Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv
RCB abonementa krājums papildināts ar projektā “Grāmatu iepirkums publiskajām bibliotēkām” iegūtajām grāmatām.
Programmu ir izstrādājusi un realizējusi Latvijas Nacionālā bibliotēka, bet finansē Latvijas Republikas Kultūras ministrija. Projekta mērķis ir atbalstīt grāmatniecības nozari un grāmatu autorus, tulkotājus un ilustratorus, papildināt Latvijas publisko bibliotēku krājumus ar kvalitatīviem pēdējo gadu izdevumiem un nodrošināt tiem plašāku Latvijas iedzīvotāju pieejamību.
Turpinājumā Rēzeknes Centrālās bibliotēkas programmas izvēlēto un iegūto grāmatu apskats.
Paula Bankovska pēdējais, nepabeigtais romāns “Peldētājs. Versija par Arnoldu Plaudi” veltīts savdabīgā, provokatīvā mākslinieka, scenogrāfa, kinoscenārista un pedagoga Arnolda Plauža dzīvei un daiļradei. Darbs balstās biogrāfiskos faktos, tomēr vienlaikus nav pilnībā dokumentāls, jo rakstniekam bijis būtiski izpaust arī pašam savu skatījumu gan uz savu varoni, gan laikmetu.
Grāmata “Elektroniskie dokumenti un informācija lietišķajā pasaulē” (2. daļa) ir praktisks ceļvedis elektronisko dokumentu un parakstu pasaulē, skaidrojot gan mūsdienu tehniskās iespējas, gan e-pasaules specifiku, gan sasaistot tos ar Latvijā grāmatas tapšanas brīdī spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Grāmatas tēmas: Ieskats paralēlajās pasaulēs: papīra un e-dokumenti – būtiskais par kopējo un atšķirīgo; daudzpusīgā e-pasaule; e-dokumentu noformēšana: vispārējas un specifiskas prasības, pieredzē balstīti ieteikumi; pastaiga starp pasaulēm: papīra un e-dokumentu atvasinājumi – no vienkāršiem līdz dažādām variācijām.
Monogrāfija “Latviešu valoda pastāvībā un mainībā: norises, tendences, prognozes” ir pētnieku mēģinājums sniegt ne tikai ieskatu latviešu valodas un tās izpētes tagadnē, bet arī iezīmēt valodas attīstības tendences nākotnē. Autori vienotā pētījumā ir saistījuši būtiskākos aspektus, kas raksturo latviešu valodas lietojumu un attīstību mūsdienās, skatot procesus Latvijā uz globālā sociolingvistisko procesu fona. Autori ir pārliecināti, ka pētniekam ir morāls pienākums izmantot savas zināšanas un argumentācijas spēku, lai stiprinātu latviešu valodu, un cer, ka šī kolektīvā monogrāfija būs kaut neliels ieguldījums sabiedrības izpratnē par latviešu valodas ilgtspēju.
Kristīnes un Kristapa Liepiņu grāmata “Andīnisms” ir otrā autoru kalnu pieredzes grāmata. Stāstos attēloti viņu pirmie soļi augstkalnu ekspedīcijās, kurās gūta jauna pieredze, mācības un atklāsmes par īpašu kalnos kāpšanas veidu – andīnismu. Vēl spilgtāka gūtā pieredze iezīmējas tāpēc, ka gandrīz visu viņi centušies darīt pašu spēkiem, uz vairumu virsotņu kāpjot divatā tā sauktajā Alpu stilā. Grāmatā izsekojams attīstības ceļš, gan kāpjot augstkalnu virsotnēs tuvu septiņu kilometru augstumam, gan dodoties nezināmajā tehniski sarežģītos un bīstamos kāpienos.
Andras Neiburgas grāmata “Es esmu tas, kas paliek pāri” (1. grāmata) ietver dienasgrāmatu ierakstus daudzu gadu garumā. Šajā laikā daudz kas mainījās ne tikai Latvijā un pasaulē, kultūrā un politikā, interneta un sakaru tehnoloģijās, bet arī Andras Neiburgas dzīvē. Viņa pārtrauca rakstīt daiļliteratūru, taču kādu laiku vēl turpināja rakstīt slejas laikrakstā “Diena”, nedaudz tulkoja un dramatizēja tekstus teātriem. Neiburga vienmēr rakstīja privātu dienasgrāmatu kladēs un datorā. Un arī publisku – interneta vietnē klab.lv jeb Sviesta ciba.
