Paņēmu zilu krītiņu, Krāsoju oranžu rītiņu. Pēc tam ar krāsu dzeltenu Zīmēju sauli sarkanu. Jūra ar baltu spīdumu, Jahta ar slaidu slīdumu. Re, kas te šonakt sanāca, Kad sapņi krāsas man iedeva!            (Burve77; www.oho.lv)

     25. martā sadarbībā ar Rēzeknes 6. vidusskolas 9. klasēm pilsētas 2. bibliotēkā notika pasākums „Dzeja manī”, kurā tika diskutēts par dzeju, krāsām dzejā un lasītāja attieksmi pret „krāsaino” liriku. Skolēni un bibliotēkas darbinieces citēja dzeju, kurā autori atklāj krāsu daudzveidīgo izpausmi.

     Pasākuma viesi uzsvēra to, ka katra diena cilvēka dzīvē tiek krāsota vairākos toņos. Reizēm tā ir pelēka, reizēm – sārta. Tāpat ir ar mūsu emocijām – tās ir krāsainas kā varavīksne debesīs. Arī cilvēka raksturs ir krāsains – reizēm purpursarkans, reizēm melns. Katram cilvēkam ir sava iekšējā krāsa, savs „es”, atšķiras tikai veids, kādā cilvēki šo krāsu klāj. Vienam patīk lieli otas triepieni, otram – plūstošas līnijas, bet vēl citam – tikko saskatāmi punkti. Tieši cilvēka iekšējā krāsa ir tā, kas padara viņu par unikālu un neatkārtojamu. Krāsas mūsu dzīvi un emocijas padara spilgtākas un vitālākas, to ir uzsvēruši gan dzejnieki, gan psihologi. Daudzveidīgā krāsu palete sniedz vienreizējas un neatkārtojamas emocijas, kas rada spilgtu sajūtu spektru.

      Pilsētas 2. bibliotēkā šobrīd ir skatāma arī Rēzeknes 6. vidusskolas skolēnu radošo darbu izstāde „Krāsainā dzejas pasaule” un dzejas grāmatu izstāde „Krāsojam dzīvi un dzeju”.