Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv

Cikla “Latviešu grāmatai 500” noslēdzošajā gadā aicinām uzzināt par dažādiem Latgales grāmatniecības un literatūras attīstības posmiem, sākot ar pirmajiem drukātajiem tekstiem līdz pat mūsdienu latgaliešu literatūras mozaīkai. Nozīmīgs latgaliešu literatūras attīstības posms saistās ar Vladislava Lōča izdevniecību un tajā tapušajiem darbiem.

 Latvijā 19. gadsimta vidū bija izveidojusies latviešu inteliģence, kas pati uzsāka latviešu grāmatu izdošanu, tomēr Latgalē latviešu grāmatu autori vēl joprojām bija mācītāji — vai nu poļi, vai pārpoļojušies lietuvieši un latvieši. 19. gadsimta vidū lielākā daļa šo garīdznieku bija dzimusi un augusi Latgalē, tāpēc viņi atradās daudz tuvāk latgaliešu patiesajai dzīvei. Tā pamazām arī Latgales grāmatniecība neaprobežojās tikai ar garīga satura literatūras izdošanu, bet arvien vairāk iesaistījās sabiedriskajā un politiskajā dzīvē. Latgales attīstībā būtiska bija dzimtbūšanas atcelšana 1861.gada 19.februārī.

1865.gadā Krievijas cara valdība aizliedza iespiest lietuviešu un latgaliešu grāmatas ar latīņu burtiem, kā arī ievest izdevumus no citām pilsētām un valstīm, kuri nav iespiesti kirilicā. Drukas aizliegums, kas ilga gandrīz 40 gadus (1865–1904), pieder pie drūmākajiem periodiem Latgales kultūras vēsturē, jo uz vairākiem gadu desmitiem būtiski aizkavēja Latgales reģiona garīgo dzīvi. No grāmatu izdošanas bija spiesti atteikties visi, arī Gustavs Manteifelis (1832–1916), kurš iedibinājis nozīmīgo latgaliešu kalendāru tradīciju.

G. Manteifeļa izdūtais kalendars 1865. godam.

Avots: https://www.lakuga.lv/2013/11/13/gustavs-manteifels/

Latgales grāmatniecības attīstība pilnvērtīgi sākās tikai pēc 1904. gada, kad Krievijas cara valdība atcēla aizliegumu iespiest darbus ar latīņu burtiem. Latgalē joprojām lielākoties iznāca reliģiska satura izdevumi un kalendāri.

Laika posms no 1914. līdz 1920. gadam tiek uzskatīts par lielo pārmaiņu laiku. Klajā nāca pirmais jurista, dzejnieka Jura Pabērza (1891-1961) dzejoļu krājums “Pavasara skaņas” (1913). 1914. gadā tika izdota publicista, dzejnieka un sabiedriskā darbinieka Ontōna Skryndas (1884– 1918) pirmā latgaliešu dzejas izlase “Kūkle” (1914), kas vēl šodien ir viena no nozīmīgākajām dzejas izlasēm latgaliešu literatūrā.

Antona Skrindas sastādītā grāmata “Kūkle”. Foto no RCB arhīva.

Vienlaikus Pirmā pasaules kara šausmas un bailes tika atspoguļotas daudzos tā laika rakstnieku un dzejnieku darbos, taču kara apstākļu dēļ tos bija grūti izdot, tāpēc nācās uzglabāt līdz kara beigām, līdz ar to daudzi rokraksti gāja zudumā.

Latvijas pirmās neatkarības laiks bija latgaliešu grāmatniecības uzplaukuma gadi. Aizvien pieauga mācību grāmatu, folkloras krājumu, lauksaimniecības, populārzinātnisku grāmatu un literāru darbu izdevumu skaits. Līdz 1917. gadam latgaliešu valodā laisti klajā pavisam 160 dažādi izdevumi (tajā skaitā preses izdevumi un kalendāri) — 56 reliģiska un 104 laicīga satura darbi. Vairums izdevumu drukāti Latgalē, lielākoties — Rēzeknē.  

Latgales grāmatniecības attīstību būtiski kavēja prasība, kas tika ieviesta pēc Kārļa Ulmaņa 1934. gada 15. maija apvērsuma – latviešu literatūrai bija jābūt vienai vienotai un sacerētai latviešu literārajā valodā. Nākamais šķērslis Latgales grāmatniecības attīstībā bija Apgādiem, un to izveidei mākslīgus šķēršļus lika Sabiedrisko lietu ministrija.

