Attēls: www.rezeknesbiblioteka.lv

     Šodien neviens vairs neapšauba to, ka digitālās tehnoloģijas ir ienākušas un mainījušas teju ikviena cilvēka dzīvi. 

     Viena no Eiropas Komisijas izvirzītajām prioritātēm  laika periodam no 2019. līdz 2024. gadam ir “Digitālajam laikmetam gatava Eiropa”. Arī viens no UNESCO prioritārajiem jautājumiem komunikāciju un informācijas sektorā ir medijpratības un informācijpratības veicināšana.

     Pašreizējā situācija ar Covid-19 pandēmiju ir pierādījusi, cik svarīgi mūsu dzīvei ir kļuvuši digitālie rīki un risinājumi, jo digitālās prasmes palīdz sabiedrībai un ekonomikai, sekmē attālināto darbu, seko vīrusa izplatībai un paātrina zāļu un vakcīnu izstrādi. Ne mazāk svarīgi šodien ir būt arī medijpratīgam, lai milzīgajā informācijas gūzmā varētu atrast objektīvu un vērā ņemamu informāciju, atpazīt maldinošas un melīgas ziņas.

     Rēzeknes Centrālā bibliotēka projekta “Europe Direct Austrumlatgale” ietvaros 2021. gada 29. septembrī aicināja uz tiešsaistes pasākumu “Medijpratība kā digitālā laikmeta izaicinājums”, kura laikā kopā ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas docenti, Dr.sc.comm., Mg.philol. Sandru Murinsku tika meklētas atbildes atbildes uz jautājumiem, kas tad ir medijpratība un ko var uzskatīt par medijpratīgu cilvēku mūsdienu pasaulē. Ar medijpratību tiek saprasta cilvēku prasme lietot medijus, meklēt un analizēt informāciju, attīstīt kritisko domāšanu, pamanīt melus.  

     Lektore uzsvēra, ka skolas un bibliotēkas ir nozīmīgas vietas medijpratības veicināšanā un ka skolotājiem un bibliotekāriem jādarbojas kā medijpratības mentoriem. Mūsdienu informatīvajā telpā ir ļoti daudz dezinformācijas, un ir svarīgi attīstīt kritisko domāšanu, lai varētu atšķirt patiesas ziņas no viltus ziņām. Lai kļūtu par medijpratīgu cilvēku, ir jākontrolē sava “mediju ēdienkarte”, jāievēro medijpratības higiēna un diēta. Medijpratība jāpilnveido regulāri – visas dzīves laikā.