūrzinātnieks, rakstnieks un novadpētnieks Valentīns Lukaševičs.
Lekcija sākās ar stāstījumu par latgaliešu valodas nozīmi un latgaliešu rakstu valodas veidošanos, pievēršot uzmanību arī pirmajai latviešu grāmatai un pirmajai latgaliešu grāmatai. Tika arī skaidrots, kā vēsturiskie, kultūras un sabiedrības notikumi ietekmējuši latviešu un latgaliešu rakstu valodas un literatūras attīstību. Īpaša uzmanība tika pievērsta arī drukas aizlieguma periodam, tā ietekmei uz latgaliešu rakstniecību un grāmatniecību, kā arī drukas aizlieguma atcelšanai un tai sekojošajām iespējām attīstīt latgaliešu izdevējdarbību.
Valentīns Lukaševičs stāstīja par latgaliešu valodas grāmatu tapšanu un izplatīšanu, izdevējiem un tipogrāfijām Latgalē, kas kļuva par nozīmīgu pamatu latgaliešu grāmatniecības attīstībai. 1588. gadā Nikolauss Mollīns nodibināja pirmo tipogrāfiju Rīgā, taču pirmā tipogrāfija Latgalē parādījās vairākus gadsimtus vēlāk – Daugavpilī 1870. gadā, savukārt Rēzeknē pirmā tipogrāfija tika izveidota 1896. gadā. To nodibināja B. Golandskis. Sākumā B. Golandska tipogrāfijā tika iespiesti dažādi sīkiespieddarbi Rēzeknes apriņķa, Vitebskas guberņas un Pēterburgas vajadzībām. Tipogrāfijas darbības uzplaukums bija vērojams laika posmā no 1900. līdz 1905. gadam. Šajā tipogrāfijā tika iespiesta arī grāmata “Moza atsacibu gromatiņa”. Tipogrāfija darbojās līdz Otrajam pasaules karam.
Lekcijā tika aplūkots arī laika posms līdz Pirmajam pasaules karam, kad latgaliešu kultūras un literārās dzīve sāka strauji attīstīties. Atsevišķi tika raksturots periods no 1920. līdz 1926. gadam, kā arī starpkaru laiks un Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma gadi, pievēršot uzmanību pārmaiņām, kas skāra latgaliešu literatūru, grāmatniecību un izdevējdarbību.
Tika aplūkoti arī Otrā pasaules kara un pēckara periodi, kā arī izdevējdarbība trimdā. Tika stāstīts kā trimdā dzīvojošie latgaliešu literāti, izdevēji un kultūras darbinieki turpināja uzturēt un attīstīt latgaliešu rakstniecības tradīcijas, nodrošinot tās saglabāšanu arī sarežģītā laikā.
Tāpat tika pievērsta uzmanība Trešās Atmodas gadiem (1986–1991), kad latgalieši arvien aktīvāk centās atjaunot un nostiprināt latgaliskās identitātes klātbūtni grāmatniecībā un presē, veicinot latgaliešu rakstu valodas un kultūras atdzimšanu.
Tika akcentēts arī 1999. gads – laiks, kad Saeimā Valsts valodas likumā tika nostiprināts, ka valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību. Tas bija nozīmīgs solis latgaliešu rakstu valodas tiesiskās aizsardzības un tās turpmākās attīstības veicināšanā.
Lekcijas laikā tika pievērsta uzmanība 20. gadsimta spilgtākajiem latgaliešu autoriem un izdevējiem, kuru devums būtiski ietekmējis latgaliešu literatūras un grāmatniecības attīstību. Līdzās plaši pazīstamām personībām Valentīns Lukaševičs izcēla arī mazāk zināmus autorus un viņu darbus, kas, neraugoties uz salīdzinoši nelielo atpazīstamību, ir nozīmīgas un vērtīgas latgaliešu literatūras “pērles”.
Pasākumu bagātināja bibliotēkas sagatavotā pavadošā izstāde “Latgaliešu literatūras ainava 20. gadsimtā”, kurā varēja aplūkot 20. gadsimta latgaliešu literāros darbus no bibliotēkas krājuma un novadpētniecības materiālus saistībā ar izdevējiem un izdevējdarbību, kā arī grāmatniecību un spilgtākajām personībām šajā periodā.
Lekcija bija lieliska iespēja plašāk izzināt latgaliešu rakstītā vārda vēsturi, izprast grāmatniecības un izdevējdarbības nozīmi dažādos vēsturiskajos periodos un dažādu varu ietekmē, kā arī atklāt autorus un izdevējus, kuru darbs veidojis nozīmīgu daļu no Latgales kultūras mantojuma. Tā noritēja aizraujošā un neformālā gaisotnē, to papildināja Valentīna Lukaševiča interesantie komentāri, personīgās pārdomas un stāsti, kas vēsturiskos faktus ļāva uztvert saistoši un tuvāk mūsdienu lasītājam.
Projekts “Lekciju cikls “Latgaliešu grāmatniecības pēdas”” tiek īstenots ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un biedrības “Latgales reģiona attīstības aģentūra” atbalstu.
