{source}
<script type="text/javascript">
function DraugiemSay( title, url, titlePrefix ){
window.open(
'http://www.draugiem.lv/say/ext/add.php?title=' + encodeURIComponent( title ) +
'&link=' + encodeURIComponent( url ) +
( titlePrefix ? '&titlePrefix=' + encodeURIComponent( titlePrefix ) : '' ),
'',
'location=1,status=1,scrollbars=0,resizable=0,width=530,height=400'
);
return false;
}
</script>
<a href="#" mce_href="#" onclick="DraugiemSay('Leons Tomašickis – mūsu novada jubilārs',
'http://www.rezeknesbiblioteka.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=225:leons-tomasickis-musu-novada-jubilars&catid=163:par-izstadem-cb&Itemid=104', 'Rezeknesbiblioteka.lv');">
<img src="../images/dr.gif" mce_src="../images/dr.gif" border="0" /><font color="#666666" size="2"><u>Pasaki draugiem</u></font></a>
{/source}
 |
22. jūnijā L. Tomašickim apritētu 105. dzimšanas diena, un šobrīd Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā apskatāma jubilāram veltīta izstāde. |
Ieskats L. Tomašicka biogrāfijā
Leons Tomašickis ir ievērojams tēlnieks un pedagogs. Viņa mūža nozīmīgākais radošais veikums veltīts dzimtajai Latgalei – L. Tomašickis ir Latgales atbrīvošanas pieminekļa „Vienoti Latvijai” (tautā saukts „Latgales Māra”) idejas autors un ir arī veidojis Dievmātes statuju Ludzā. Jaunībā zaudējis labo roku, tāpēc vairāk pievērsies nelielām tēlniecības formām – medaļām, sadzīves žanra galda skulptūrām, ievērojamu cilvēku portretējumiem, bareljefiem. Darbojies arī eļļas glezniecībā, ogles zīmējumos attēlojis māksliniekus un aktierus. Visos žanros pieturējies reālistiskai tēla atklāsmei mākslā, sekojot akadēmiskajām tradīcijām. Darbos liela nozīme noskaņai, cilvēka vai tēla raksturīgāko iezīmju tvērumam un emocionālajam lādiņam.
Ievērojamais tēlnieks ir dzimis 1904. gada 22. jūnijā Ludzā, dzelzceļa strādnieka ģimenē. Bērnību pavadījis Ludzā, turpat mācījies ģimnāzijā. Pirmo ievirzi mākslā un izpratni par zīmēšanu un veidošanu guvis no ģimnāzijas skolotāja A. Gūdeļa-Gudļevska, kurš arī viņu mudinājis mācīties Latvijas Mākslas akadēmijā.
1926. gadā viņš tika uzņemts akadēmijā un jau pirmajā studiju gadā kļuva par profesora K. Rončevska Tēlniecības meistardarbnīcas studentu. Augstskolu pabeidza ar diplomdarbu „Latgale” 1935. gadā un kļuva par profesionālu mākslinieku. Kopā ar V. Kalvānu sarīkoja vairākas izstādes gan Ludzā, gan citās pilsētās.
1929. gadā uzsāka darbu pie Ludzas Dievmātes statujas, kuru atklāja 1934. gadā. Vēl students būdams, vairāk nekā divdesmit dalībnieku konkurencē ieguvis pirmo godalgu Latgales atbrīvošanas pieminekļa „Latgales Māra” projektu konkursā Rēzeknē 1934. gada 13. oktobrī. Pēc L. Tomašicka idejiskā risinājuma vēlāk šo pieminekli veidoja tēlnieks K. Jansons. Studiju pēdējos gados pārgāja uz J. R. Tilberga Figurālās glezniecības meistardarbnīcu. Latvijas Mākslas akadēmiju pabeidza 1935. gadā ar diplomdarba gleznu „Latgalē”. Daiļrades sākuma gados tematiski tuvi viņam ir portreti, sadzīves tēmas, aktieru radošā darba atainojums. 20. gs. 30. gados aktīvi iekļāvās Latgales mākslinieku kopas darbībā Rēzeknē, rīkojot izstādes kopā ar V. Kalvānu, A. Egli, F. Varslavānu u. c. Mākslinieks ir veidojis medaļas kultūras darbiniekiem, veselu ciklu aktieru skatuvisko portretu skulptūru (L. Bāra, J. Jurovska, L. Bērziņas, V. Silinieka, J. Klētnieka, L. Freimanes, A. Klints, A. Ezeriņa).
Pēc mācībām akadēmijā uzsāka darbu Aglonas ģimnāzijā, kur mācījis zīmēšanu līdz 1947. gadam. No 1947. līdz 1953. gadam bijis Daugavpils daiļamatniecības skolas (Saules skola) pedagogs, bet no 1953. gada strādājis Rīgas Lietišķās mākslas skolā, turpinot darbu jau būdams pensijā.
No 1950. gada līdz pat 80. gadu vidum piedalījies izstādēs Latvijā un Krievijā. 1956. gadā uzņemts Latvijas Mākslinieku Savienībā. Tēlniecības darbi daudzkārt ir atzīmēti ar godalgām dažādos mākslinieciskajos konkursos.
Neilgi pirms nāves 1996. gada 22. janvārī L. Tomašickim tika piešķirts Latvijas valsts augstākais apbalvojums – Triju Zvaigžņu ordenis.
Tēlnieks miris 1996. gada 27. februārī, apbedīts Rīgā, Lāčupes kapos.