Liela nozīme latgaliešu grāmatniecības uzplaukuma laikā, kad grāmatniecības laukā 1938. gadā sāka darboties latgaliešu literatūras pašaizliedzīgākais izdevējs Vladislavs Lōcis (1912–1984). V. Lōča vadītajai izdevniecībai bijuši vairāki nosaukumi — “Jōņa Cybuļska izdevnīceiba”, “Vladislava Lōča izdevnīceiba” un “Latgaļu izdevnīceiba”. Vladislavs Lōcis Ulmaņa laika Latvijā, vēlāk trimdā, uzturēja dzīvu latgaliešu grāmatniecību, drukāto vārdu un periodiku.

Vladislavs Lōcis
Avots: Latviešu rakstniecība biogrāfijās, Rīga: Zinātne, 2003.

Vladislavs Lōcis dzimis 1912. gada 26. janvārī Dricānu pagastā kalēja Ontona un Veronikas ģimenē. Mācījies Dricānu sešklasīgajā pamatskolā, Pilcenes 1. pakāpes pamatskolā, Aglonas vīriešu reālģimnāzija. Ģimnāzijas laikos Vladislavs sadraudzējās ar klases biedru, vēlāko līdzgaitnieku Jōņi Cybuļski. Vladislavs Lōcis līdzdarbojies skolēnu literārajā pulciņā "Austra", kas izdevis žurnālu "Censūnis". Šajā dzīves posmā nozīmīgu iespaidu atstājis arī ģimnāzijas direktors Nikodems Rancāns (1870–1933).

Jōņs Cybuļskis
Avots: Latviešu rakstniecība biogrāfijās, Rīga: Zinātne, 2003.

Vladislavs Lōcis Latgales Tautas universitātē studējis žurnālistiku un tautsaimniecību. Brīvajos brīžos strādāja par ierēdni Ruka dzelzceļa kantorī Rēzeknē, dienējis Latvijas armijā Ludzas 3. ložmetēju rotā, kas ietilpa Rēzeknes 9. kājinieku pulkā. Pēc dienesta strādājis par dzelzceļa ierēdni Rēzeknē, tad Daugavpilī. 

Sākot ar 1931. gadu laikrakstā "Latgolas Vōrds", pēc tam žurnālā "Sauleite" un "Zīdūnis" atrodami Vladislava Lōča raksti, tēlojumi un stāsti. Pirmā publikācija bija "Gōju putni — latgalīši" ("Latgolas Vōrds", 13. maijs).

Laikraksts “Latgolas Vōrds”. Foto no RCB arhīva.

20. gadsimta 30. gadu otrajā pusē V. Lōcis Rēzeknē iepazinās ar E. Kozlovski (senioru), kurš pirms tam bija attīstījis gana sekmīgu un plašu izdevējdarbību. V. Lōcis meklēja līdzekļus izdevējdarbības uzsākšanai. V. Lōča un J. Cybuļska īpašumā bija nonākušas divas Andriva Jūrdža (1845–1925) rokraksta grāmatas, kuras viņi pārdeva Latvijas Valsts bibliotēkai (šobrīd — Latvijas Nacionālā bibliotēka). Saliekot kopā iegūto naudu ar pašu iekrājumiem un aizņēmumiem no Daugavpils Krājaizdevuma sabiedrības, tika likts pamats izdevniecībai. Izdošanu bija paredzēts uzsākt jau 1938. gada aprīlī, taču bija grūtības saņemt atļauju.

Autoritārais Ulmaņa režīms latgaliešu literatūras attīstību veicināt nevēlējās un dēvēja to par separātismu. Tomēr jaunie censoņi neatlaidās. Atļauju lūdza J. Cybuļskis kā tiešais A. Jūrdža pēctecis, motivēdams lūgumu ar to, ka A. Jūrdžs grāmatas pārrakstījis ar roku, bet viņa mazdēls pašam vadonim lūdz atļauju tās drukāt. Tā 1939. gada 12. aprīlī tika dibināta izdevniecība un tika saņemta atļauja piecu grāmatu izdošanai pieprasīto 36 grāmatu vietā.

Par galveno izdevniecības darbu organizatoru uzskatāms Vladislavs Lōcis, par juridisko personu – Jōņs Cybuļskis. Izdevniecība tika saukta Cybuļska vārdā, jo Lōcis vēlējās izrādīt cieņu pret Cybuļska vectēvu – Andrīvu Jūrdžu.

