Ārstniecības augi. Vasara – ražīgākais drogu vākšanas laiks

Detaļas
Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv

    No jūnija līdz augustam, kad dabā viss tiecas pēc saules, plaukst, zaļo, zied un aug, ir aktīvākais ārstniecības augu vākšanas laiks. Šobrīd Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā ir apskatāma izstāde „Trejdeviņas zālītes”, kurā apkopoti materiāli par ārstniecības augu vākšanu, pareizu uzglabāšanu un pielietojumu.

 

Vākšana

     Visus augus nevar vākt vienā laikā. Katra auga labums ir jāmeklē gan dažādos laika periodos, gan atšķirīgās auga daļās – saknēs, lapās, ziedos, lakstos vai augļos.

 

     Pavasaris ir piemērots laiks, lai meklētu dažādu koku pumpurus un augu saknes. Pumpurus jāvāc, kad tie ir piebrieduši, bet nav vēl izplaukuši. Tieši šajā laikā pumpuros ir spēks! Savukārt saknes vēlāk savu labumu atdod auga virszemes daļai.

 

     Jūnijā jāvāc izaugušās, bet vēl ne pāraugušās lapas, lakstu drogas un ziedi, kuri ir uzziedējuši. Jo agrāks pavasaris un vasara, jo vairāk augu šajā laikā jau zied.

 

     Jūlijs galvenokārt ir ziedu drogu laiks, kad jāvāc, piemēram, kliņģerītes, joprojām var vākt lapas (ceļteku, māllēpes, mellenes, piparmētras, puplakša), ziedus (āboliņu, pelašķa, biškrēsliņa, deviņvīruspēka, dzeltenās kaķpēdiņas, kliņģerītes, kumelītes, liepu, baltās panātres, rudzupuķes, vīgriezes). Pats piemērotākais laiks jūlijā ir lakstu drogu sagatavošanai – var ievākt 24 lakstu drogas. Lakstu droga ir auga virszemes daļa. Tā var būt viss augs pilnībā – stublāji, zariņi ar lapām, ziediem un pat augļiem (tīruma un trjkrāsu vijolīte, dumbrāju zaķpēdiņa, žibulītis, matuzāle, mazais mārsils, baltā panātre, ganu plikstiņš, rasaskrēsliņš, rasene, maura retējs, maura sūrene, trūkumzālīte, zemteka), var būt 15-30 cm, retāk līdz 50 cm garas ziedošu augu galotnītes (pelašķis, ārstniecības amoliņš, divšķautņu asinszāle, ancītis, augustiņš, mātrene, raudene, lielā strutene, trejdaivu sunītis, ūdenspipars, blusu sūrene, vērmele, vībotne). Tīruma kosas lakstus vāc, nogriešot vai nopļaujot augus apmēram 5 cm virs zemes.

 

     Augustā jau sāk nogatavoties dažādi augļi, piemēram, pīlādžu un ķimeņu augļi.

    Drogas vajadzētu vākt, kad augs ir sauss (ieteicams augu ziedēšanas sākumfāzē). Augi nebūtu jāvāc rīta rasā, jo pēc tam tos grūti izžāvēt. Nepiemērots laiks ir lietaina diena. Drogā jau ir dabīgais mitrums. Ja tas tiek papildināts vēl no ārpuses, žūšanas laikā augā var notikt neatgriezeniski sabrukšanas procesi, līdz ar to samazinās aktīvo vielu daudzums. Tāpēc vislabāk drogas vākt dienas pirmajā pusē līdz pusdienas laikam. Pēcpusdienā mazinās aktīvo vielu daudzums. Vislabāk drogas vākt viena gada patēriņam, bet precīzu optimālo glabāšanas periodu katram ārstniecības augam atsevišķi arī var noskaidrot. 

