Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv

2025. gadā aprit 190 gadi, kopš dzimis Krišjānis Barons – folklorists, rakstnieks, publicists un viens no ievērojamākajiem jaunlatviešu kustības darbiniekiem. 

Krišjānis Barons dzimis 1835. gada 31. oktobrī Strutelē muižas vagara ģimenē. Mācījies Dobelē un Dundagas Kubeles pagastskolā, vēlāk – Ventspils elementārskolā un apriņķa skolā. 1855. gadā beidzis Jelgavas ģimnāziju, bet no 1856. līdz 1860. gadam studējis matemātiku un astronomiju Tērbatas universitātē.

No 1862. līdz 1865. gadam Barons bija laikraksta “Pēterburgas Avīzes” līdzstrādnieks un faktiskais redaktors. Laikā no 1867. līdz 1893. gadam viņš strādāja par skolotāju Voroņežas guberņā un Maskavā.

1859. gadā, būdams 24 gadus vecs, Barons devās kājām no studiju vietas Tērbatā līdz dzimtajām mājām Dundagā – aptuveni 1040 kilometru garā ceļā. Šī gājiena laikā viņš aicināja cilvēkus vākt un pierakstīt tautasdziesmas. 1878. gadā Barons no Friča Brīvzemnieka pārņēma latviešu tautasdziesmu vākšanas un kārtošanas darbu, ko turpināja pēc atgriešanās Rīgā 1893. gadā un līdz pat mūža beigām (miris 1923. gada 8. martā).

Krišjānis Barons bija pirmais latviešu autors, kas sarakstīja Baltijas ģeogrāfijas grāmatu (“Mūsu tēvzemes aprakstīšana”) un pirmo apcerējumu par darvinismu latviešu valodā (“Mūžīgs kara lauks”). Viņš rakstīja arī stāstus un dzeju, kā arī publicēja aptuveni simt populārzinātnisku rakstu par dabaszinātni un izglītības jautājumiem.

Viņa mūža darbs folkloristikā ir akadēmiskais tautasdziesmu krājums “Latvju dainas” (1–6, 1894–1915) ar 217 996 dziesmām un plašu ievadu. Darbs veidots kā vienota sistēma, kuras pamatā ir cilvēka mūža ritējums, darbs un sadzīves attiecības. Pēc tam iznāca arī “Latvju dainu izlase” (1–4, 1920–1923).

Līdz 8. novembrim Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā, 2. stāvā, apskatāma tematiska izstāde “Dainu gars”, kurā apkopotas grāmatas par Krišjāņa Barona dzīvi, darbu, tautasdziesmu pētniecību un folkloru.

Laipni gaidīti!