2017. gada 15. februārī  Rēzeknes Centrālās bibliotēkas, 2. bibliotēkas un Bērnu bibliotēkas darbinieki pieredzes apmaiņā apmeklēja Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Rēzeknes filiāli, lai iepazītos ar bibliotēkas piedāvātajiem pakalpojumiem, krājumu un lasītāju apkalpošanas procesu.

     Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Rēzeknes filiāle atrodas Bukmuižas ielā 20. Bibliotēkas telpas atrodas ēkas otrajā stāvā, kur lielā šaurībā izvietots krājums un datorvietas ar speciālu aprīkojumu. Bibliotēkā neredzīgie un vājredzīgie lasītāji var saņemt literatūru sev nepieciešamā formātā – grāmatas neredzīgo rakstā (Braila rakstā) un ieskaņotas grāmatas. Bibliotēkā speciālā tehnika ļauj Braila rakstā izprintēt tekstu no datora. Ar visiem šīs bibliotēkas pakalpojumiem var iepazīties Latvijas Neredzīgo bibliotēkas mājas lapā.

     Kā pastāstīja bibliotēkas vadītāja Ināra Zeltiņa, bibliotēkas krājumā šobrīd ir 13 670 vienības, un, atbilstoši bibliotēkas specifikai, lielāko krājuma daļu veido audiovizuālie dokumenti (10956 vienības). Grāmatas Braila rakstā pēc nepieciešamības tiek pieteiktas no Rīgas, izmantojot starpbibliotēku abonementu (SBA). Arī visas citas publiskās bibliotēkas SBA kārtā var izmantot gan Latvijas Neredzīgo bibliotēkas, gan Rēzeknes filiāles īpaši pielāgoto grāmatu krājumu. Pašlaik visā Latvijas Neredzīgo bibliotēkā, tai skaitā arī filiālēs notiek rekataloģizācijas process.

     Bibliotēkas apmeklējuma laikā mums, publisko bibliotēku darbiniekiem, liels atklājums bija neredzīgu un vājredzīgu lasītāju apkalpošanas process, kurā svarīga loma ir tādām niansēm, kā balss, personiska uzruna vārdā, ja telpā atrodas vairāki cilvēki, kā arī atgādināšana par savu klātbūtni, lai nebūtu neērtu situāciju, priekšmetu nemainība telpā, šķēršļu novēršana neredzīgu lasītāju pārvietošanās ceļā utt.

     Neredzīgo bibliotēkā viens no pakalpojumiem (atšķirībā no publiskās bibliotēkas) ir priekšā lasīšana. Kā pastāstīja bibliotēkas darbinieces, tad priekšā lasīšana notiek gan iepriekš vienojoties ar lasītājiem par konkrētu laiku un tēmu, gan arī ikdienā, piemēram, priekšā lasot ziņas no vietējām avīzēm. Šīs bibliotēkas pakalpojumus izmanto lasītāji ne tika Rēzeknē, bet ļoti plašā apkārtnē – Aglonas, Ciblas, Kārsavas, Līvānu, Lubānas, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Varakļānu, Vārkavas, Viļānu un Zilupes novados. Lasītāju pieprasījumi tiek izpildīti arī ar pasta starpniecību, šis pakalpojums ir bez maksas, vienīgi uz pasta sūtījuma ir jāuzlīmē speciāla uzlīme.

     Neredzīgo bibliotēkas darbinieces Ināra un Ina iesaistīja mūs aktivitātēs, ļaujot iejusties neredzīga cilvēka pasaulē. Noklausījāmies stāstījumu par Braila raksta rašanos un sešu punktu sistēmu, pēc kuras darbojas Braila sistēma. Bibliotekāres bija sagatavojušas uzdevumus, kuros vajadzēja atšifrēt Braila raksta vārdus, teikumus un tautasdziesmu. Tas bija sarežģīti un var tikai apbrīnot cilvēkus, kuri šo sistēmu ir apguvuši.

     Pēc šīs bibliotēkas apmeklējuma mums bija pārdomu brīdis par darbu, ko veic Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Rēzeknes filiāles bibliotekāres Ināra Zeltiņa un Ina Sprūža. Piedāvājam kolēģu viedokļus.