 

 

Žāvēšana

     Drogas vasarā labi var izžāvēt istabas temperatūrā, nelietojot mākslīgo siltumu, jo tad parasti ir silts un sauss laiks. Drogas žāvē, līdz 5 cm biezā slānī izklājot uz auduma gabala vai tīra papīra (nevis avīzes!) un dienā reizi apgriežot. Žāvēt var parastos apstākļos, labi vēdināmās telpās, bēniņos, nojumēs vai kaltēs, ievērojot drogas sastāvvielu kompleksam atbilstošu temperatūru. Lakstu žāvēšana, sasienot tos slotiņā, nav visai vēlama, jo tādējādi iespējama situācija, ka vēsā un lietainā laikā slotiņas iekšpusē sākas pelēšanas process. Sapelējušas drogas lietošanai nav derīgas! Pēc trim četrām dienām augi ir sausi. Nevajadzētu žāvēt tiešos saules staros – tas stimulē pigmentu noārdīšanos un vērtīgo sastāvdaļu zudumu.

 

     Izžuvusi droga ir tad, kad stublāji un zariņi viegli, ar knikšķi lūst. Lakstus var sagriezt 2-5 cm garos gabalos, var nobraucīt lapas, ziedus, augļus. Pārkoksnētos stublājus un zariņus tad parasti neizmanto.

 

 

Glabāšana

     Vasarā vākto drogu glabāšanai piemēroti ir stikla trauki un papīra vai drēbes maisiņi. Polietilēna maisiņi gan ir ļoti ērti, jo tiem ir laba caurredzamība, taču negatīvais – tie ir labvēlīga vide kaitēkļu attīstībai. Drogas uzglabā skapītī, kur ir tumšs.  

 

Lakstu drogu pielietojums

     No lakstu drogām visbiežāk gatavo uzlējumus, tie der arī ikdienas tēju sastāva dažādošanai. Lakstu drogas izmanto ēstgribas rosināšanai un gremošanas procesa veicināšanai (vērmele, vībotne, strutene), tām ir urīndzenoša darbība (maura sūrene, vijolītes), pretiekaisuma darbība (pelašķis, asinszāle, rasakrēsliņš, trejdaivu sunītis), nomierinoša darbība (vībotne, raudene, mātere), atkrēpojoša darbība (mazais mārsils, zemteka), kā arī citi farmakoloģiskās darbības virzieni.

 

 

     Izstādē aplūkojama arī apgādā „Nordik” klajā nākusī grāmata „Zaļā aptieka”, kurā atradīsiet noderīgu un daudzveidīgu informāciju par fitopreparātiem (vārds cēlies no grieķu phytos, kas nozīmē ”augs”) veselībai, par skaistumkopšanas iespējam, izmantojot dabas veltes, par augu aromātu ietekmi un lietošanu, par augu izmantošanu pirts procedūrās, par dārza un telpaugu ārstnieciskajām īpašībām u. c.

 

 

Ārstniecības augu ievākšanas kalendārs

 

 

Janvāris: alkšņi (augļkopas). 

Februāris: alkšņi (augļkopas). 

Marts: ālante, helēniju (saknes un sakneņi); alkšņi (augļkopas); bērzs (pumpuri); priede (pumpuri); retējs, meža (sakneņi). 

Aprīlis: ālante, helēniju (saknes un sakneņi); alkšņi (augļkopas); alteja (saknes); baldriāns (saknes un sakneņi); bērzs (pumpuri); brūklene (lapas); kalme (sakneņi); lupstājs (saknes); miltene, mūžzaļā (lapas); ozolpaparde, melnā (sakneņi); ozols (miza); pienene, ārstniecības (saknes); priede (pumpuri); retējs, meža (sakneņi). 

Maijs: alteja (saknes); arnika, kalnu (ziedi); baldriāns (saknes un sakneņi); brūklene (lapas); kapmirte (laksti); maijpuķīte (lapas, laksti, ziedi); mūžzaļā (lapas); nātre (lapas); ozolpaparde, melnā (sakneņi); ozols (miza); panātre, baltā (ziedi); plikstiņš, ganu (laksti); plūškoks, melnais (ziedi); priede (pumpuri); rasaskrēsliņš (laksti); vijolīte, trijkrāsu (laksti); vilkābele, asinssārtā (ziedi). 

