Foto; www.rezeknesbiblioteka.lv

2025. gada 16. jūlijā Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonementa krājums papildināts ar jaunām grāmatām. Turpinājumā neliels ieskats daļā no jaunumiem.

Inetas Meimanes grāmatā “Providences liecinieks” ir dzīva un daudzslāņaina saruna ar Imantu Lancmani – Rundāles pils atjaunotāju, gleznotāju, mākslas vēsturnieku un izsmalcinātu estētu. Sarunas, kas norisinājušās divpadsmit gadu garumā, atklāj ne vien viņa bagāto dzīves pieredzi, bet arī ļauj lasītājam ielūkoties pils atdzimšanas procesā no drupām līdz vienam no spožākajiem muzejiem Austrumeiropā. Šis ir personisks un filozofisks vēstījums par izvēli dzīvot mākslā un caur mākslu, kur laiks ir plūstošs un atmiņas savijas ar tagadni.

Monogrāfija “Levons Agadžanjans” veltīta izcilajam Rīgas Porcelāna rūpnīcas dizaineram. Mākslas vēsturnieces Dzintras Spradzenko pētījumā pirmo reizi plaši un dziļi analizēta Agadžanjana radošā darbība rūpnieciskajā dizainā un lietišķajā mākslā, iezīmējot viņa nozīmi Latvijas kultūras vēsturē. Grāmatā izmantoti materiāli no Latvijas un starptautiskiem arhīviem un tā ir bagātīgi ilustrēta. Īpaša uzmanība veltīta arī maz pētītajai dekoru tēmai – izdevumā izcelts 22 mākslinieču ieguldījums Agadžanjana formu apgleznojumos.

“Kaids nūteikti atīs” ir pirmais norvēģu rakstnieka Juna Foses dramaturģiskais darbs, kas tulkots latgaliešu valodā. Tas ir filozofisks trilleris, kas pēta cilvēku attiecību sarežģītību un iekšējās bailes. Stāsts risinās piejūras mājā, kur divi cilvēki cenšas atrast mieru un drošību, taču šo cerību izjauc doma par nezināmo – “kaids nūteikti atīs?” Šī doma rada spriedzi, atklājot dziļas emocijas – nedrošību, greizsirdību un bailes no neparedzamā. Šis darbs ir būtisks ne tikai latviešu literatūras un teātra cienītājiem, bet arī ikvienam, kas vēlas iedziļināties cilvēka psiholoģijā un dzīves eksistenciālajās pārdomās.

Māra Ruperta kriminālstāsts “Noslēpumainā lodžija” ir par kādu smagu noziegumu, kura komplicētajā izmeklēšanas procesā līdztekus atklājas vēl daudzi citi ne mazāk nopietni noziegumi. Tajā parādīti gan pašu noziedznieku, gan nozieguma upuru, gan izmeklētāju un policistu rīcības psiholoģiskie aspekti, motivācija, vājās un stiprās puses. Atklājas nesavtīgas mīlestības spēks – gaismas uzvara pār tumsu.

Jaunieguvumu klāstā šoreiz dominē dzeja – kā klusas domas un jūtu virtenes, ko pārlapot lēni.

Irēnas Ločmeles dzejoļu krājums “Virs mākoņiem” piedāvā lasītājiem iespēju iepazīties ar autores poētisko pasauli, kurā apvienojas ikdienas dzīves nianses un dziļākas pārdomas par cilvēka būtību un pasauli ap viņu. Jaunieguvumos arī otrs šīs autores dzejoļu krājums "Uz vēja viļņa". Tas atklāj Irēnas Ločmeles spēju ieraudzīt skaistumu un nozīmi ikvienā dzīves mirklī. Dzeja ir rakstīta ar smalku valodas izjūtu, piedāvājot lasītājiem gan mierinājumu, gan iedvesmu.

Aina Veronika Dilēviča (1933–2021) bija skolēnu mīlēta vācu valodas un sākumskolas skolotāja, kas strādājusi Ugālē, Vecsaulē un Kaibalā. Brīvajā laikā viņa kopa savu ziedu dārzu un rakstīja dzeju – spilgtu, gleznainu un emocionāli bagātu. Dzejas krājumā “Sniegpārsla neparasta” apkopoti darbi dažādiem dzīves brīžiem – no skolas pasākumiem un ģimenes svinībām līdz piemiņas brīžiem un klusām pārdomām. Ainas dzeja ir sirsnīga un skanīga, tā viegli iederas gan priekšlasījumos, gan kā apsveikuma vārdi vai iedvesmojoši citāti ikdienai.

"Dārgakmeņu Spēks" ir Baibas Mazures pirmais dzejas krājums, kas atspoguļo cilvēka dvēseles smalkākās nianses, vedot lasītāju cauri emociju un sajūtu ainavām.

Ingemara Harmsena dzejas krājumā “Es domāt dzīvi apsēžos” ir pārdomas un mirkļu emocijas bez dziļiem zemtekstiem, bez sekliem teikumiem, papildinātas ar krāsām, skaņām un atskaņām. Izdevuma pamatā ir uzdrīkstēšanās viegli, nedaudz ironiski izvērtēt gan vakardienu, gan šodienu un izdarīt secinājumus, domājot par rītdienu.

Marta K. Viļuma raksta dzeju kopš bērnības, izceļot iekšējās sajūtas un dzīves pieredzi. Viņas dzeja ir patiesa, reizēm bērnišķīgi naiva, bet vienmēr emocionāli tuva. Marta ir dzimusi radošā ģimenē Rīgā, kur mūzika un radošums bijuši ikdiena. Viņas dzeja apvieno vecmodīgu ritmu ar mūsdienīgu domu, tāpēc viņa to sauc par “vecmodīgi modernu”, kas arī devis nosaukumu grāmatai “Metaforija”.

Savukārt Māra Čaklā Rakstu 3. sējumā ietverti Māra Čaklā dzejoļu krājumi “Pulksteņu ezers”, “Kurzemes klade”, “Cilvēksauciena attālumā”, dzejoļu krājums bērniem “Ķocis”, kā arī atceru, apceru un eseju grāmata “Nozagtā gliemežnīca”. Dzīvi un savdabīgi ir Māra Čaklā zīmētie rakstnieku portreti – esejas par Elzu Stērsti, Ausekli, Raini, Anatolu Imermani, Olgu Lisovsku, Jāni Peteru, Imantu Ziedoni, Ojāru Vācieti, Imantu Auziņu un daudziem citiem. Sējumā iekļautas arī autora publikācijas periodikā un vēstules Lalitai Muižniecei, Aleksandram Pelēcim un Veltai Tomai. Krājumā apkopoti darbi, kas tika izdoti no 1979. līdz 1984. gadam.

Laipni gaidām bibliotēkā!