Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv
2014. gada 16. aprīlī Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonements lasītājiem piedāvā 43 jaunas grāmatas, kā arī 2 diskus. Turpinājumā neliels ieskats daļā no jaunumiem.
N. Palomo-Lovinskas enciklopēdijā „Pasaules ietekmīgākie modes dizaineri” aplūkoti ietekmīgākie modes mākslinieki, sākot ar 20. gadsimta sākuma izcilo drēbnieku aroda meistaru Polu Puarē un beidzot ar mūsdienu izcilībām, kuras rada 21. gadsimta modes tēlu. Ikviens no 50 dizaineriem ir raksturots saistībā ar viņa nozīmīgāko ieguldījumu modes attīstībā. Autore analizē gan priekštečus, gan idejiskos mantiniekus, atklājot modes mākslinieku daiļrades krustpunktus un savstarpējo mijiedarbību, kas veido modes vēsturi. Dizaineru radītie ikoniskie tērpi ir atainoti krāšņos fotoattēlos un zīmējumos. Hronoloģiskais apskats atklāj slaveno mākslinieku darbu nozīmi gan to tapšanas laikā, gan turpmākajās desmitgadēs līdz pat mūsdienām. Šī grāmata palīdzēs lasītājam ielūkoties pagātnē un dziļāk izprast dizaina mākslas nākotni.
Latviešu dziedātāja I. Lintiņa grāmatā „Jasmīn’ baltais, mana mūža…” ļoti personiski un atklāti stāsta par savu dzīvi. Tas ir vēstījums par līkločiem, kuros viņai bija lemts satikt vienu no spilgtākajām, harizmātiskākajām un leģendārākajām Atmodas laika personībām – komponistu Eduardu Rozenštrauhu. Autore lasītājam atklāj ne vien viņu attiecību un vērienīgo koncertu aizkulises, bet arī pierāda un apliecina, kurš ir populāro dziesmu „Jaunība”, „Vecpiebalgas ūdensrozes” un daudzu citu autors. I. Lintiņa aizved lasītāju arī uz 20. gadsimta 60. – 70. gadu Liepāju un Liepājas teātri. Kopā ar autori grāmatā iespējams izstaigāt Latvijas Valsts konservatorijas, Nacionālās operas un Rīgas Operetes teātra gaiteņus, mēģinājumu telpas un apjaust grūto ceļu uz mākslas virsotnēm un mākslinieka vietu uz skatuves. Cauri grāmatai vijas neskaitāmi liktenīgi pavērsieni, tikšanās, aizraušanās un aizkustinoši stāsti, apliecinot autores alkas dzīvot, dziedāt un mīlēt.
Izdevumā „Lietuvas vēsture” aplūkots vēstures process mūsu kaimiņzemē, sākot ar vissenāko vēsturi un beidzot ar Lietuvas Republikas iestāšanos ES un NATO. Latviešu lasītājiem grāmata varētu būt aktuāla tāpēc, ka gan latviešu, gan lietuviešu tauta ir piederīga baltu etnosam; latviešu valoda ir radniecīga lietuviešu valodai; Latvijai garākā sauszemes robeža ir ar Lietuvu, bet Lietuvai – ar Latviju. Šo un citu iemeslu dēļ latvieši un lietuvieši tiek uzskatīti par brāļu tautām. Tomēr vienlaikus Latvija un Lietuva ir dažādas – atšķiras kultūra un mentalitāte. Tas tāpēc, ka kopš viduslaikiem vēstures procesi Lietuvā un Latvijā noritēja atšķirīgi, tie Lietuvu cieši iepina Polijas, Baltkrievijas un Ukrainas vēstures līkločos. Šī iemesla dēļ Lietuva ierindojama ne tikai Baltijas, bet arī Centrāleiropas valstu saimē.
H. Kalniņa grāmatā „Evolūcija vai eksperiments” atrodami daudzi interesanti novērojumi un fakti par dzīvnieku uzvedību un viņu individuālajām dīvainībām – par visu, kas dzīvi uz Zemes padara tik ļoti daudzveidīgu un interesantu. Uz šī fona autors arī izvirza savas versijas par to, kas ir cilvēks un kāda ir viņa loma evolūcijas lokos un griežos.
Šoreiz jaunumos arī postfolkloras grupas „Rikši” albums „Pa pyrmam”, kurā apkopotas pirmās dziesmas, ar kurām izveidošanās sākumā grupa startēja mūzikas lauciņā. „Rikšu” izpildītās tradicionālās latgaliešu tautasdziesmas spēs aizkustināt arī mūsdienu jauniešu sirdis.
I. Šuplinskas un M. Justa filma „Kaunatys vītu vuordu stuosti” ir izmantojama kā izziņas materiāls un palīglīdzeklis Kaunatas un tās apkārtnes vietu nostāstu un teiku izzināšanai. Tā turpina Rēzeknes Augstskolas ekspedīciju materiālu ciklu par folkloras nozīmi mūsdienās, atklājot noteiktajai vietai raksturīgo folkloru un tradīcijas.