Birutes Jonuškaites romāns “Maranta” ir godalgots lietuviešu autores darbs. Romāna tulkotāja Emija Grigorjeva raksta: “Maranta leuconeura ir augs, ko sauc par desmit baušļu augu, citviet – lūgšanu augu. Pienākot naktij, tas pavērš lapas augšup un sakļauj tās kā plaukstas lūgšanā. Dienā nolaiž atkal lejā, atgādinot ticīgo, kas zemojas Dieva priekšā. Tikpat juteklisks ir garīgais ceļojums uz bērnības atmiņu, mītu un noslēpumu pilsētu, kurā dodas jaunā māksliniece Rasa. Romāns šķetina dzimtas pinekļus un meklē atbildes uz mūžseno jautājumu – kā dzīvot? Autore savā romānā meistarīgi koncentrējas uz lasītāja maņām, izmantojot otro personu, kur zem “tu” slēpjas te pati Rasa, te citas dzimtas sievietes. Šī trim paaudzēm atšķirīgā, tomēr savstarpēji savītā kopīgā pieredze aptver laiku no Otrā pasaules kara līdz mūsdienām.”
Stāstu grāmatas “Es un aģents Kūpers” autore Rita Lasmane saka: “Mēs visi sastāvam no citātiem. No grāmatām, ko esam lasījuši, filmām vai seriāliem, ko esam skatījušies, dziesmām, ko esam iemīļojuši, gleznām un skulptūrām, citu cilvēku viedokļiem par iepriekšminētām parādībām... Ja gadās sastapt cilvēku, kam ir līdzīgs citātu komplekts, mēs pieņemam lēmumu, ka sastapta radniecīga dvēsele. Kas notiek, ja cilvēks pats ir citāts? Vai tāds eksistē? Vai tādu var sastapt? Man bija interesanti izdomāt situācijas, kurās sieviete meklē ideālo vīrieti, kas citēts vai, pareizāk sakot, nokopēts no Deivida Linča seriāla “Tvinpīka” galvenā varoņa aģenta Kūpera. Nokopēt izdevās – bet kas sanāk, ja, izlaužoties caur citātu sablīvējumiem, sastopi meklēto, iemiesotu dzīvā cilvēkā?”
Grāmatas “Pilots, kurš izdzīvoja” autors Aldis Pauga par lidošanu ir sapņojis kopš bērnības. Viņa dzīve pierāda, ka bērnības sapņi spēj ietekmēt cilvēka mūžu. Viņš kļuva par pirmo helikopteru privātpilotu atjaunotajā Latvijā, par pirmā privātā helikoptera īpašnieku un vietējā helikopteru biznesa radītāju. 2017. gada oktobrī, kad privātā dzīve, karjeras un biznesa attīstība šķita esam vienā no augstākajiem punktiem, Paugas vadītais helikopters avarēja. Cieta visi, kas atradās lidaparātā, bet vissmagāk pats pilots – lauzts mugurkauls, mēnesis komā, daļēja paralīze, atmiņas un valodas traucējumi.
Terija Pračeta romānā “Sardze! Sardze!” slepena brālība ar buramvārdiem no zagtas maģijas grāmatas izsauc pūķi. Plānā paredzēts, ka pūķis palīdzēs tronī iesēdināt būrējiem paklausīgu karali, taču pat visizcilākie plāni mēdz noiet greizi...
Pētera Sautera romāns “Neliec mani mierā” ir godalgots igauņu autora darbs. Grāmatas priekšvārda autore Mārja Kangro raksta: “Par ko tad stāsta “Neliec mani mierā”? Īsumā: par alkoholu mīloša pusmūža rakstnieka samierināšanos ar pasauli, līdzcilvēkiem un sevi. Darbība notiek Igaunijas Rakstnieku savienībai piederošajā tā sauktajā “nabaga rakstnieku namā” netālu no Tallinas centra. Tā ir brūna divstāvu koka māja, kurā ļoti lēti tiek izīrēti dzīvokļi tiem savienības biedriem, kuriem ir problēmas ar apdzīvojamo platību.”
Laipni gaidām bibliotēkā!
