Par izdevēju Vladislavu Loci

     Grāmatizdevējs, rakstnieks, redaktors, sabiedriskais darbinieks un sava laika latgaliešu kultūras darba pamatvirzienu noteicējs Vladislavs Locis (1912–1984) dzimis Rēzeknes novada Dricānu pagastā.

     Dzīves laikā nodarbojās ar latgaliešu grāmatniecības attīstīšanu, ieguldot darbu latgaliešu kultūrā un lielā mērā veicinot latgaliešu rakstu valodas saglabāšanos. Savos izdevumos atspoguļoja tautas kultūras dzīvi un sekmēja latgaliešu sabiedriskās domas veidošanos.

     Latgaliešu izdevniecību Vladislavs Locis nolēma dibināt kopā ar Latgales sabiedrisko darbinieku Jāni Cibuļski 1938. gadā. 1939. gadā tika iegūta izdevējdarbības atļauja un pilnvērtīgi uzsākta latgaliešu literatūras izdošana. Izdevniecība darbojās Daugavpilī un sākotnēji atradās V. Loča dzīvoklī. No 1943. gada reizi trijos mēnešos tika izdots žurnāls „Dzeive”.

     Līdz V. Loča emigrēšanai uz Vāciju (1944) tika izdotas 30 grāmatas, seši „Tāvu zemes kalendara” laidieni, seši rakstu krājuma „Olūts” laidieni un laikraksts „Latgolas Bolss”. Arī devies bēgļu gaitās uz Vāciju, V. Locis turpināja izdevējdarbību. Šajā laikā tika izdotas vairāk nekā 130 grāmatas, 1947. gadā – krājums „Olūts” un avīze „Latgola”, kas ir visilgāk izdotais latgaliešu laikraksts. 1955. gadā atsākās arī laikraksta „Latgolas Bolss” izdošana. Vācijā klajā nāca žurnāls „Dzeive”, gadagrāmata „Tāvu zemes kalendars” un zinātnisko rakstu krājums „Acta Latgalica”. Novadnieka V. Loča mūža darbs izdevniecībā ir nenovērtējams pienesums latgaliešu kultūras un grāmatniecības attīstībā un veido nozīmīgu Latgales kultūras mantojuma daļu.

     Piedaloties Latvijas Nacionālās bibliotēkas iniciēto pasākumu ciklā “Latviešu grāmatai – 500” un izceļot latgaliešu izdevniecības darbību, 2023. gada 5. aprīlī plkst. 15.00 Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā (3. stāvā) notiks izzinošs pasākums “Tautas gara sargātājs”, kurā varēs uzzināt vairāk par mūsu novadnieku Vladislavu Loci un viņa pienesumu Latgales kultūras un izdevniecības darba attīstībā.