Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv
No 2024. gada 5. līdz 30. janvārim Rēzeknes Centrālās bibliotēkas (RCB) abonementā (2. stāvā) skatāma Aloiza Savicka foto izstāde „Mirkļa pieskāriens”.
Fotogrāfs un kinooperators Aloizs Savickis dzīvo gleznainā vietā Sēlpilī, netālu no Daugavas un izbauda pelnītu atpūtu. Tomēr fotografēt nav pārstājis. Aloizs redz skaistumu ikvienā sniega pārslā, katrā kustībā dabā un cilvēkos.
Bet kā viss sākās? Pavisam vienkārši – māsai uzdāvināja fotoaparātu “Smena”, bet viņai tas īpaši neinteresēja. Dārgajai dāvanai vieta atradās skapī. Turpretī Aloizam šī melnā kastīte ļoti interesēja: viņš iztēlojās sevi kā fotogrāfu un klikšķināja fotoaparāta podziņu, neiedomājoties, ka vajadzīga arī filmiņa. Tad mēģināja pats ielikt filmiņu, protams, to izgaismodams. Tad, redzot Aloiza vēlmi fotografēt, palīdzot un praktiski parādot, skolotājs Valdis Sakars ierādīja fotografēšanas un filmēšanas noslēpumus. Jau no 1961. gada Aloizs piedalījās skolas foto izstādēs un, mācoties Jēkabpils 3. vidusskolas 4. klasē, ieguva otro vietu par skolasbiedrenes – teicamnieces fotogrāfiju.
Aloizs atceras: „Tas notika, kad apmeklēju Jēkabpils kino un foto pulciņu, ko vadīja skolotājs Valdis Sakars. Skolotājs iesākumā fotoaparātā visu noregulēja un tad deva audzēknim nospiest pogu. Pēc tam sacīja: “Re, cik skaista bilde tev iznākusi!” Tas radīja interesi arī pašam mēģināt visu aparātā saregulēt tā, lai tikpat labi iznāktu.” Tā fotografēšana izveidojās par nopietnu hobiju vairāk nekā piecdesmit gadu garumā.
Ilgus gadus Aloiza hobijs bija arī viņa darbs, strādājot par video operatoru reģionālajās televīzijās: Latgales TV un Viesītes (Sēlijas novada TV). Aloizs nepārtraukti piedalās fotoizstādēs Ogres fotoklubā, kurā viņš darbojās daudzus gadus, Jēkabpilī un citās Latvijas pilsētās. Pēdējā laikā ciešāka sadarbība radusies ar reģiona fotogrāfiem, veidojot kopīgus plenērus, daloties pieredzē, izvērtējot paveikto.
Aloiza Savicka pūrā ir arī 14 filmas par Jēkabpili, kuras glabājas Jēkabpils Vēstures muzejā. Dažas filmas ir guvušas īpašu atzinību. Sešdesmitajos gados Maskavā Tautas sasniegumu izstādē par filmu “Pie Laukezera” viņš saņēma sudraba medaļu, par filmu “Dziesmai šodien liela diena” (filma par 1965. gada pēdējiem Dziesmu svētkiem Staburagā) ieguva Rīgas kinostudijas nomināciju “Labākais kino operators” amatieru krāsaino filmu grupā.
Darbi ir publicēti foto albumā “Latgale fotogrāfijās” un grāmatā “Atslēgas. Gadsimta vēstures atradumi”. Aloizs par sevi saka: “Pēc dabas esmu romantiķis un sapņotājs. Vistuvākie ir dabas skati un portreti. Esmu viens no fotogrāfiem, kas bildes taisa pats.”
Laipni gaidām bibliotēkā!
