Preiļu ģerbonis
Preiļi – tā ir ne vien klusa provinces pilsētiņa, bet arī centrs gleznainam Latgales apvidum, kur saglabājušās katolicisma un folkloras tradīcijas. No 1. līdz 14. aprīlim Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā apskatāma izstāde, kuras materiāli sniedz ieskatu Preiļu vēsturē un šodienas dzīvē.
Visus, kas Preiļos iebrauc pirmo reizi, pārsteidzot trīs lietas. Pirmā – ļoti nelielais nepilsoņu skaits, latviešu ir 75%. Otrā – pa ielām staigā stārķi, bet kā nestaigās, ja pilsētā nav sabiedriskā transporta! Un trešā – pilsēta ir īpaši atvērta iebraucējiem, te ļoti domā par tūristiem – gan par apskates objektiem, gan par to, lai viņi labi justos.
Pirmo reizi vēstures avotos Preiļi minēti 1382. gadā, miesta tiesības tiem piešķirtas 19. gadsimta vidū, bet pilsētas tiesības Preiļi ieguva tikai 1928. gadā.
14. gadsimtā Preiļu novads tika izlēņots Borhu dzimtai un piederēja tai vairākus gadsimtus. Arī melnais krauklis pilsētas ģerbonī aizgūts no šīs poļu aristokrātu dzimtas ģerboņa. Kā to laiku vēstures liecība ir Preiļu muižas ansamblis ar parku, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Preiļos nav ne dzelzceļa, ne ostas, pilsētai nav arī izteiktas galvenās ielas, tomēr par tādu uzskata Raiņa bulvāri. Šī iela ir arī simboliska, jo savieno pilsētas pagātni un tagadni. Sakarā ar ražotni „Preiļu siers”, kas ir lielākā valstī, Preiļi pretendē uz siera galvaspilsētas statusu. Kopš 2003. gada visā Raiņa bulvāra garumā tiek svinēti Latvijas siera svētki.
Pateicoties mērķtiecīgai un apzinātai rīcībai, Preiļi pēdējos gados iegūst jaunu veidolu. Sekmīgi tiek apgūti Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi un piesaistīts finansējums. Liels uzsvars tiek likts uz izglītības, publisko pašvaldības iestāžu un infrastruktūras sakārtošanu. Šodien Preiļi ir pilsēta, kur patīkami iegriezties.
Informācija sagatavota,
izmantojot grāmatu „Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām” (2000) un preses materiālus
Noderīgas saites
