Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv
2019. gada 2. septembrī Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonements lasītājiem piedāvā 24 jaunas grāmatas. Turpinājumā neliels ieskats jaunumos.
A. Bormanes grāmata “Kā var aizmirst… Dzīve Latvijā 20. gs. 20.–30.gados” atspoguļo ne vien dzīves svinēšanu un baudīšanu, bet arī atklāj nopietnas un satraucošas laikmeta ainiņas. Lasītājs var uzzināt, kā 20. un 30. gados dzīvoja Latvijas bagātnieki, ko darīja valsts ierēdnis, kad alga nebija vēl saņemta, kā ceļoja un kādus iespaidus ļaudis atveda no ārzemēm. Izrādās, ka jau tolaik patēriņa kredīti bija kā apmātība. Un kur nu vēl latviešu mīlas lietas, nacionālā skaistuma ideālu apspriešana un skolotāju neapmierinātība ar algām (ak, cik mūžseni aktuāls temats!).
Ietekmīgo kinozinātnieku D. Bordvela un K. Tompsones grāmata “Kinomāksla. Ievads”, kuru dēvē arī par kinomākslas ābeci, apkopo visu nepieciešamāko, kas jāzina kinoskatītājiem un kinomākslas interesentiem kā pamats kino izpratnes un kino izglītības veicināšanā. Grāmata piedāvā respektējamas zināšanas par kino un praktiskus padomus filmu analīzē, kā arī palīdz lasītājiem kļūt par informētiem klasisko un mūsdienu filmu skatītājiem, ielūkojoties sarežģītajā filmu tapšanas procesā un skaidrojot svarīgākos filmu veidošanas un kino vēstures jēdzienus. Grāmatā apskatīti un bagātīgi ar piemēriem ilustrēti gan vispārīgi kinomākslas aspekti, gan konkrēti filmu veidošanas elementi. ASV nākuši klajā jau 11 papildināti šīs grāmatas izdevumi, latviski tulkots jaunākais no tiem.
Daiļliteratūras klāstā M. Krekles romāns “Melanholiskais valsis. Emīla Dārziņa sapnis par mīlestību”, kurš ataino latviešu inteliģences dzīvi pagājušā gadsimta sākumā, tā lappusēs sastapsiet Raini un Aspaziju, Poruku, Blaumani, Virzu… Tomēr stāstījuma centrā ir Emīla Dārziņa dzīves ceļš, kurā tiek zaudēta gan mīlestība, gan draudzība, gan arī sacerētā mūzika...
L. Brieža “Vilcene un atraitnis” stāsta par atraitni, kurš viens pats uzturas Rumānijas Karpatu kalnos un nakšņo pamestā mednieku būdā, lai atgūtos no zaudējuma. Mežonīgajos klaiņojumos viņa vienīgā pavadone un sarunu biedrene ir vilcene, kuru viņš dēvē par mežalaņķīti. Grāmatas vērtība slēpjas arī tajā, ka autors ar lielu rūpību saglabā augu, putnu un dzīvnieku nosaukumus un īpašības. Dzejniece Liāna Langa romāna vēstījumu dēvē par dziedinošu un izceļ barokāli bagātīgo valodas lietojumu.
A. Pučes jaunais romāns “Aitas” pārdošanas pirmajā nedēļā jau iekļuvis Latvijas grāmatnīcu desmit visvairāk pārdoto grāmatu skaitā. Arī bibliotēkas lasītāji tāpat izrāda aktīvu interesi par šo darbu. Grāmatas autors pats to raksturo šādi: “Stāsta galvenā būtība – šajā laikmetā esam pazaudējuši privātumu, un, visticamāk, uz visiem laikiem.” Grāmata pilnīgi noteikti liks aizdomāties par mūsdienu situāciju, kurā cilvēkam ir dots bezgala daudz, bet no viņa arī tiek paņemts proporcionāli daudz – privātums ir apdraudēts, manipulācija ik uz soļa utt.
M. Bakmana grāmata “Spiegi” atzīta par 2017. gada Somijas labāko dokumentālo romānu, tas balstīts uz patiesiem notikumiem un atklāj latviešu un somu aģentu intrigas, kaislības un noslēpumus. Latviete Marija Emma Tiltiņa bija no Dobeles važoņa ģimenes, taču jau 20. gadsimta 30. gados viņa vadīja ievērojamu spiegošanas tīklu, kas piegādāja Padomju Savienībai Somijas militāros noslēpumus. Būdama aukstasinīga, apburoša un drosmīga, Šūla veiksmīgi izlikās par bagātu kanādieti, mainīja vārdus, līdz pārdroša kļūda iemeta viņu somu policijas rokās. Tas bija Šūlas beigu sākums…
Mīlas romānu cienītājiem šoreiz piedāvājam K. Sendijas “Saldo dzīvi”, kurai uz vāka rakstīti visai uzmundrinoši vārdi: “Kad dzīve iedod tev citronus, izspied sulu un taisi šampanieti.” Jaunumu klāstā arī K. Eljotas romāns “Trakā vasara”. Asu sižetu grāmatmīļiem savukārt piedāvājumā K. Dodas “Mirušās meitenes skrējiens”, R. Galbraita “Baltā nāve” un L. Keplera “Stalkers”.
Pilnu jauno grāmatu sarakstu skatieties šeit.
Nākamā jauno grāmatu diena abonementā – 16. septembrī.
Līdzīgi raksti
