Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv
2025. gada 24. jūlijā Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā notika pasākums “GŪDS un ГІДНІСТЬ: kāpēc Latgalē jālasa ukraiņu literatūra”. Tas bija notika divās daļās, ļaujot pasākuma apmeklētājiem ne tikai praktiski piedalīties tulkošanas procesā, bet arī iesaistīties dziļā un jēgpilnā sarunā par valodas nozīmi, nacionālo identitāti un literatūras spēju liecināt par pieredzēto.
Pasākuma pirmajā daļā notika tulkošanas darbnīca, kuru vadīja tulkotāja Māra Poļakova. Tās laikā dalībnieki lasīja sagatavotus ukraiņu autoru dzejoļus un nelielus prozas fragmentus, iepazinās ar šo darbu autoriem, izmantojot internetā pieejamos materiālus, un veidoja savus atdzejojumus latviešu un latgaliešu valodā. Šī radošā procesa laikā bija iespēja sajust tulkošanas praktiskos un iekšējos izaicinājumus, kā arī veidot dziļāku izpratni par ukraiņu rakstnieku likteņiem, pārdzīvojumiem kara apstākļos, viņu sāpēm, bailēm un cerībām.
Tulkošanas darbnīca kļuva par vietu, kur literatūra kalpoja kā logs uz Ukrainas šodienu – dalībnieki diskutēja par lasītajiem tekstiem, centās saprast to emocionālo un sociālo kontekstu, meklēja saiknes starp autora pieredzi un tautas kolektīvo likteni. Tika izdarīti secinājumi par literatūras spēju dokumentēt traģēdijas, kā arī par vārda spēku, kas var izdzīvot pat cauri iznīcībai. Tulkošana – šajā kontekstā – kļuva par tiltu ne tikai starp valodām, bet arī starp likteņiem un tautu kopīgo atmiņu.
Pasākuma otrajā daļā norisinājās saruna ar tulkotāju Māru Poļakovu un literāti Ligiju Purinašu. Aktīvi iesaistījās arī pasākuma apmeklētāji. Tēmas bija plašas un dziļas – no ukraiņu valodas lomas Ukrainas sabiedrībā līdz Ukrainas vēsturei un literatūras attīstībai, tai skaitā traģiskajiem notikumiem, kas skāruši tautu gan 20. gadsimtā, gan mūsdienās. Tika runāts par notiekošo karu, par genocīdu pret ukraiņu tautu un to, kā tas ietekmējis pat literatūru.
Svarīgs sarunas punkts bija tulkoto darbu skaits no ukraiņu valodas latviešu valodā – apliecinot gan paveikto, gan vēl darāmo. Vienlaikus tika pievērsta uzmanība arī latgaliešu valodai, tās sarežģītajam statusam un cīņai par izdzīvošanu. Tika diskutēts par paralēlēm un atšķirībām starp ukraiņu un latgaliešu pieredzi – valodas represijām, kultūras marginalizāciju, kā arī spēju caur literatūru un tulkojumu saglabāt savu balsi un identitāti. Sarunās tika vilktas paralēles ar latgaliešu kultūru un valodu, aktualizējot arī vietējās identitātes jautājumus.
Pasākums izvērtās ļoti emocionāls un smags gan saturiski, gan cilvēcīgi. Tēmas – karš, identitātes zaudējums, valodas izdzīvošana, genocīds un sāpīga vēsture – atstāja dziļu iespaidu uz klātesošajiem. Šādas sarunas ir īpaši nozīmīgas tieši šobrīd – tās palīdz ne tikai labāk izprast Ukrainas situāciju, bet arī savas kultūras, valodas un identitātes nākotni, kā aŗi apzināt un novērtēt mieru. Pasākums bija izglītojošs, kā arī apliecināja literatūras un sarunas spēku – spēju vienot sabiedrību, veidot empātiju un stiprināt izpratni par cilvēka cieņu un nacionālo pašcieņu.
Paldies Mārai Poļakovai un Ligijai Purinašai par šo īpašo un emocionāli piesātināto pasākumu. Viņu profesionalitāte, atklātība un sirsnība veicināja dziļu izpratni, radīja spēcīgu dialogu un iedrošināja domāt par valodas un identitātes nozīmi gan Ukrainā, gan Latgalē. Liels paldies arī visiem pasākuma apmeklētājiem par aktīvu līdzdalību, atvērtību un vēlmi dalīties pieredzē!
