Foto no L. Kotas personīgā arhīva
Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonementā līdz 2022. gada 31. janvārim apskatāma grāmatu un žurnālu izstāde „Latviešu un turku kafija”, kura veltīta Laimas Kotas dzīves jubilejai.
Laima Kota (iepriekš Muktupāvela; dzimusi Vucina) ir latviešu rakstniece. Dzimusi Rēzeknē jurista un medmāsas ģimenē. 1978. gadā viņa pabeidza mācības Ogres vidusskolā, 1982. gadā – Rīgas lietišķās mākslas vidusskolas ādas plastikas nodaļu. 1989. gadā neklātienē absolvēja Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Vēstures nodaļu.
Stambulā pašas šūtā mētelī
1983. gadā uzsāka darba gaitas. Strādājusi dažādos amatos, bijusi sanitāre slimnīcā, modele Latvijas Mākslas akadēmijā, arhivāre Latvijas Valsts vēstures arhīvā, sēņu šķirotāja Īrijā. No 1995. līdz 2000. gadam strādāja laikrakstā „Lauku Avīze”, 2002. un 2003. gadā bija žurnāla „Karogs” līdzstrādniece. 20. gadsimta 90. gados rakstniece pārcēlās no Rīgas uz dzīvi Tirzas pagasta Brīvzemniekos, kur nodarbojās ar lauksaimniecību, pēc tam – pārcēlās uz Gulbeni. Kopš 2000. gada nodarbojas vienīgi ar rakstniecību. 2002. gadā rakstniece iestājās Latvijas Rakstnieku savienībā.
Viņas pirmā publikācija bija stāsts „Dzimšanas diena” laikrakstā “Diena” 1993. gada 17. jūlijā. 1993. gadā stāstus publicējusi arī ar pseidonīmu Felikss Baranovskis. Laimas stāsti regulāri tikuši publicēti periodikā. Rakstījusi arī lugas. Saņēmusi 2002. gada Literatūras gada balvu prozas kategorijā par darbu „Šampinjonu derība”, godalgu īslugu konkursā „Klucis” (arī 2002. gadā) un žurnāla „Karogs” un R. Gerkena konkursa godalgu par trilleri „Cilpa” 2003. gadā.
Laimai, tad vēl Muktupāvelai, par biogrāfisko grāmatu „Brālibrāli” 2009. gadā tika piešķirta Eduarda Veidenbauma literārā prēmija. Grāmatā stāstīts par kordiriģentiem brāļiem Kokariem.
2005. gadā rakstniece izdeva romānu „Mīla. Benjamiņa”, kurā autore iemiesojusies Latvijas pirmās brīvvalsts miljonāres Emīlijas Benjamiņas tēlā. Romāna pamatā ir Laimas dziļa un pamatīga arhīva dokumentu un citu materiālu izpēte. Grāmatā tiek atklāta gan Emīlijas intīmā, gan ārēji spožā pasaule, ar aizraujošu un atklātu vēstījumu. 2007. gadā autore izdot stāstu krājumu „Totēmi”.
2011. gada 8. oktobrī Laima apprecējās ar turku rakstnieku un kultūras darbinieku Ahmetu Kotu un pārcēlās dzīvot uz Stambulu. 2012. gadā tika izdota viņas grāmata „Mana turku kafija”, kuras mērķis – iepazīstināt latviešu lasītāju ar Turciju, cenšoties skaidrot turku dzīvesveidu un lauzt stereotipus, kas šķietami iesakņojušies Latvijas sabiedrībā.
2016. gada sākumā klajā nāca Laimas romāns „Mierielas vilkme”. Impulsu grāmatai rakstniece guva no kāda ļoti spilgta sapņa, un aptuveni pusgada laikā darbs bijis gatavs. Romāna darbība norit galvenokārt Miera ielā Rīgā, kur šodienas notikumi savijas ar vēsturi un bagātīgu fantāzijas lidojumu. Kopumā grāmata ir dzīvespriecīgs un dzirkstošs stāsts par Latviju un latviešiem.
2016. gada decembrī sērijā „Mēs. Latvija, XX gadsimts” tika izdots rakstnieces romāns „Istaba”, kas ļauj ielūkoties Latvijas ļaužu dzīvē pirms trim gadu desmitiem, kad arvien lielākās saimnieciskās grūtībās nonākusī padomju valsts vara pēkšņi kļuva labvēlīga cilvēciskai vēlmei dzīvot pārticīgāk un izsludināja “perestroiku”. Rakstniece savā daiļradē galveno vērību pievērš vienkāršajiem cilvēkiem, viņu dzīvei un likteņiem, kuros autore cenšas nošķirt būtisko no maznozīmīgā.
2021. g. 6. augustā pēc pasākuma ar Rēzeknes Centrālās bibliotēkas direktores vietnieci Zigrīdu Gorsvāni
2021. gada 6. augustā Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītā projekta „Ar rakstnieku – aci pret aci” pasākumu cikla ietvaros Laima Kota viesojās Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā. Rakstniece pastāstīja, kā top viņas grāmatas, un plašāk iepazīstināja ar savu jaunāko Anšlavam Eglītim veltīto romānu „Cilvēks ar zilo putnu”, kas ir iznācis 2020. gadā sērijā par rakstniekiem „Es esmu…”.
Laimas Kotas darbi mūsu bibliotēkās