1939. gada nogalē un 1940. gada sākumā “Jōņa Cybuļska izdevnīceiba” laida klajā “Tāvu zemes kalendaru” 1940. gadam un 1941. gadam un piecas grāmatas: Vladislava Lōča-Vaideāna romānu “Brōļi”, divus Leonarda Latkovska (1905–1991) tulkojumus: (romiešu filozofa Cicerona darbu “De respublica” un itāliešu autora Alberta Piotona lugu par pirmajiem kristiešiem un viņu vajāšanām “Mozais mūceklis”), J. Pabērza (1891–1961) dzejoļu izdevumu “Rokstu krōjums I”, vēsturnieka Boļeslava Brežgo (1887–1957) darbu “Latgolas zemnīki krīvu dzymtbyušonas laikūs”. Minētie izdevumi laisti klajā Viļakā (Tautas ielā 6), kur 1939. gadā J. Cybuļskis bija atvēris grāmatu un rakstāmlietu tirgotavu “Centība”.

Kalendārs “Tāvu zemes kalendars”. Foto no RCB arhīva.

1940. gadā, ienākot padomju karaspēkam, darbu vairs nevarēja turpināt. Padomju okupācijas laikā izdevniecībai tika liegts izdot jebkāda veida grāmatas un periodiskos izdevumus. 1941. gadā izdevniecības darbība tika pārtraukta.

J. Cybuļska un V. Lōča izdevējdarbība turpinājās Daugavpilī (Alejas ielā 3). Par Jōņa Cybuļska izdevniecības idejisko un finansiālo mantinieci uzskatāma Vladislava Loča izdevniecība. Vācu okupācijas laikā 1943. gadā 9. aprīlī tika nodibināta Vladislava Lōča izdevniecība ar mērķi izdot literatūru latgaliešu valodā.

Paradoksāli, ka kara laiks latgaliešu literatūras attīstībai bija ļoti ražīgs. Miķelis Bukšs to nosaucis par “pavasara plyudim”, tā kā 1942. gada ziemā un 1943. gada pavasarī daudzi latgaliešu rakstnieki cēla gaismā ilgi glabātos manuskriptus, citi savukārt steidza pabeigt iesāktos darbus.

1943. gada jūnijā izdevniecība laiž klajā literatūras un zinātnes krājumu "Olūts" un gada laikā izdod piecus krājuma numurus, savukārt novembrī tiek izdots laikraksta "Latgolas Bolss" pirmais numurs. Līdz 1944. gadam izdevniecība laida klajā 26 grāmatas: talantīgāko latgaliešu autoru — J. Klīdzēja, N. Neikšānīša, M. Andžānes — un citus darbus.

Laikraksts “Latgolas Bolss”(1944). Foto no RCB arhīva.

1944. gada 22. jūnijā Vladislava Lōča izdevniecība tiek pārcelta uz Rīgu, bet 19. septembrī tās darbība tiek pārtraukta. V. Lōcis devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Jōņs Cybuļskis palika Latvijā un pēckara gados tika izsūtīts uz Sibīriju.

1945. gadā Vladislavs Lōcis atjaunoja izdevniecību trimdā (Noietingā, Vācijā) un turpināja latgaliešu grāmatu izdošanu, kā arī tiek atsākta kalendāra "Tāvu zemes kalendars" izdošana. Tā bija vienīgā izdevniecība trimdā, kura izdeva grāmatas un periodiskos izdevumus latgaliešu literārajā valodā.

1946. gada 5. septembrī tiek izdots laikraksta "Latgola" pirmais numurs. Šis laikraksts uzskatāms par "Latgolas Bolss" turpinājumu trimdā, bet 1947. gadā tiek atsākta krājuma "Olūts" izdošana.

Rakstu krājums “Olūts”. Foto no RCB arhīva.

1948. gadā tiek izdots žurnāla "Dzeive" pirmais numurs. 1949. gadā izdevniecības paspārnē tiek dibināts Andryva Jūrdža fonds. Lōcis aktīvi piedalījās un sadarbojās ar dažādām trimdas latgaliešu sabiedriskajām organizācijām, fondiem – Latgaļu pētniecības institūtu, Latgaļu sātas fondu, Amerikas latviešu katoļu apvienību, Zviedrijas latgaļu katoļu apvienību u.c. V.Lōcis darbojās dienu un nakti: dienā nodarbojās ar savu sirdsdarbu – izdevējdarbību, bet naktī darīja maizes darbu - strādāja par naktssargu uzņēmumā “Siemens”.

