Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv
2026. gada 1. augustā Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonementa krājums tiks papildināts ar vairākām jaunām grāmatām. Ieskatīsimies daļā no jaunumiem.
Janīnas Kursītes pētījums „Medus un etiķis” piedāvā pirmo fundamentālo ieskatu latviešu humoristiski satīriskajā dzejā no 19. gadsimta līdz mūsdienām, kas izgaismo latviešu humoristiski satīriskās dzejas attīstību vairāk nekā 150 gadu garumā. Grāmata parāda, ka humors un satīra nav tikai izklaide, bet svarīgs sabiedrības pašizpausmes, pašironijas un izdzīvošanas rīks grūtos laikos. Darbu veido divas daļas: teorētiskais izvērtējums par žanriem un satīras periodiku, kā arī plaša antoloģija ar 79 dzejnieku darbiem un komentāriem.
Māra Lindes grāmata „Tas bija tikai vējš…” ir filozofisks un emocionāls skatījums uz cilvēces, baltu tautu un latviešu evolūciju no pirmsākumiem līdz mūsdienām. Apvienojot vēsturi, zinātni, mitoloģiju, ģenētiku un folkloru, autors pēta mūsu saknes un izdzīvošanas spēku cauri kara un pārmaiņu vētru laikiem. Darbs uzsver, ka tautas pastāvēšanas un identitātes atslēga slēpjas valodas, atmiņas un garīgā mantojuma saglabāšanā.
Ērika Hānberga „Susuriņš” ir asprātīgs un pašironisks prozas miniatūru un atmiņu stāstu krājums par paša autora un viņa līdzgaitnieku piedzīvotajiem kurioziem un amizantajiem atgadījumiem. Nelielajā grāmatā apkopoti gan paša Ērika Hānberga, gan citu autoru garadarbi par viņu. Šī vieglā, bet trāpīgā stilā uzrakstītā grāmata atklāj laikmeta izjūtu un kalpo kā smalka lasāmviela mundram prātam.
Uztura psiholoģes Kornēlijas Fīhtlas ceļvedis emocionālās ēšanas izpratnē „Apēstās emocijas” atklāj pārēšanās cēloņus, palīdz pārvarēt vainas izjūtu un māca veidot veselīgas, brīvas un apzinātas attiecības ar ēdienu. Balstoties savā pieredzē un zināšanās, viņa parāda, kādēļ psiholoģiskais un fiziskais izsalkums nav viens un tas pats, kliedē maldīgo uzskatu, ka mums jāturas pretī kārei pēc saldumiem vai trekna ēdiena.
Populārā YouTube kanāla How to ADHD autores Džesikas Makeibas grāmata „Kā sadzīvot ar UDHS” māca nevis mēģināt „salabot” savas smadzenes, bet gan iemācīties ar tām sadarboties. Grāmatā ir iekļauti citāti, informatīvas piezīmes sānu joslā un lasīšanas saīsnes, kas pielāgotas neiroatšķirīgiem lasītājiem. Tā palīdzēs atpazīt stiprās puses un izaicinājumus, tikt galā ar „sliktajām smadzeņu dienām” un šajā procesā kļūt iejūtīgākam pret sevi.
Roberta T. Kijosaki grāmata „Bagātā tēva bagātais un atjautīgais dēls” paredzēta vecākiem un pedagogiem, kuri apzinās, ka skolas izglītība nesagatavo bērnus reālajai dzīvei un neiemāca finanšu pratību. Grāmatas mērķis ir palīdzēt ģimenē ieaudzināt bērniem pareizu attieksmi pret naudu, veicināt uzņēmējspējas un iemācīt domāt ilgtermiņā jau no agras bērnības. Autors uzskata, ka vērtīgākais mantojums bērnam nav nauda bankas kontā, bet gan prasme pieņemt gudrus finanšu lēmumus visa mūža garumā.
Saimona Skviba grāmata „Kāds ir tavs sapnis?” aicina pārtraukt aklu sekošanu sabiedrības standartiem un atklāt savu patieso aizraušanos. Pārvarējis ceļu no bezpajumtnieka pusaudža gados līdz daudzu miljonu vērta biznesa īpašniekam, Skvibs tagad iedvesmo jaunos uzņēmējus un palīdz cilvēkiem pārvarēt šķēršļus, lai izveidotu piepildītu dzīvi bez nožēlas.
