Pasaule ir laba, Ka neaizmet mūs Kā nokritušas zvaigznes, Bet nokrītot atļauj Pacelt pret zvaigznēm  Bērnus.              (D. Avotiņa.)

     Šogad aprit 20 gadi, kopš ANO ģenerālajā asamblejā pieņēma Bērnu tiesību konvenciju (Convention on the Rights of the Child), kuras iniciatore bija Polija. Bērnu tiesību konvencija ir visplašāk akceptētais starptautiskais cilvēktiesību līgums vēsturē. Taču par spīti bērnu labā veiktajiem pasākumiem, kas ietver jaunu likumu izveidi daudzās pasaules valstīs, miljonos gadījumu bērnu tiesības tiek aizmirstas vai ignorētas.

     Arī Latvija 1992. gadā pievienojās starptautiskajai ANO konvencijai par bērna tiesībām. Lielākā daļa bērnu tiesību pārkāpumu varbūt pat nav apzināti, bet vairāk ir sociālas dabas, jo daudzi vecāki, bezdarba problēmu nomākti, vairs nespēj nodrošināt savus bērnus ar nepieciešamo. Liels skaits ir tādu bērnu, kas spiesti dzīvot bērnunamos vai patversmēs, jo viņu vecākiem pārtraukta vai atņemta vecāku vara, vai arī bērnu, no kuriem mātes ir atteikušās un pametušas. Bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem valsts nodrošina ārpusģimenes aprūpi.

     Pašlaik Latvijā ir triju dažādu veidu bērnu aprūpes un audzināšanas iestādes, kas sniedz bērniem sociālo aprūpi atkarībā no viņu vecuma un veselības stāvokļa. Tie ir bērnu bāreņu aprūpes centri, specializētie bērnu aprūpes centri, kā arī bērnunamu patversmes. Bērnu skaits sociālās aprūpes iestādēs 2007. gadā bija šāds: bērnu bāreņu sociālās aprūpes centros – 491; bērnunamu patversmēs – 1578; specializētajos bērnu sociālās aprūpes centros – 231.

     Latvijā darbojas arī ģimenes bērnunami, nevalstisko organizāciju bērnunami, audžu ģimenes un aizbildņi. Latvijas Republikas Civillikums paredz iespēju bērnus adoptēt, tādējādi bērniem, kuri ir palikuši bez vecākiem, dodot iespēju saņemt pilnvērtīgu aprūpi un tiesisko aizstāvību.

     Latvijā darbojas arīdzan SOS Bērnu ciematu asociācija, kura ir sociāla labdarības organizācija, kas nodrošina ilgtermiņa ģimenes modeļa aprūpi bez vecāku gādības palikušiem bērniem un īsteno ģimeņu stiprināšanas projektus. Latvijā organizācija darbojas kopš 1997. gada, kopumā tā savu misiju pilda 132 pasaules valstīs. 473 SOS bērnu ciemati un 383 SOS jauniešu mājas ir dzīvesvieta vairāk nekā 60 000 bērniem un jauniešiem no visas pasaules. SOS Bērnu ciematu asociāciju 1949. gadā Austrijā nodibināja medicīnas students Hermans Gmainers. Laužot tradicionālās bāreņu aprūpes metodes, H. Gmainers īstenoja ģimenes modeli, pirmo SOS bērnu ciematu, kura koncepcija ir „māte – brāļi un māsas – ciemats”. Latvijā SOS Bērnu ciematu asociācija ir izveidota ar cerību, ka tā uzņemsies atbildību par Latvijas bāreņu turpmākās dzīves kvalitatīvu nodrošināšanu. Augšana ģimeniskā vidē ir pati piemērotākā bērnam, tāpēc organizācija rūpējas par bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības, radot tiem mājas un ģimeni SOS bērnu ciematā. Kā ir teicis H. Gmainers, „esam sapratuši, ka pašreizējai bērnu paaudzei jādod iespēja izaugt laimīgiem, ja gribam, lai viņi spētu nodrošināt mums visiem pilnvērtīgu nākotni”.

     Aicinām visus interesentus apskatīt Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā sagatavoto izstādi „Bērns citu aprūpē”!  

Noderīgas saites:

• Cilvēktiesības Latvijā – www.humanrights.lv
• Tiesībsarga birojs – www.tiesibsargs.lv
• SOS Bērnu ciemati Latvijā – www.sosbernuciemati.lv
• LR Labklājības ministrija – www.lm.gov.lv
• LR Bērnu, Ģimenes un Sabiedrības integrācijas lietu ministrija – www.bm.gov.lv
• Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija – www.bti.gov.lv