Daiļliteratūras krājumu papildina divas Lata romāna sērijas grāmatas. Viens no tiem ir Nellas no Krotes (īstajā vārdā Ilgas Liepiņas) romāns „Kumeļu sauks Delveris”, kurš ir iecerēts kā R. Blaumaņa „Purva bridēja” turpinājums. Izaicinājumu savā fantāzijā turpināt Blaumaņa noveli bibliotekārei I. Liepiņai metuši bibliotēkas lasītāji, vairākkārt jautājot un izsakot savas versijas, kā Kristīnes dzīve varētu attīstīties kopā ar Edgaru, kas notiktu ar Akmentiņu. Romānā atdzīvojas Blaumaņa tēli un iepazīstami arī daži iepriekš nesatikti, kas vienkārši ienākuši un palikuši šajā grāmatā. Autorei pašai pirms darba uzsākšanas neesot bijis iepriekš izdomātu sižeta attīstības līniju, viņa vienkārši ļāvusies jaunrades procesam.
Otrs jaunais Lata romāns ir R. Plūča „Ceļojums ar „Cerību vēju””, tajā lasītāju gaida patīkama atkalsatikšanās ar Dāvi Štegmani un Hariju Tidaru – policijas inspektoru, kuram salauzta sirds, un gados paveco, bet darboties prieku, dedzību nezaudējušo draugu un pēddzini uz prāmja „Cerību vējš”, kur sapulcējusies raiba ceļotāju kompānija. Nāve brīvi izrevidē kajīšu saturu un aizsauc līdzi ne vienu vien prāmja pasažieri. Ceļojums ar „Cerību vēju” izmeklētājiem kļūst aizvien sarežģītāks, maldu labirintos ieved mīla, viltus, nodevība, taču rezultātā mezglu mezglos sasietais stāsts tiek noveliski spraigi atrisināts.
Amerikāņu rakstnieka V. B. Makormika pirmais romāns „Ļeņina harēms” stāsta par trauksmainajiem 20. gadsimta notikumiem, latviešu nācijas veidošanos, sarkanajiem strēlniekiem un centieniem saglabāt patību laikmetu griežos. Ir asiņainais 1905. gads. Kurzemes guberņu pāršalc tautas bruņotā sacelšanās. Baltvācu muižnieku Rūku ģimene ir spiesta visu pamest un bēgt no agrāk tik paklausīgo kalpu naida. Zaudējot mājas un mantojumu, jaunā aristokrāta Viktora Rūka dzīve sagriežas ar kājām gaisā.
Pret paša gribu iesaukts Krievijas armijā, viņš piedalās Pirmajā pasaules karā un boļševiku revolūcijā. Izprazdams baltiešu brīvības alkas un nicinādams totalitāro režīmu Maskavā, Viktors nejūtas piederīgs nedz baltvācu muižniecībai, nedz arī jaunajai komunistiskajai pārvaldei. Liktenim labpatīk jokot: Viktors nonāk Ļeņina harēmā jeb sarkano strēlnieku pulkā. Viņš slēpj savu aristokrātisko izcelsmi, sadraudzējas ar strēlniekiem un iemīlas jaunā komunistē. Karam beidzoties, Viktors atgriežas dzimtenē – nu jau neatkarīgajā Latvijā. Taču drīz pie viņa durvīm klaudzina Staļina režīma garā roka...
Vācu rakstnieka T. Vermeša politiski satīriskais romāns „Viņš ir atkal klāt” stāsta par Ādolfa Hitlera atgriešanos mūsdienu Vācijā un ir izraisījis nebeidzamas diskusijas, kritiķi attiecībā uz šo darbu ir sadalījušies divās pretējās nometnēs. Vai tā, kā raksta T. Vermešs, drīkst runāt par Hitleru? Par nacionālsociālismu? Par Eiropas Savienību un Angelu Merkeli? Vai tas ir iespējams? Vai to vispār drīkst? Izdibiniet to paši!
Romāna darbība risinās 2011. gada vasarā. Ādolfs Hitlers pamostas neapbūvētā klajumā Berlīnes Mitē. Bez kara, bez partijas, bez Evas. Pilnīga miera laikos, starp tūkstošiem ārzemnieku, Angelas Merkeles vadītā valstī. 66 gadus pēc savas šķietamās bojāejas viņš nonāk mūsdienās un pretēji visam, ko varētu paredzēt, uzsāk jaunu karjeru – televīzijā. Šis Hitlers nav nekāds āksts un tieši tāpēc ir biedējoši reāls. Un arī valsts, kurā viņš pamodies, ir biedējoši reāla un ciniska. Par spīti vācu demokrātijas desmitgadēm tajā triumfē veikls demagogs un dzīšanās pēc slavas un reitingiem.
Pilnu jauno grāmatu sarakstu skatieties šeit.
Nākamā jauno grāmatu diena abonementā – 6. maijā.
Līdzīgi raksti