Amerikāņu franciskāņu priestera Ričarda Rora darbs „Lietu asaras” piedāvā līdzcietības un cerības modeli varmācības, polarizācijas un netaisnības pilnajā mūsdienu pasaulē. Balstoties jūdu praviešu viedumā un personīgajā pieredzē, autors aicina savienot iedziļināšanos ar rīcību. Grāmata parāda, kā neizsērotas skumjas pārtop dusmās un kā patiesa apraudāšana un līdzcietība – nevis cīņa par kontroli vai spēks – atver sirdi, ļaujot pārvērst sāpes par drosmīgu un mīlošu klātbūtni pasaulē. Izmantojot praviešu viedumu, grāmata māca nevis atbildēt ar dusmām un cinismu, bet pārvērst skumjas un sāpes dziedinošā spēkā, kas atbrīvo no pasaules iedalīšanas pretējās nometnēs.
Kristinas Kuzmičas autobiogrāfiskā grāmata „Piebremzē, bet neapstājies” ir godīgs un iedvesmojošs stāsts par spēka un humora rašanu dzīves visgrūtākajos brīžos. Balstoties uz personīgo pieredzi, autore piedāvā atbalstu pārgurušiem vecākiem un ikvienam, kurš cīnās ar ikdienas haosu. Grāmata mudina pieņemt savas nepilnības, atgādinot, ka rūpes par sevi nav egoisms un bērniem visvairāk vajadzīgi laimīgi, nevis perfekti vecāki.
Daudzkārt Nobela prēmijai literatūrā nominētā šveiciešu rakstnieka Maksa Friša romāns „Saukšu sevi par Gantenbeinu” ir provokatīvs un ironisks pētījums par cilvēka brīvību izgudrot sevi no jauna, kurā varonis caur alternatīvām identitātēm un lomu spēlēm meklē robežu starp masku un īsto būtību. Romāna stāstītājs piešķir sev dažādas identitātes – tostarp tēlu Gantenbeinu, kurš izliekas akls. Spēle ar sevis izgudrošanu no jauna ir pārsteidzoši laikmetīga arī mūsdienu sociālo tīklu kontekstā, aicinot pašu lasītāju kļūt par stāsta līdzautoru.
Kamillas Stēnas detektīvromāna „Atdusas vieta” galvenā varone Eleonora cieš no prozopagnozijas (nespējas atpazīt sejas). Kļūstot par aculiecinieci savas vecmāmiņas slepkavībai, viņa nespēj identificēt ļaundari, kas rada nemitīgas bailes un trauksmi. Mantojumā saņemot noslēpumainu muižu Zviedrijas mežos, kur reiz mīklainos apstākļos miris viņas vectēvs, Eleonora kopā ar tuviniekiem dodas turp meklēt atbildes. Tur viņus sagaida pagātnes tumšie noslēpumi un atklāsmes, kas var izrādīties bīstamas dzīvībai.
Džeinas Ostinas klasiskais angļu romāns „Emma” ir ironijas un asprātības pilna manieru komēdija. Pirms romāna rakstīšanas Džeina Ostina rakstīja: „Es grasos radīt varoni, kuru, iespējams, neviens cits bez manis īpaši nemīlēs.” Un tā lasītājs iepazīst Emmu Vudhausu – pašpārliecinātu jaunieti, kura pārlieku paļaujoties uz savu spriestspēju, mēģina kārtot citu mīlas dzīvi. Viņas labvēlīgā iejaukšanās apkārtējo dzīvēs rada virkni pārpratumu, sarūgtinājumu un sociālu saspīlējumu, liekot viņai pārvērtēt sevi un ieraudzīt savas patiesās jūtas.
Etāfas Rumas romāns „Sieviete nav vīrietis” ir aizkustinošs un emocionāli smags stāsts par trim palestīniešu sieviešu paaudzēm un viņu cīņu starp stingrām kultūras tradīcijām un personīgo brīvību. Sižets savieno 1990. gadu Palestīnu un Bruklinu, kur jaunā Isra tiek izprecināta un saskaras ar vīra neiejūtību un vīramātes valdonību, un 2008. gadu, kad viņas meita Deja cīnās pret vecmāmiņas centieniem viņu izprecināt, lai tā vietā iegūtu izglītību. Atklājot rūpīgi glabātus ģimenes noslēpumus, romāns atsedz noklusēšanu, bailes un paaudžu traumas, sniedzot spēcīgu vēstījumu par sievietes tiesībām pašai lemt par savu likteni.
Laipni gaidām bibliotēkā!
