Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv
2025. gada 23.–24. septembrī Rēzeknē norisinājās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu konference “Bibliotēka kā kopienas centrs un integrāciju veicinoša tikšanās vieta”. Divu dienu garumā tās gaitā aktīvi iesaistījās arī Rēzeknes Centrālās bibliotēkas un tās filiāļu pārstāvji.
Konferenci atklāja Nīna Hvida Ēnevoldsena, Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā direktore, Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Aleksandrs Kalējs un Rēzeknes Centrālās bibliotēkas direktore Zigrīda Gorsvāne.
Konferences pirmajā dienā Katrīna Taurēna, Kultūras ministrijas Arhīvu, bibliotēku un muzeju nodaļas vecākā referente, stāstīja par publisko bibliotēku attīstības virzieniem, jaunajām funkcijām un grozījumiem Bibliotēku likumā. Turpinājumā uzmanība tika pievērsta Ukrainas civiliedzīvotāju integrācijai Latvijā. Psiholoģe no Ukrainas, Ķekavas pašvaldības Sociālā dienesta pārstāve Irina Bondarčuka, izklāstīja redzējumu par Ukrainas civiliedzīvotāju vajadzībām Latvijā un pozitīvo pieredzi Ķekavas novadā. Par Ukrainas civiliedzīvotāju integrāciju Rēzeknes pašvaldībā stāstīja Rēzeknes valstspilsētas domes pārvaldes Sociālā dienesta vadītājs Gunārs Arbidāns un sociālā darbiniece Linda Molodcova. Savukārt par starptautisko bibliotēku projektu “Bibliotēku tilti: trešo valstu valstspiederīgo integrācijas un iekļaušanas veicināšana Eiropā, izmantojot bibliotēkas un vietējās partnerības (LiBri)”, kurā aktīvi iesaistās arī Rēzeknes Centrālā bibliotēka, stāstīja Agrita Sagalajeva, Kultūras informācijas sistēmu centra projekta koordinatore.
Turpinājumā norisinājās paneļdiskusijas par valodas kafejnīcu un klubu pieredzi, kas sekmē valsts valodas neformālu apguvi, kā arī par digitālo prasmju apgūšanas iespējām dažādās bibliotēkās. Dalībnieki dalījās praktiskos piemēros, kā bibliotēkas spēj kļūt par radošām un atbalstošām vietām gan jauniešiem, gan senioriem, gan imigrantiem. Paneļdiskusijā piedalījās pārstāves no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Norvēģijas: Anni Pītsa-Jamnika (Anni Piits-Jamnik), Tartu Oskara Lutsa pilsētas bibliotēka, Annelinnas filiāle, Igaunija; Igeta Gredzena, Salaspils novada bibliotēka, Latvija; Līna Lukīte (Lina Lukytė), Akmenes (Akmenė) reģiona publiskā bibliotēka, Lietuva; Inga Niedra, Ogres Centrālā bibliotēka, Latvija; Veronika Angella Berglī (Veronicha Angell Bergli) Vadsē (Vadsø) bibliotēka, Norvēģija.
Dienas noslēgumā ar stāstījumu par projektu “Artscape” uzstājās Grēta Glebavičiute (Greta Glebavičiūtė), Mākslas aģentūras “Artscape” pārstāve no Lietuvas, uzsverot mākslas un kultūras potenciālu kā integrācijas veicinātāju. Tieši šī prezentācija daudzus konferences dalībniekus uzrunājusi īpašā veidā.
Otrajā dienā uzmanības centrā bija bibliotēku telpas un resursi jaunu funkciju attīstīšanai. Arhitekts Rūdis Rubenis analizēja, kā bibliotēku arhitektūra un telpu risinājumi var veidot vidi daudzveidīgām aktivitātēm, balstot to uz Ogres Centrālās bibliotēkas ēkās plānošanas piemēra un citiem projektiem. Paneļdiskusijā dalībnieki no Latvijas, Igaunijas un Norvēģijas – Inga Niedra, Ogres Centrālā bibliotēka, Latvija, Veronika Angella Berglī (Veronicha Angell Bergli), Vadsē (Vadsø) bibliotēka, Norvēģija, Līsa Pēpmā (Liis Peepmaa), Jehvi (Jõhvi) Centrālā bibliotēka, Igaunija un Krista Karabeško, Gāliņciema bibliotēka-daudzfunkcionālais pakalpojumu centrs, Latvija – dalījās pieredzē, kā bibliotēkas spēj kļūt par drošām, viesmīlīgām un iedvesmojošām tikšanās vietām dažādām kopienām.
Īpaši nozīmīga bija dialogu apļu sesija, kur bibliotekāri, nevalstisko organizāciju un pašvaldību pārstāvji, kā arī visi citi konferences dalībnieki kopā ar sarunvežiem diskutēja par pieejamajiem resursiem, izaicinājumiem un atbalsta iespējām darbā ar sociāli mazāk aktīviem iedzīvotājiem, tai skaitā bēgļiem un citiem jaunienācējiem. Šī aktivitāte ļāva katram konferences dalībniekam šaurākā lokā izteikt savu viedokli un uzklausīt citus.
Konferences noslēgumā dalībnieki tika aicināti iepazīt Rēzeknes pilsētas bibliotēkas. Vairāk nekā 30 kolēģi no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Norvēģijas apmeklēja Rēzeknes Centrālo bibliotēku, kā arī tās filiāli – Rēzeknes Pielāgotās literatūras bibliotēku-informācijas centru. Īpašs prieks savā pilsētā uzrunāt ārvalstu kolēģus bija Rēzeknes Centrālās bibliotēkas direktorei Zigrīdai Gorsvānei, kura ar lepnumu iepazīstināja konferences dalībniekus ar bibliotēkas darbu un tās lomu vietējā kopienā. Šī vizīte sniedza iespēju iepazīstināt ar mūsu darba specifiku, pakalpojumiem un pieredzi darbā ar dažādām sabiedrības grupām.
Konference kļuva ne vien par zināšanu un pieredzes apmaiņas, bet arī par jaunu kontaktu veidošanas platformu, kas nākotnē sekmēs bibliotēku sadarbību Ziemeļvalstu un Baltijas reģionā. Rēzeknes Centrālā bibliotēka un filiālbibliotēkas pateicas Ziemeļvalstu Ministru padomes birojam Latvijā, Kultūras ministrijai un ikvienam, kas palīdzēja īstenot šo konferenci.
