Mārai Zālītei – jubileja
Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonementā no 2022. gada 1. līdz 19. februārim apskatāma grāmatu izstāde „Tik un tā piena ceļš”, kura veltīta Māras Zālītes dzīves jubilejai.
Māra Zālīte, latviešu dzejniece un dramaturģe, kā arī sabiedriskā darbiniece, dzimusi izsūtīto ģimenē. 1956. gadā atgriezās Latvijā un bērnību pavadīja Slampes Kalna Ķivuļos. 1970. gadā beigusi Murjāņu sporta internātskolu. 1975. gadā absolvējusi Latvijas Universitātes (toreizējās Latvijas Valsts universitātes – LVU) Filoloģijas fakultāti. Strādājusi par Latvijas Rakstnieku savienības tehnisko sekretāri un referenti, Jauno literātu studijas vadītāju, žurnāla “Liesma” dzejas konsultanti (no 1974. līdz 1989. gadam) un izdevniecības “Karogs” un žurnāla “Karogs” galveno redaktori (no 1989. līdz 2000. gadam), 2000. gadā kļuva par Latvijas Autoru apvienības prezidenti. Ir Nacionālās bibliotēkas Uzticības padomes locekle, KM Autortiesību konsultatīvās padomes locekle, KM Nacionālās kultūras padomes locekle, ZA goda locekle, Triju Zvaigžņu ordeņa domes locekle kopš 1999. gada, Valsts valodas komisijas priekšsēdētāja no 2002. līdz 2004. gadam. Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni, Barikāžu piemiņas medaļu, saņēmusi vairākas literārās prēmijas.
Pirmā publikācija – dzejolis “Balāde” žurnāla “Karogs” 1972. gada 1. numurā. Dzejoļu krājumos “Vakar zaļajā zālē” un “Rīt varbūt” atklāts 20. gs. 70. gadu jaunatnes koptēls ar tai raksturīgo dzīvesveidu un problemātiku. Tautas likteņtēma vismonolītāk skan krājumā “Debesis, debesis”. 80. gados Māra Zālīte pievērsās dramaturģijai.
Dzejniece sarakstījusi libretu Zigmāra Liepiņa rokoperai “Lāčplēsis” (teātrī 1988., bet grāmatā 1991. gadā). Tēmas traktējums te atšķirīgs no tradicionālā – Andreja Pumpura un Jāņa Raiņa dotā. Sadarbība ar teātri Mārai Zālītei īpaši auglīga ir kopš 90. gadiem. Sarakstīti vairāki mūzikli un rokoperas. Dramatiskie darbi un libreti apkopoti grāmatās “Divas dramatiskas poēmas” un “Sauciet to par teātri”. Zālītes runas un raksti izdoti krājumos “Brīvības tēla pakājē” un “Kas ticībā sēts”.
2013. gadā tika izdota Mārās Zālītes autobiogrāfiskā bērnības atmiņu grāmata “Pieci pirksti”, kurā autore tēlo atgriešanos kopā ar ģimeni mājās no Sibīrijas 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē un dzīvi Latvijā 50.–60. gadu mijā. Romāns ieguvis ne tikai plašu lasītāju, bet arī profesionāļu atzinību. Māra Zālīte saņēmusi gan Lielo lasītāju balvu, gan Latvijas literatūras gada balvu. 2015. gadā izdevniecība “Mansards” laida klajā dzejas krājumu “Dziesmu rakstā”, kas apkopo rakstnieces dzejoļus, kas komponēti muzikālajām izrādēm “Meža gulbji”, “Kaupēn, mans mīļais”, “Indriķa hronika”, “Putnu opera”, “Tobāgo!”, “Priekules Ikars”, “Sfinksa”, “Eža kažociņš “ u. c.
2018. gadā lasītāji saņēma sen gaidīto romāna “Pieci pirksti” otro grāmatu “Paradīzes putni”. Romāna darbība risinās pagājušā gadsimta 60. gadu sākumā, kad galvenā varone Laura ir 10 gadus veca un viņai ir jāsaskaras ar visām padomju dzīves izpausmēm – uzņemšanu pionieros, politinformāciju, darbu kolhoza brigādē un citām. Ļoti iedarbīgs ir romāna paņēmiens skatīt vienu no smagākajiem mūsu vēstures posmiem bērna acīm. Laura aug un veidojas, saskaras ar labām un sliktām lietām, un kaut kur teju visu laiku fonā ir arī no vecākiem un vecvecākiem mantotā bagāža, saistīta ar skaudro Sibīrijas pieredzi. Māra Zālīte par savu desmitgadīgo varoni saka: “Laurai patīk izjust taisnības uzvaru.” Arī pašai rakstniecei tas patīk!