Žurnāls “Dzeive” (1953). Foto no RCB arhīva

1954. gada beigās tiek izdots pēdējais laikraksta "Latgola" numurs un 31. decembrī izdevniecības darbība tiek pārtraukta un notiek reorganizācija, kuras rezultātā tā kļūst par daļu no akciju sabiedrības "Latgaļu izdevnīceiba".
“Latgaļu izdevnīceiba” darbojās Minhenē, Vācijā. Izdevniecībā tika turpināts izdot trimdinieku latgaliešu grāmatas. Apgāda uzturēšanu un tipogrāfijas darbus veica Vladislavs Lōcis kopā ar palīdzi Almu Čupīti un burtlici Hansu Freiju. Izdevniecības valdes locekļi bija Leonards Latkovskis, Miķelis Bukšs u.c.

 

Leonards Latkovskis
Avots: LVVA 7427-1-10880

Miķelis Bukšs
Avots: Latviešu rakstniecība biogrāfijās, Rīga: Zinātne, 2003

Trimdā tika izdots ap 150 grāmatu, to skaitā "Tāvu zemes kalendārs" (1945-1990), avīze "Latgolas Bolss" (1948–1984), žurnāls "Dzeive" (1948-1987), zinātniskais rakstu krājums "Acta Latgalica" (1965–1981). Pēdējais izdevums – rakstu krājums "Andryvs Jūrdžs" (1984).  Trimdā tika izdotas daudzu autoru grāmatas – Marijas Andžānes, Dektera, Jāņa Klīdzēja, Antona Rupaiņa, Franča Murāna, Mikeļa Bukša u.c.

 

Rakstu krājums “Acta Latgalica”. Foto no RCB arhīva

Kopš latgaliešu izdevniecības izveidošanas Daugavpilī līdz pat savai nāvei trimdā 1984. gadā Vladislavs Lōcis bijis galvenais latgaliešu drukātā vārda izdevējs. V. Lōča sūtība bija rakstītā vārda nešana tautā ar savu neatlaidību un ideālismu. Viņš visu savu mūžu veltīja tautas kultūras un valodas saglabāšanai.

Vladislavs Lōcis miris 1984. gada 30. decembrī Minhenē (Vācijā), pārapbedīts 1992. gada 23. novembrī Dricānu pagasta Pilcenes kapos.

1994. gada 11. maijā Daugavpilī, Alejas ielas 5. nama vietā pie ēkas fasādes tika atklāta piemiņas plāksne, kas informē par reiz šeit atradušos latgaliešu izdevniecību.

1995. gadā no Minhenes tiek pārvests Vladislava Lōča personiskais un izdevniecības arhīvs, tas tiek aizvests uz Pilcenes pamatskolu, kur Vladislava Lōča brāļadēls Pēteris Lōcis dibina Vladislava Lōča Latgaliešu rakstniecības muzeju un kļūst par tā pirmo vadītāju. 1999. gadā līdz ar Pilcenes pamatskolas slēgšanu muzejs īslaicīgi aptur savu darbību. 2001. gadā muzejs tiek pārcelts uz jaunām telpām Rēzeknē, Krāslavas ielā 4b. Līdz ar Pētera Lōča nāvi 2020. gadā, muzeja darbība ir apturēta.

2018. gada 2. aprīlī Rēzeknē, Atbrīvošanas ielā 90, tika atklāts pieminekli Vladislavam Lōcim (tēlnieks Ivo Folkmanis).

Vladislava Lōča aizsākto literatūras almanahu “Olūts” un gadagrāmatu “Tāvu zemes kalendārs”, kā arī citu latgaliešu literāro darbu izdošanu pārņēmusi Latgales Kultūras centra izdevniecība, kuru dibināja un vada Jānis Elksnis

Piedaloties Latvijas Nacionālās bibliotēkas iniciēto pasākumu ciklā “Latviešu grāmatai 500” un šogad svinot latviešu grāmatas piecsimtgadi, Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā no 12. maija līdz 15. jūnijam skatāma izstāde “Latgales grāmatniecības plaukums un ceļš trimdā”, kura ļaus iepazīties ar bibliotēkas materiāliem par Vladislava Lōča izdevniecību, kā arī tajā tapušajiem darbiem. Laipni gaidīti bibliotēkā!