{source}
<script type="text/javascript">

function DraugiemSay( title, url, titlePrefix ){
 window.open(
  'http://www.draugiem.lv/say/ext/add.php?title=' + encodeURIComponent( title ) +
  '&link=' + encodeURIComponent( url ) +
  ( titlePrefix ? '&titlePrefix=' + encodeURIComponent( titlePrefix ) : '' ),
  '',
  'location=1,status=1,scrollbars=0,resizable=0,width=530,height=400'
 );
 return false;
}
</script>

<a href="#" mce_href="#" onclick="DraugiemSay('Tomass Selickis – mūsu novada jubilārs',
'http://www.rezeknesbiblioteka.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=539:tomass-selickis-musu-novada-jubilars&catid=163:par-izstadem-cb&Itemid=104', 'Rezeknesbiblioteka.lv');">
<img src="../images/dr.gif" mce_src="../images/dr.gif" border="0" /><font color="#666666" size="2"><u>Pasaki draugiem</u></font></a>

{/source}

Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv

No 4. līdz 18. februārim Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā apskatāma mūsu novadniekam un dzejniekam Tomasam Selickim veltīta izstāde.

Ieskats Tomasa Selicka biogrāfijā un daiļradē

     Tomass Selickis ir dzimis Bērzgales pagasta Križiņu ciemā zemnieku astoņu bērnu ģimenē. Mācījies Rēzeknes Tirdzniecības skolā, pēc tam apmeklējis pedagoģiskos kursus. Par skolotāju sācis strādāt 1923. gadā un šajā profesijā nostrādājis visu mūžu.

     Jau savā pirmajā publicētajā dzejolī „Nu vajag mērt…” T. Selickis piesaka savu nākamo dzejoļu tematiku – dzīves sāpes, mokas, ļaunuma un rūpju uzbrūkošo varu. T. Selicka pesimisms ir pamatots, reālās dzīves notikumos un izjustajā sakņots, jo brīžiem mazliet pārspīlēti dzejā iedzīvināta reālā situācija: verdzināšana, cilvēku izmantošana, varmācība, nebrīve, ikdienas rūpes. Cerību T. Selickis saskata mūžībā, Pastarā tiesa viņaprāt pastāv paralēli laikam, notikumiem un izpaužas tādējādi, ka „ļaunajī ļaudis poši sev rīb”.

     Dzejnieka vārdu T. Selickis iemantojis atsevišķu publikāciju un viena vienīga dzejoļu krājuma („Myužeibas skaņas” (1926)) dēļ. Vienīgā T. Selicka dzejas grāmata atklāj daudzus interesantus momentus. Visums, mūžība nostājas pretī cilvēka dzīvei, saduroties apziņai un zemapziņai. Šai dzejai raksturīgs cīņas gars, kur smelt dzīvības prieku, brīvības, vienlīdzības alkas. Sapludinātas folkloras un reliģiskā robežas.

     Krājums „Myužeibas skaņas” tiek uzskatīts par vienu no vērtīgākajiem tā laika latgaliešu literatūrā. V. Seile par to saka: „Selicka dzejai audās cauri filozofiski pesimistiskas izjūtas un domas.” Savukārt M. Bukšs uzskatīja, ka T. Selicka valoda ir gleznaina un vienmēr skaidra.

     Latvijas brīvvalsts pirmajos gados T. Selickis rakstīja arī žurnālā „Zīdūns”, vēlāk darbojās žurnālā „Dzimtenes Skaņas” un „Sējējs”.

     Literāro darbību T. Selickis pārtrauca agri, bet mira 60 gadu vecumā pēc tuberkulozes pārciešanas.

Izmantotā literatūra

·          Bērzgales novads. - Rēzekne: Latgales Kultūras centra izdevniecība, 2006. - 240 lpp.