     „Man tā bija kā jaunas pasaules atklāšana. Pārsteidza šīs bibliotēkas piedāvāto pakalpojumu bagātīgais klāsts, ko izmanto daudzi cilvēki.” (Anita)

     „Gribu pateikt paldies Neredzīgo bibliotēkas darbiniecēm par sarežģīto darbu, ko viņas veic ikdienā. Novēlu, lai būtu plašākas bibliotēkas telpas un lai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām vienmēr būtu iespēja lasīt grāmatas.” (Ināra)

     „Šajā bibliotēkā mums atklājās īpaša, nezināma, neapjausta pasaule. Ļoti vērtīgs bija bibliotēkas darbinieču Ināras un Inas pieredzes stāsts par apkalpošanas procesu un saskarsmes īpatnībām ar neredzīgiem cilvēkiem. Bibliotekāres mums ļāva iejusties neredzīgu cilvēku pasaulē, atklājāt nianses, par kurām mēs nekad neuzzinātu. Gūtā pieredze un kolēģu sniegtās zināšanas mums ļaus prasmīgāk apkalpot neredzīgus un vājredzīgus cilvēkus, kas iegriežas publiskajās bibliotēkās. Paldies!” (Ruta)

     „Apmeklējot Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Rēzeknes filiālbibliotēku, iepazinos ar šīs bibliotēkas darbinieču darbu. Tas ir sarežģīts, jo šiem apmeklētājiem ir citādāka, īpašāka pieeja. Jāzina, jāprot komunicēt ar neredzīgiem un vājredzīgiem lasītājiem. Iepazinu Braila rakstu.” (Zita)

     „Man šis apmeklējums bija kā atklājums bibliotēkas darba laukā. Pārsteidza apkalpošanas specifika, plašais apkalpošanas reģions un darbinieču profesionalitāte.” (Inta)

     „Mans lielākais atklājums bija plašais reģions, ko apkalpo šī bibliotēka. Lasītāji tiek apkalpoti ar pasta starpniecību, pasta  sūtījumi (ar attiecīgu uzlīmi) ir bezmaksas, un tas darbojas visā pasaulē.” (Larisa)

     „Apmeklējuma laikā varēja just, ka abām šajā bibliotēkā strādājošajām kolēģēm darbs ir arī sirdslieta. Viņu lasītāji ir īpaši un prasa citādu apkalpošanu un arī iejūtību. Man patika arī spēle Braila raksta burtiem, pat esot redzīgiem, salikt pašu īsāko vārdu nemaz nebija tik vienkārši. Ar lielu interesi noklausījos visu, ko stāstīja un rādīja kolēģes no Neredzīgo bibliotēkas.” (Ināra)

     „Ekskursija uz Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Rēzeknes filiālbibliotēku bija vērtīga, jo biju tur pirmo reizi, tur varēja iepazīties ar galvenajiem šī specifiskā darba principiem un ar lasītājiem īpaši pielāgotajām tehniskām ierīcēm. Bija  sagatavoti interesanti uzdevumi priekš ekskursijas dalībniekiem. Patīkams pārsteigums bija arī dāvana – grāmatzīme un cienasts. Pateicība bibliotekārēm par sirsnīgu uzņemšanu.” (Marija)

     „Uzzinājām, kā lasa un iegūst informāciju neredzīgie un vājredzīgie cilvēki. Apskatījām, paturējām rokās grāmatas Braila rakstā. Izejot no bibliotēkas, bija tādas interesantas sajūtas; sāku aizdomāties par dažādām lietām un cilvēkiem, ko ikdienā līdz šim pat nebiju iedomājusies, strādājot savā darbā. Mums blakām ir cilvēki, ar kuriem jāsaprotas un jāsazinās pavisam savādāk. Jāzina, kā lasītāju sagaidīt, apkalpot un pavadīt… .” (Lāsma)

     „Cik jauki, ka arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ir iespēja lasīt grāmatas.” (Ilona)

     „Neredzīgo bibliotēka ir vieta, kur visnotaļ pieticīgos apstākļos divas bibliotekāres veic milzīgu darbu, nodrošinot cilvēkiem ar īpašām vajadzībām iespēju iekļauties mūsdienu informācijas pasaulē. Bibliotekārais darbs šeit cieši savijas ar sociālo un rehabilitācijas darbu. Apbrīnojama ir darbinieču spēja ar šo tikt galā.” (Māra)