Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv
Aizvadītajā gadā Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā lasītāji iepazina grāmatas dažādās valodās, un arī latgaliešu rakstu valoda, bagāta ar savu skanējumu un kultūras mantojumu, nebija izņēmums. Kā rāda bibliotēkas informācijas sistēmas dati, tad 2024. gadā grāmatas latgaliski tika izsniegtas 1067 reizes. Populārākā bija kultūrvēsturiskā un literārā gadagrāmata “Tāvu zemes kalendārs, 2024”, kas iznāk grāmatizdevēja Jāņa Elkšņa vadībā.
Otra visvairāk lasītā grāmata – Annas Rancānes krājums “Prīca i klusiešona", kas tapusi laika posmā no 2012. līdz 2018. gadam. Grāmatā dzeja mijas ar dienasgrāmatas tipa īsprozas tekstiem, ko pati autore dēvē par "naktsrakstiem" un kuru hronoloģija iezīmē tapšanu no 2008. līdz 2011. gadam.
Trešajā vietā Ingridas Tāraudas bilingvālais (latgaliski/latviski) dzejoļu-haiku krājums “Drupanenis”. Vienlaikus tas ir arī Latgalei veltīts suvenīrizdevums, ko veido spirālveida iesējumā apvienotas 48 pastkartes, kurām vienā pusē ir dzejolis latgaliski un neliela dekoratīva ilustrācija, savukārt otrā pusē – dzejoļa tulkojums latviski, zīmēta Latgales karte ar nozīmīgākajām reģiona pilsētām, vietu pastmarkai un līnijām tekstam. Autore, izmantojot šo lakonisko dzejas formu, runā par mums ikvienam būtiskām sajūtām un vērtībām – par cilvēcisko attiecību un vienlaikus savas patības meklējumiem, spilgti emocionālam pārdzīvojumam pakļaujot dažkārt ikdienas vienmuļībā iesnaudušos apziņu.
Ceturto vietu dala četras grāmatas. Viena no tām ir Oskara Seiksta jaunākās dzejas, sarunu par valodu, māju, brīvību, saknēm un latgaliešu valodas pētījuma apkopojums “Atīsmis”. To papildina multimākslinieces Evikas Muiznieces ilustrācijas un literatūrzinātnieka, literāta Valentīna Lukaševiča grāmatas autora raksturojums. Nākamā ceturtās vietas ieguvēja ir tekstilmākslinieces un rakstnieces Anneles Slišānes grāmata "Tuoraga stuosti", kurā apkopoti trīspadsmit īsstāsti par biezpienu, reizē – par sievietēm mūsdienu sabiedrībā. Kopā tie veido vienotu vēstījumu par sievietes ceļu pie sevis, pie savas būtības. Trešais ir rakstnieka, literatūrzinātnieka Valentīna Lukaševiča eseju krājums “Casnāgu maizeitis”, kas ļauj līdz šim iecienīto latgaliešu dzejas autoru iepazīt arī kā publicistu. Grāmata ir ne vien aforismu pilns skatījums uz lietām, kas nekad nepāriet, bet arī nozīmīgs pienesums latgaliešu esejistikai un latgaliešu rakstu valodas lietojuma bagātināšanai. Ceturtais debitants ir Ilzes Spergas debijas stāstu krājums "Dzeiveiba", kurā apkopoti deviņi līdz šim nepublicēti vai internetā fragmentāri publicēti stāsti par dzīvi un cilvēkiem. Tie ir stiprās Latgales stiprie stāsti, kuri izceļas ar spožu individuālo stilu, humoru, paradoksiem, īsti latgalisku leksiku un morfoloģiskiem darinājumiem.
Apkopojot statistikas datus, ir redzams, ka pagājušajā gadā vairāki bibliotēkas lasītāji paspējuši iepazīties ar 2024. gadā izdotajām grāmatām latgaliešu rakstu valodā, piemēram, Seimaņa Putāna “Kūpuotīm rokstim”, Marutas Latkovskas krājumu “Tu pi mane dzeivoj...” un Anitas Mileikas otro dzejas krājumu “Ziņas par gadalaikiem”.
Nāciet uz Rēzeknes Centrālo bibliotēku, izvēlieties sev iepatikušos grāmatu un turpiniet izkopt senču un sava novada valodu!
