Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv

     Tuvojoties 2020. gada Jāņu laikam un Pēterdienai, 17. jūnijā pēkšņi ir aprāvies Latgaliešu rakstniecības muzeja veidotāja un vadītāja Pētera Loča mūžs.

     Pēteris Locis bija viens no dižajiem Latgales Pēteriem, visu savu mūžu viņš veltīja tēvabrāļa, latgaliešu grāmatu izdevēja Vladislava Loča piemiņas un latgaliešu literārā mantojuma un vērtību saglabāšanai.

     Pēteris Locis dzimis 1945. gada 11. maijā. Pēc izglītības elektriķis, bet viņa sirdsdarbs bija latgaliski drukātā vārda saglabāšana, un viņš to darīja pašaizliedzīgi. 1992. gadā viņš no Vācijas atveda lielu daļu tēvabrāļa izdotā mantojuma. 2001. gadā Rēzeknē tapa Latgaliešu rakstniecības muzejs – latgaliešu grāmatu un citu liecību privātkolekcija. Puse no muzeja materiāliem un ekspozīcijām veltīta grāmatizdevējam Vladislavam Locim, bet pārējie materiāli – citiem Latgales rakstniecības darbiniekiem un rakstniecības vēsturei.

      Pētera Loča lielā rūpe bija muzejam piemērotu telpu trūkums, un viņš šo problēmu aktīvi risināja, jau ir tapusi jauna ēka, kura gan vēl prasa gana daudz ieguldījumu un darba, kurš nu būs godam jāpabeidz citiem. Diemžēl pats Pēteris Locis nepieredzēja sapņa piepildīšanos – muzeja pārcelšanos uz jaunajām telpām, bet viņš savu laikabiedru piemiņā paliks kā pašaizliedzības un savas tautas kultūras saglabāšanas paraugs, centīsimies šo degsmi un piemiņu nodot arī nākamajām paaudzēm!

     Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā apskatāma Pētera Loča piemiņas izstāde. Pēteris Locis bija aktīvs latgaliešu grāmatu prezentāciju u. c. Latgales kultūrai veltītu pasākumu apmeklētājs bibliotēkā, vienmēr bija interesanti un vērtīgi ieklausīties viņa stāstījumos un atmiņās par latgaliešu literatūras vēstures lappusēm, iedvesmoties no viņa degsmes par latgalisko.

     Attēlā: P. Locis “Tāvu zemes kalendara 2020” prezentācijā Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā 2019. gada oktobrī.