Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv
2024. gada 16. oktobrī Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonementa krājums papildināts ar 34 jaunām grāmatām. Turpinājumā neliels ieskats daļā no jaunumiem.
Latviešu literatūrzinātniece, valodniece, publiciste, rakstniece un politiķe Janīna Kursīte grāmatā “Kamolkoks” ir mēģinājusi noskaidrot, kādi esam bijuši, kas mums bijis svarīgs un kuras no vērtībām, kas rodamas folklorā, literatūrā, plašāk – iepriekšējo gadsimtu kultūrā – esam saglabājuši un kāpēc. Nosaucot savu grāmatu kamolkoka vārdā, autore vēlējusies izcelt vairākas lietas. Kamols latviešiem ir apzīmējis zināšanu uzkrāšanu un dalīšanos ar iegūto. Koks ir viens no senākajiem pasaules attēlojuma veidiem. Gan reāli dzijas kamoli un koki, gan to simboliskie līdzinieki ir ar mums dažādās dzīves situācijās joprojām. Tā arī šajā gadījumā – domājot par grāmatas nosaukumu, saliktenis kamolkoks radies pats no sevis.
Klīniskā psiholoģe un klīniskās prakses docētāja Kalifornijas Universitātē Losandželosā Dženifera L. Taitsa grāmatā “Stress! Un ko ar to iesākt…” piedāvā praktiskus risinājumus, kā cilvēki var paši iemācīties pārvaldīt stresu, novērst uzmācīgas domas, izvairīties no apsēstībām un pārtraukt nevajadzīgu prātuļošanu. Tās mērķis ir palīdzēt lasītājiem nomierināties un spert drosmīgus soļus problēmu risināšanā, nevis ļauties pasīvai koncentrēšanai uz problēmām. Autores izstrādātās stratēģijas balstās uz zinātniskiem pētījumiem un ir praktiski noderīgas ikdienā. Grāmatā ar cilvēcisku un siltu attieksmi tiek piedāvāti konkrēti rīki stresa mazināšanai.
Čazs Ņūkijs - Bērdens grāmatā “Teilores Sviftas stāsts” piedāvā aizraujošu ieskatu amerikāņu dziedātājas un dziesmu autores Teiloras Sviftas ceļā uz megazvaigznes statusu. No mazpilsētas meitenes līdz pasaules slavenībai – grāmata aptver viņas muzikālo izaugsmi, biznesa panākumus un personīgās attiecības. Fani uzzinās par viņas ceļu no Pensilvānijas līdz rekordlielajai Eras koncerttūrei, kā arī par izaicinājumiem un triumfiem, kas veidoja viņas karjeru.
Vēsturnieka un politiķa Ata Lejiņa romāns “Karavīrs un Guntiņa” ataino laika periodu no Otrā pasaules kara pēdējām dienām Latvijā līdz pat 20. gs. 70. gadiem, kad galvenais varonis Laimonis Vilks pēc gariem prombūtnes gadiem ierodas Rīgā. Pēc kara Laimonis nonāk Zviedrijā, piesakās franču leģionā un nokļūst Vjetnamā, vēlāk Alžīrijā… Dzīve izvēršas īstā odisejā – Francija, Austrālija, Ņujorka, Kalifornijas piekraste… Piedzīvojumu pilnajā ceļā kā malduguns uzzibsnī Laimoņa pirmā mīlestība Guntiņa. Vai karavīrs vēlreiz viņu satiks? Kad un kur? Vēsturiskos faktos būvētajās mizanscēnās darbojas ne tikai pats autors Laimoņa lomā, bet arī citas reālas personas, piešķirot vēstījumam dokumentāla romāna statusu.
Dienests padomju armijā bija piespiedu realitāte faktiski ikvienam PSRS vīriešu kārtas pilsonim, kurš sasniedzis astoņpadsmit gadu vecumu. No tā izvairīties bija grūti, daudzreiz pat neiespējami. Divi vai (jūrniekiem) pat trīs gadi prom no mājām, apstākļos, kur nepatīkamais un traģiskais ikdienišķi mijas ar absurdo un smieklīgo – tā bija realitāte, kas ikvienam “krievos” pabijušajam atmiņā iededzināta kā ar karstu dzelzi. Neizdzēšami. Bagātā valodā, izmantojot žargonu, netaupot epitetus un atklāti runājot par teju neticamām tālaika ikdienas reālijām, Mārtiņš Volfs radījis aizraujoši lielisku stāstu krājumu “krievos” par dienesta laiku padomju armijā pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados. Ik mazais stāstiņš atklāj ainas, kas pusmūža vīriešiem atsauks atmiņā pašu piedzīvoto, bet “krievos” nebijušajiem šo derdzīgo “vīrišķības skolas” eksotiku ļaus piedzīvot neklātienē.
Ričards Ingrems ir latvietis, kas ar šo pseidonīmu sācis rakstīt romānus nu jau gandrīz pirms piecpadsmit gadiem, smeļoties iedvesmu dažādās vietās, situācijas un – pats galvenais – cilvēkos. Jaunā romāna “Nemiera gars” centrālais varonis ir amerikānis Džeimss Kavano. Viņam jau ir nedaudz pāri sešdesmit, taču azartiskais vīrietis arvien ir lieliskā fiziskā formā, par spīti pāris vājībām. Izcili veiksmīgās karjeras kalngali un trauksmainā darba dzīve visnotaļ iespaidīgā industriālā korporācijā sen aiz muguras. Visa tā vietā viņš ir izvēlējies Francijas provinci, kur nopircis nelielu, patīkamu biznesu, iemantojis zināmu sirdsmieru, pēc kura tiecies un kuru jūtas nopelnījis. Savulaik Kavano allaž bija centies rīkoties pēc labākas sirdsapziņas gan profesionālajā, gan privātajā dzīvē. Tomēr reizēm viņa rīcība bija klajā pretrunā ar līdzcilvēku viedokļiem. Kavano uzskatīja, ka viņš citādi nevarēja – viņš bija Korektors, viņa uzdevums bija vērst kļūdas par labu, lai gan risinājumi iznāca komplicēti un neviennozīmīgi. Cilvēks patiesībā nekad nevar apklusināt sevī to, kas viņš ir. Turklāt dažas kļūdas novērst neizdevās.
Angļu rakstnieces Džilas Menselas romānā “Gada labākās kāzas” kāzas norit ideāli līdz brīdim, kad līgavas šoferim tiek palūgts apmest vēl kādu loku ap baznīcu, jo piepeši ir pazudis mācītājs. Līgava neceļ trauksmi. Viņa varbūt tikai pavisam nedaudz šaubās par to, vai vispār vēlas precēties. Neziņā atstātie viesi sāk vērot cits citu. Lotija starp viņiem ierauga savu pirmo mīlestību. Sirds iepukstas straujāk. Nevarētu taču būt, ka arī viņš joprojām jūt to pašu? Ideālās kāzas notiks – tikai ne šajā dienā. Un, iespējams, ne ar šiem saderinātajiem…
Laipni gaidām bibliotēkā!
