Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv
2025. gada 1. februārī Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonementa krājums papildināts ar 30 jaunām grāmatām. Turpinājumā neliels ieskats daļā no jaunumiem.
Piemiņas un atklāsmju grāmatā “Vitolds Valeinis: personība un darbi” apkopota profesora Vitolda Valeiņa – viena no ievērojamākiem literatūrkritiskās domas, literatūrteorijas un latgaliešu literatūras apzinātājiem un attīstītājiem – līdz šim nepublicētā dzeja, korespondence ar viņa laikabiedriem, Valeiņa atmiņas, sniegts pilns bibliogrāfijas un biogrāfijas pārskats, kā arī zinātnisks un emocionāls profesora darbīgā mūža izvērtējums.
Savu ceļu pie lasītājiem sāk 15. divīzijas leģionāra, trimdas latvieša Aleksandra Kalniņa dienasgrāmata “Dienas piezīmes: 1944-1960” (izdevējs: biedrība “Hronologeja”). Grāmata ir unikāla vēstures liecība, kas aktualizē latviešu karavīra gaitas Otrā pasaules kara noslēgumā gūstekņu nometnē, vēlāk arī “dīpīšu” nometnē un mītnes zemēs – Lielbritānijā un Kanādā.
“Biblihigianse jeb Kādas grāmatas noslēpums” ir Nikolā Ozano dokumentāls stāsts par pirmo “Latviešu–franču” vārdnīcu. Tā iznākusi 1941. gadā. Grāmatas varonis grib saprast, kā un kāpēc tapa šī vārdnīca, kas bija tās autori, un kas ar viņiem notika. Valodai veltīts mīlas stāsts izvēršas dramatiskā detektīvstāstā. Visa izmeklēšana notiek lasītāja acu priekšā, un sižeta pavērsieni ir tik pārsteidzoši, kā tas iespējams tikai patiesos stāstos. Nikolā Ozano ir dzimis un audzis Francijā, tagad dzīvo Briselē, bieži satiekams Rīgā. Latvijā līdz šim labāk zināms kā tulkotājs, latviešu literatūras aizbildnis valstīs, kurās runā franču valodā. Pateicoties viņam, franču valodā lasāmi Erika Ādamsona, Rūdolfa Blaumaņa, Raiņa, Gunāra Astras, Andras Neiburgas, Kārļa Vērdiņa, Jāņa Joņeva un citu autoru darbi. Tagad iepazīsim viņu arī kā rakstnieku.
Jaunieguvumos Ilzes Lāces romāns ar stāstiem “Plēšputnam līdzi”. Rakstnieces proza apbur ar savu vienkāršību un vieglumu, kas slēpj dziļu emocionalitāti. Stāsti, risināti no pirmās personas skatpunkta, atklājas kā personīgi un patiesi – reizēm rezignēti un smeldzīgi, citkārt dzīvīgi un piepildīti ar asprātību un pašironiju. Valoda ir kā dzirkstošs strauts – plūstoša, dzīvīga un bagāta ar smalkām niansēm. Notikumu ritējums, kaut šķietami vienkāršs, iegūst liktenīgu nokrāsu, kad to caurvij gadalaiku mainība un filozofiskas pārdomas. Šī saspēle starp ārējo un iekšējo pasauli rada stāstījumu ar plašu un dziļu tvērumu, ko veido daudzveidīgas intonācijas un noskaņu maiņas. Ilze Lāce ar savu darbu dāvā lasītājam iespēju sajust ne tikai klātbūtni pašā stāstā, bet arī atklāt jaunas pasaules savā iekšējā esībā.
Zinātniskās fantastikas lasītājiem piedāvājam angļu rakstnieka Adriana Čajkovska romānu “Svešie māli”. Uz tālās planētas, ko dēvē par Cepli, atrodas citplanētiešu civilizācijas atstātas drupas. Tas ir nozīmīgākais atklājums kosmosa izpētes vēsturē, tomēr – kas ir bijuši šo celtņu būvnieki un kur viņi palikuši? Profesors Artons Dadevs vienmēr ir sapņojis par iespēju pētīt dzīvību uz citām planētām. Un tad viņa vēlēšanās piepildās visļaunākajā veidā…
Somu rakstnieces Kristinas Karlsones romāns “Līdz zemes malai” stāsta par somu studentu Lennartu Falku, kurš 1869. gadā ierodas Amūras zemē meklēt laimi un dzīves jēgu. Par viņa kļūmīgo dzīvi un divkāršo nāvi vēstī pats Lennarts un viņa draugs un mitekļa biedrs ārsts Teodors Gancs. Romānam piemīt gan apziņas plūsmas literatūras, gan ironiski risināta detektīva iezīmes, tas dod gan ieskatu ģeopolitiskajā Sibīrijā, gan Lennarta iekšējā “Sibīrijā”, kur viņš mēģina saprast “vietu savā dzīvē, laikā, kas viņam dots”.
Detektīvromānu cienītājiem piedāvājam vācu rakstnieces Romijas Hausmanes romānu “Marta ir aizmigusi”.
Laipni gaidām bibliotēkā!