Šodien ikvienam no mums ir iespēja nobaudīt dažādu pasaules tautu virtuvju ēdienus, jo tos bagātīgi piedāvā gan pašmāju kafejnīcas un restorāni, gan lielveikalu plaukti, arī ārzemju ceļojumu neatņemama sastāvdaļa ir vietējo ēdienu iepazīšana un nobaudīšana.

     Daudzi ir iecienījuši un labprāt bauda kaut ko no itāļu virtuves – picas, pastas (makaronus), risotto, tiramisu, un 17. janvāris tiek atzīmēts kā itāļu virtuves diena. Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā līdz 23. janvārim iespējams aplūkot izstādi, kuras materiāli iepazīstinās ar itāļu virtuvi un, iespējams, rosinās pagaršot kaut ko jaunu vai arī mudinās izmēģināt pagatavot sev un saviem draugiem kaut ko „itāļu gaumē”.

     Itāliešu virtuve un ēšanas kultūra ir neatņemama itāļu tautas kultūras sastāvdaļa. Lai arī Itālija teritorijas ziņā ir vidēja izmēra valsts, tā pārsteidz ar savu dažādību it visā, tostarp arī virtuvē. Liela daļa itāliešu dzīves paiet, audzējot, pērkot, gatavojot un, galvenais, patērējot labu ēdienu. Ēšana Itālijā ir kulta lieta, itālis ir gatavs braukt pat uz 100 km attālu restorānu, ja vien zina, ka tur varēs nobaudīt neatkārtojamu maltīti.

     Cik vien iespējams, ēdienreizes itāļi ietur kopā ar ģimeni vai draugiem. Arī vārds „kompānija” ir cēlies no itāļu valodas: con (ar) – maize, compagno – draugs, tātad cilvēks, ar kuru dalies maizes riecienā.

     Itāļi netaupa pūles, lai sarīkotu maltīti draugu lokā. Pusdienas sākas ar antipasti, t. i., priekšēdienu (tiem jābūt vismaz pieciem), tad seko il primo – pirmais ēdiens, kas sastāv no zupas vai makaronu izstrādājumiem, tālāk il secondo – otrais ēdiens (parasti gaļa vai zivis ar dārzeņiem), tad nāk siers un saldēdiens (il dolce). Neatņemama sastāvdaļa pie maltītes ir vīns. Sarunas pie garšīga ēdiena var ieilgt pat vairāku stundu garumā.

     Lai arī Itālijā ir attīstīta rūpniecība, tā joprojām ir un paliek agrāra valsts, kura ar gadsimtiem pārbaudītām metodēm audzē un pārstrādā dažādus pārtikas produktus.

     Jāpiebilst, ka Itālijas virtuves pamatā ir ne tikai kvalitatīvie produkti, bet arī pašu itāļu lieliskā prasme gatavot ēdienu. To viņi iemācās bērnībā mājās un visu dzīvi savu meistarību labprāt pilnveido un attīsta. Dažādos Itālijas reģionos ir atšķirīgas ēšanas tradīcijas un iecienītākie produkti, taču ir arī kas kopīgs – ēšana it visiem itāļiem ir dzīvesprieks!

     Kaut arī itāļi dievina visu amerikānisko, ēšanas ziņā viņi ir palikuši uzticīgi savai nacionālajai virtuvei, un Itālija ir vienīgā valsts, kurā McDonalds stratēģija ir cietusi pilnīgu sakāvi.