Jūnijs: adoniss (laksti); amoliņš (laksti); anīss (augļi); arnika, kalnu (ziedi); asinszāle (laksti); augstiņš (laksti); ceļteka (lapas); deviņvīruspēks (ziedi); Islandes ķērpis (laponis); kaķpēdiņa (ziedi); maijpuķīte (lapas, laksti, ziedi); māllēpe (lapas); mārsils (laksti); mātere, piecdaivu (laksti); nātre (lapas); panātre, baltā (ziedi); pelašķis (laksti); piparmētra (lapas); plikstiņš, ganu (laksti); plūškoks, melnais (ziedi); rasaskrēsliņš (laksti); strutene, lielā (laksti); sunītis (laksti); ūdenspipars (laksti); upene (augļi); vērmele (laksti); vīgrieze (ziedi); vijolīte, trijkrāsu (laksti); vilkābele, asinssārtā (ziedi). 

Jūlijs: adoniss (laksti); amoliņš (laksti); anīss (augļi); asinszāle (laksti); augstiņš (laksti); avene, meža (augļi). biškrēsliņš (ziedi); ceļteka (lapas); deviņvīruspēks (ziedi); Islandes ķērpis (laponis); kaķpēdiņa (ziedi); māllēpe (lapas); mārsils (laksti); mātere, piecdaivu (laksti); melisa (lapas); mellene (augļi); nātre (lapas); panātre, baltā (ziedi); pelašķis (laksti); piparmētra (lapas); plikstiņš, ganu (laksti); puplaksis (lapas); rasaskrēsliņš (laksti); raudene (laksti); retējs, meža (sakneņi); strutene, lielā (laksti); sunītis (laksti); ūdenspipars (laksti); upene (augļi); vērmele (laksti); vīgrieze (ziedi); vijolīte, trijkrāsu (laksti); zaķpēdiņa, dumbrāju (laksti). 

Augusts: ālante, helēniju (saknes un sakneņi); amoliņš (laksti); anīss (augļi); aronija (augļi); asinszāle (laksti); augstiņš (laksti); avene, meža (augļi); baldriāns (saknes un sakneņi); biškrēsliņš (ziedi); blaktene (saknes); ceļteka (lapas); deviņvīruspēks (ziedi); ieva (augļi); Islandes ķērpis (laponis); kaķpēdiņa (ziedi); lupstājs (saknes); mārsils (laksti); mātere, piecdaivu (laksti); melisa (lapas); mellene (augļi); miltene, mūžzaļā (lapas); panātre, baltā (ziedi); pelašķis (laksti); peonija, neparastā (saknes un sakneņi); pīlādzis (augļi); piparmētra (lapas); plikstiņš, ganu (laksti); puplaksis (lapas); rasaskrēsliņš (laksti); raudene (laksti); retējs, meža (sakneņi); rozes (augļi); strutene, lielā (laksti); ūdenspipars (laksti); vaivariņš, purva (laksti); vērmele (laksti); zaķpēdiņa, dumbrāju (laksti). 

Septembris: ālante, helēniju (saknes un sakneņi); alteja (saknes); aronija (augļi); baldriāns (saknes un sakneņi); blaktene (saknes); brūklene (lapas); ceļteka (lapas); ieva (augļi); kalme (sakneņi); lupstājs (saknes); miltene, mūžzaļā (lapas); ozolpaparde, melnā (sakneņi); pabērzs (augļi); peonija, neparastā (saknes un sakneņi); pienene, ārstniecības (saknes); pīlādzis (augļi); raudene (laksti); retējs, meža (sakneņi); rozes (augļi); skābene, blīvā (saknes); vaivariņš, purva (laksti); vilkābele, asinssārtā (augļi); zirgkastanis (augļi). 

Oktobris: ālante, helēniju (saknes un sakneņi); alkšņi (augļkopas); alteja (saknes); baldriāns (saknes un sakneņi); blaktene (saknes); brūklene (lapas); ieva (augļi); kalme (sakneņi); ozolpaparde, melnā (sakneņi); pabērzs (augļi); kadiķis (augļi); peonija, neparastā (saknes un sakneņi); pienene, ārstniecības (saknes); pīlādzis (augļi); rozes (augļi); skābene, blīvā (saknes); vilkābele, asinssārtā (augļi); zirgkastanis (augļi). 

Novembris: alkšņi (augļkopas); miltene, mūžzaļā (lapas); kadiķis (augļi); skābene, blīvā (saknes). 

Decembris: alkšņi (augļkopas). 

 

Informācija sagatavota,
izmantojot žurnāla „Veselība” publikācijas un grāmatu „Zaļā aptieka” (Nordik, 2002)

 

Noderīgas saites: