Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv

     2022. gada 26. janvārī apritēs 110. gadskārta, kopš dzimis grāmatizdevējs un rakstnieks Vladislavs Locis. Līdz 31. janvārim Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā apskatāma jubilāram veltīta izstāde.

     V. Locis visu savu mūžu pašaizliedzīgi veltīja latgaliešu grāmatniecībai un latgaliešu lietai kopumā, viņa ieguldījums latgaliski rakstītā vārda saglabāšanā ir nenovērtējams.

     Pirmās literāta iemaņas V. Locis ieguva, mācoties Aglonas ģimnāzijā, kur darbojās gan skolas žurnālā, gan literārajā pulciņā. 1931. gadā latgaliešu preses izdevumos parādījās viņa pirmie stāsti un tēlojumi.

     Latgales Tautas universitātē viņš studēja žurnālistiku un tautsaimniecību, dienēja Latvijas armijā Ludzas 3. ložmetēju rotā, kas ietilpa Rēzeknes 9. kājnieku pulkā.

     1939. gadā pēc izdevējdarbības atļaujas iegūšanas V. Locis  pilnībā nodevās latgaliešu literatūras izdošanai. Līdz 1944. gada rudenim J. Cibuļska (vēlāk – V. Loča) izdevniecībā Daugavpilī tika izdotas 30 grāmatas, 6 „Tāvu zemes kalandara” un 6 literārā rakstu krājuma „Olūts” numuri, avīze „Latgolas Bolss”.

     1944. gadā V. Locis devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur aktīvi turpināja izdevējdarbību. Klajā nāca 125 grāmatas, 1947. gadā krājums „Olūts”, avīze „Latgola”. 1955. gadā V. Loča izdevniecība pārtapa par p. s. „Latgaļu izdevniecība”, atsākās laikraksta „Latgolas Bolss” izdošana. Vācijā tika izdots arī žurnāls „Dzeive”, „Tāvu zemes kalendars”, zinātnisko rakstu krājums „Acta Latgalica”.

     V. Locis ir Andriva Jūrdža fonda un arī citu latgaliešu sabiedrisko organizāciju dibinātājs.

     Aizsaulē V. Locis devās 1984. gada 30. decembrī, apbedīts Vesterfrīdhofas kapos (Vācija), 1992. gada 23. novembrī pārapbedīts Dricānu pagasta Pilcenes kapsētā.

     2018. gada 27. aprīlī Rēzeknē, Atbrīvošanas alejā 90, pie Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskolas ēkas tika atklāts mākslinieka Ivo Folkmaņa veidotais piemineklis, kas veltīts Latgaliešu grāmatu izdevēja un sabiedriskā darbinieka Vladislava Loča piemiņai.